Kultūra
Kultūrpolitika

Latvijas kultūras mantojuma digitalizācijas otrajai kārtai atvēlēs 3,6 miljonus eiro0


Kadrs no Rolanda Kalniņa filmas “Sarun ar karalieni” (190) pirms un pēc digitalizācijas un restaurācijas.
Kadrs no Rolanda Kalniņa filmas “Sarun ar karalieni” (190) pirms un pēc digitalizācijas un restaurācijas.
Foto: Latvijas Kinofotofono dokumentu arhīvs.

Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) uzdots Centrālajā Finanšu un līgumu aģentūrā iesniegt projekta pieteikumu par Latvijas kultūras mantojuma satura digitalizācijas otro kārtu, tā realizācijai paredzot 3,6 miljonu eiro finansējumu, liecina Ministru kabineta otrdien apstiprinātais rīkojums.

Tāpat rīkojumā norādīts, ka digitalizētā kultūras mantojuma uzturēšanas ikgadējās izmaksas nedrīkstēs pārsniegt 163 700 eiro.

Kultūras mantojuma digitalizācijas projekta kopējās īstenošanas izmaksas ir 8 miljoni eiro, no kuriem 6,8 miljoni eiro jeb 85% ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums un 1,2 miljoni eiro jeb 15% – valsts līdzfinansējums.

Kā ziņots, Latvijas kultūras mantojuma satura digitalizācijas pirmo kārtu par 63 343 eiro veic SIA “Studija Lokomotīve”, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Projekta virsuzdevums ir nodrošināt Latvijas kultūras mantojuma plašu pieejamību sabiedrībai digitālajā vidē, kas kalpo par pamatu nacionālās identitātes stiprināšanai, kultūras, zinātnes, zināšanu sabiedrības un radošo industriju attīstībai.

Tāpat ar projekta palīdzību iecerēts nodrošināt ilgtspējīgu nacionālā kultūras mantojuma ilgtermiņa saglabāšanu digitālā formā, atkārtotas tā izmantošanas iespējas jaunos produktos un pakalpojumos, kā arī iekļaušanos vienotā Eiropas un pasaules kultūras digitālajā telpā.

Līdz 2021.gada beigām iecerēts papildināt līdzšinējo LNB, Latvijas Nacionālajā arhīvā un citās kultūras iestādēs uzkrāto digitālo saturu.

Īstenojot projektu, plānots digitalizēt 3 075 000 lappušu teksta materiālu, 117 000 vienību dažādu attēlu un kultūras vērtību aprakstu, tai skaitā kartes, fotogrāfijas, kultūras pieminekļu uzmērījumus un lietu aprakstus, 223 000 audio materiālu minūtes, 245 000 videomateriālu minūtes, 37 500 kinomateriālu minūtes, 70 000 muzeju priekšmetus, kā arī nelielā apjomā tiks veikta kultūras pieminekļu trīsdimensionālā digitalizācija (10 vienības), kultūras norišu (50 vienības) un nemateriālā kultūras mantojuma (15 vienības) fiksēšana.

Vienlaikus ar digitalizācijas norisi pilnajā projektā plānots attīstīt digitālo objektu pārvaldības un saglabāšanas sistēmu, izstrādāt autortiesību pārvaldības un satura licencēšanas sistēmas, veikt 29 reģionālo kultūras centru aprīkošanu ar video satura izplatīšanas infrastruktūru, kā arī izveidot vienu satura pārvaldības un vienu izplatīšanas kompetenču centru.

Tāpat tiks publicētas vairākas atvērto datu kopas, tai skaitā saistīto atvērto datu kopas, kā arī plānots izstrādāt vairākas centralizētas informācijas sistēmu platformas.

LA.lv