Kultūra
Kultūrpolitika

Latvijas nenovērtētais dārgums – vēsturiskās ērģeles 16


Jau vairākus gadus neskan Rīgas Svētā Alberta Romas katoļu baznīcas brīnišķīgās ērģeles.
Jau vairākus gadus neskan Rīgas Svētā Alberta Romas katoļu baznīcas brīnišķīgās ērģeles.
Foto – Timurs Subhankulovs

Nezināmie dārgumi
Līdz pat 24. septembrim Latvijā skanēs pirmie Vēsturisko ērģeļu svētki “Latvija – ērģeļu zeme”. Svētki desmit koncertos iepazīstina ar astoņās Latvijas baznīcās atrodamajām ērģelēm – to vēsturi un skanējumu. Svētku iniciatore ir ērģelniece Ilona Birģele, kurai ideja par vēsturisko ērģeļu popularizēšanu radās, vairākus gadus interesentiem vadot ceļojumus pa Latvijas reģionu skanīgajām baznīcām.

“Latvijas ērģelnieki ir diezgan aktīvi, tomēr, ja skatās uz lielo mūzikas klāstu Latvijā kopumā, tad ērģeļmāksla ieņem pavisam nelielu daļiņu no visa, kas tiek piedāvāts sabiedrībai,” uzskata Ilona Birģele. Domājot, ko viņa personīgi varētu dāvināt Latvijai simtgadē, ērģelniece sapratusi: lieliska ideja būtu iepazīstināt sabiedrību ar šo salīdzinoši mazzināmo Latvijas kultūras mantojuma daļu.
“Sadarbībā ar “Impro” braucienos “Skanošā Kurzeme kopā ar ērģelnieci Ilonu Birģeli”, “Skanošā Vidzeme…”, “Skanošā Zemgale…”, “Skanošā Latgale…” un “Skanošā Rīgas apkārtne….” devāmies kopā ar kolēģi, vēsturnieku Robertu Ķipuru, kurš stāstīja par baznīcu vēsturi, arhitektūru, bet es stāstījumu ilustrēju muzikāli. Sapratām, ka pat vietējie iedzīvotāji, varbūt izņemot draudzes priekšnieku vai mācītāju, īsti nezina savu baznīcu ērģeles – kurš ērģeļmeistars tās būvējis, kurā laikā, kāda veida instruments tas ir. Nereti zina Rīgas Doma ērģeles, iespējams, Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas instrumentu, jo par tiem vairāk zināms, taču Latvijā ir vairāk nekā 300 ērģeļu – ļoti nozīmīgs apjoms mūsu mazajai valstij. Taču interese, kad par šīm lietām profesionāli pastāsta un ir iespēja ieklausīties ērģeļu skanējumā, ir ļoti liela, ” secinājusi mūziķe.

Īpašs prieks Ilona Birģelei esot redzēt, kā pēc viņas viesošanās kādas mazāk novērtētas ērģeles atdzimst gan dievkalpojumos, gan arī aktīvā koncertdzīvē, turklāt šajos braucienos arī viņa pati sev atklājusi daudzas līdz tam nepamanītas ērģeles.

Ilona Birģele augstu vērtē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) ērģeļu speciālista Mikus Dzenīša veidoto Latvijas ērģeļu katalogu, kurā tiešsaistē iespējams novērtēt daudzu – bet vēl ne tuvu ne visu – Latvijas ērģeļu skanējumu. Par “ērģelnieka Bībeli” viņa dēvē mūzikas zinātnieces Ilmas Grauzdiņas grāmatu “Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē”, taču – kopš pētījuma tapšanas pagājuši apaļi 30 gadi. Šajā laikā situācija stipri mainījusies, stāsta mūziķe – daudzviet ērģeles vairs neskan, citviet, tieši pretēji, tās tikušas restaurētas. Tādējādi Ilona Birģele kopā ar kolēģiem – mūziķiem Krišjāni Norveli, Kristīni Gailīti, Ilzi Grēveli, Dainu Treimani, Danutu Ločmeli, ērģelniekiem Diānu Jaunzemu-Portnaju, Līgu Ivāni, Dinu Ihinu, Denisu Mahaņkovu, ērģeļu restauratoru Alvi Melbārdi un ērģeļbūvētāju Jāni Kalniņu – ne tikai muzicē un pastāsta interesentiem par ērģelēm baznīcā, kurā notiek koncerts, bet vienlaikus arī apzina situāciju dažādās vietās. Tiek piesaistīti arī vietējie kolektīvi, piemēram, Bauskā kopā ar ērģelnieci Diānu Jaunzemi–Portnaju, uzstāsies Bauskas novada jauktais koris “Kamrade”, noslēguma koncertā Zaļeniekos varēs dzirdēt arī Jāzepa Mediņa 1. mūzikas skolas meiteņu kora “Vivace” sniegumu. Viļakas Romas katoļu baznīcā vēsturisko ērģeļu svētku ietvaros muzicēja izcili mūziķi no Pēterburgas – ērģelnieki Deniss Mahaņkovs un Dina Ihina.

Diemžēl ērģeles – gluži tāpat kā citas mākslas vērtības, piemēram, altārgleznas – nav atrodamas arī VKPAI kultūras pieminekļu tiešsaistes sarakstā. Uzzināt par ērģelēm un to stāvokli iespējams, vien zvanot katra reģiona VKPAI inspektoriem.

Jautāta, ar ko Vēsturisko ērģeļu svētku projekts atšķiras no citiem ērģeļu svētkiem, kas diezgan aktīvi risinās dažādās Latvijas vietās – piemēram, Latgales ērģeļu dienas, starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “Vox angelica”, Ērģeļmūzikas vasara, “ORGAnismi” un citiem, – Ilona Birģele min divas galvenās atšķirības. “Pirmkārt, Vēsturisko ērģeļu svētki notiek visos Latvijas novados, esam izvēlējušies dažas baznīcas gan Vidzemē, gan Kurzemē, Zemgalē un Latgalē. Otra un vēl būtiskāka atšķirība ir tā, ka projetkts notiek dievnamos, kur ir vēsturiskās ērģeles. Tādas, kuras radītas šeit, Latvijā, noteiktai baznīcai, vismaz pirms simt gadiem, un tās būvējuši gan pasaulslaveno Eiropas ērģeļbūves firmu pārstāvji, gan vietējie meistari,” norāda ērģelniece. Turklāt, tā kā jauni, koncertiem piemēroti instrumenti Latvijā nav būvēti kopš ērģelēm Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā 70. gados, esot vēl svarīgāk informēt sabiedrību par tām vērtībām, kuras mūsu valstī iespējams novērtēt. Latvijas ērģelnieki ir ļoti sarūgtināti, ka Rīgas akustiskās koncertzāles iecerēs nav plānotas ērģeles, jo Eiropas un pasaules koncertzāles lielākoties rotā stabuļu instruments.

Ilona Birģele arī piebilst, ka dažkārt arī naudas trūkums nāk par labu, jo Latvijai izdevies izvairīties no Eiropā izplatītās prakses vēsturiskas ērģeles modernizēt, pārbūvēt atbilstoši 20. gadsimta prasībām. Mums tās – skanošas vai ne – saglabājušās oriģinālajā veidolā.

Lai klausītāji varētu novērtēt atšķirību, Vēsturisko ērģeļu svētku koncertiem izvēlētas iespējami dažādas ērģeles, stāsta Ilona Birģele: “Pirmais priekšnosacījums bija, lai instruments būtu labā darba kārtībā, skanošs, lai būtu baudījums to klausīties, otrais – lai būtu dažādība. Vēsturisko ērģeļu svētku koncertos esam iekļāvuši Mārtiņa Krēsliņa, Kārļa Hermaņa, Vilhelma Zauera, Augusta Martina, Kornēlija Rāneusa un citu –, lai cilvēki, kuri brauc uz koncertiem, var salīdzināt, lai viņiem interesanti paklausīties un izbaudīt dažādus skanējumus. ”

Atjauno, bet lēnām
Ilona Birģele zina stāstīt, ka lielākā daļa Latvijas vēsturisko ērģeļu tapušas tā dēvētajā romantisma laikmetā – 19. gadsimtā vai 20. gadsimta sākumā, taču ir arī atsevišķi ļoti vērtīgi baroka laika instrumenti. No vairāk nekā 300 Latvijas teritorijā esošajām ērģelēm 87 ņemtas valsts aizsardzībā. Aptaujājot VKPAI reģionālos inspektorus, atklājas patiesībā iepriecinoša aina, ka vismaz valsts aizsardzībā esošo ērģeļu lielākā daļa ir labā vai vismaz apmierinošā stāvoklī, turklāt liels darbs restaurācijā veikts tieši pēdējo gadu laikā. Tā, pateicoties Ugāles luterāņu draudzes mācītāja un ērģeļbūvētāja Jāņa Kalniņa uzņēmībai un prasmēm, pilnīgi atdzimušas unikālās, 1701. gadā Kornēlija Rāneusa būvētās Ugāles luterāņu baznīcas baroka ērģeles. Divu manuāļu instruments ar 28 reģistriem ir viens no vērtīgākajiem priekšmetiem 1697. gadā būvētajā dievnamā un nozīmīgas arī visas Eiropas mērogā, jo ir vienīgās saglabātās agrīnās Kēnigsbergas-Dancigas ērģeļbūves tradīciju reprezentējošās ērģeles, kuras kalpojušas par paraugu vairāku Rietumeiropas attiecīgā perioda ērģeļu restaurācijā. Arī Zaļenieku luterāņu baznīcā esošās ērģeles ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. Tās 1862. gadā būvējis Liepājas meistars Kārlis Hermanis. Ērģelēm ir divi manuāļi un tornī iebūvētas četrstāvīgas plēšas. 2013. gadā pabeigta ērģeļu restaurācija, ko tāpat veica “Ugāles ērģeļbūves darbnīca”. Lielu darbu Latvijas vēsturisko ērģeļu atjaunošanā ir paveikuši arī ērģeļu restauratori Alvis Melbārdis, Viesturs Ilsums un Mikus Dzenītis.

Ilona Birģele ļoti atzinīgi vērtē Viļakas Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcas ērģeļu atdzimšanu. 1895. gadā būvētā instrumenta restaurācijā veiksmīgi sadarbojusies vietējā Romas katoļu draudze un pašvaldība. Restaurācijas programma izstrādāta 2012. gadā, tās sākotnējās izmaksas lēsa 18 798 jeb 26 747 eiro apmērā. 2015. gadā ērģeļu eksperts Tālivaldis Deksnis kopā ar palīgiem – ērģeļmeistariem Arnoldu Dimantu, Aivaru Vīksnu un citiem – veicis plēšu restaurāciju. Ērģelēm izgatavots arī jauns gaisa kanāla posms, kas savieno ar tornī izvietoto elektrisko motoru un izgatavoti jauni gaisa vārstuļi. Pērn tika uzstādīts īpašais ērģeļu motors, bet šogad Viļakas dome cer ērģeļu restaurāciju pabeigt – līdz novembrim plānots veikt spēles galda un traktūras restaurāciju, lai uzlabotu ērģeļu skaņas kvalitāti un nodrošinātu kvalitatīvākus darba apstākļus ērģelniekiem. 22 reģistru ērģeles izgatavotas Varšavā un ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. Šīs ir 158. ērģeles, kuras uzbūvējusi Blombergu firma – uz to norāda uzraksts firmas zīmē. Taču daudzām ērģelēm nav precīzi atšifrējams ne būvnieks, ne būvēšanas laiks, stāsta Ilona Birģele, – tad restauratori rūpīgi apskata katru detaļu, cerībā, ka atradīs ieskrāpētus vismaz meistara iniciāļus un darināšanas gadu.

Veiksmes stāsts ir arī Jaunpiebalgas Sv. Toma luterāņu baznīcas ērģeles. Tās 1914. gadā – pašā Pirmā pasaules kara priekšvakarā – būvējusi slavenā firma “G.J.Šteinmeijers”. 2008. gadā sākta un ar 2013. gadā ar Tālava Jundža aktīvu līdzdalību un Krievijas miljardiera Pētera Avena fonda „Paaudze” finansiālu atbalstu noslēgusies baznīcas un arī ērģeļu restaurācija, – tagad instruments skan katrā dievkalpojumā , tāpat uz tā ērģeļspēli skolotājas ērģelnieces Aijas Petrovskas vadībā apgūst Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi.

Diemžēl ne vienmēr ērģeļu atjaunošana veicas tik gludi kā Jaunpiebalgā, Ugālē, Viļakā vai Zaļeniekos. Jau ļoti ilgi dzirdēti Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas un tajā esošo ērģeļu restaurācijas plāni. Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles iespaidīgākais darinājums ir ērģeles būvētas 1758. gadā, tātad nākamgad svinēs 260 gadu jubileju. Ērģelēm ir 131 reģistrs, 4 manuāļi un vairāk nekā 7000 stabuļu, un kopš 1912. gada tās ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. Ik rudeni katedrālē notiek starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls, kurš apliecina – ērģeles ir darba kārtībā. Tomēr tām nepieciešama nopietna restaurācija. Līdz šim restaurētas vienas plēšas no kopumā 18, iztīrītas ērģeļu stabules un arī sakārtots ērģeļu mehānisms. Tuvākajos gados plānoti nozīmīga baznīcas ēkas restaurācija un remonts, kas nodrošinās unikālajam instrumentam labāku mikroklimatu. Par pašu ērģeļu restaurāciju nopietni varēs domāt pēc diviem trim gadiem, kad tās vairs neapdraudēs būvniecības putekļi, pastāstīja Sv. Trīsvienības katedrāles atjaunošanas fonda priekšsēdētāja Kristīne Liepa.

Šobrīd sliktā stāvoklī ir unikālās Liepājas Sv. Annas baznīcas ērģeles. 1894. gadā nstrumentu izgatavojis Kārlis Hermanis, savukārt ar komponista Alfrēda Kalniņa, kurš 1911.-1915. gadā aktīvi darbojies draudzē kā ērģelnieks un kora vadītājs, gādību 1913. gadā iebūvētas “Valker” ērģeles – šobrīd trešās lielākās Latvijā. Pagājušā gadsimta sākumā Annas baznīcā bijusi aktīva koncertdzīve – notikuši četri pieci koncerti mēnesī. Šobrīd klausītājiem diemžēl nav iespējas novērtēt neparasto instrumentu – tas ir īpašs pat Baltijas mērogā, jo ērģelēm izbūvēts īpašs tālskanis, kurš skaņu ļauj novadīt no instrumenta tieši līdz altārim. Novērtēt šādu skanējumu Vēsturisko ērģeļu svētku koncertos vēl iespējams Slokas ev. Lut. Baznīcā, kurā tālskanis saglabājies darba kārtībā.
Jau vairākus gadus neskan Rīgas Svētā Alberta Romas katoļu baznīcas brīnišķīgās ērģeles. Instrumentu 1912. gadā būvējis ērģeļbūvētājs Emīls Martins, tās ir otrās lielākās, ko viņš darinājis, pēc Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles ērģelēm. Rīgas Reformātu baznīcā diemžēl izjauktā stāvoklī atrodas vecākās vēsturiskās ērģeles Rīgā, kuras ir uzbūvējis Johans Frīdrihs Šulce.

Iespējams, kāds no šiem instrumentiem atdzims, pateicoties Kultūras ministrijas projektam “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” , kurā tiks sadalīts vairāk nekā 41 miljons eiro. Diemžēl divas draudzes, kuras sākotnēji bija plānojušas projektā iesaistīties – Jelgavas Sv. Annas evaņģēliski luteriskā draudze un Ventspils evaņģēliski luteriskā draudze – no dalības projektā atteikušās gan tādēļ, ka nepietiek projekta īstenošanai nepieciešamo cilvēkresursu, gan arī tādēļ, ka līdzekļi projektā vispirms jāiegulda pašiem. Šajā projektā pieteikumi tiek pieņemti līdz decembra beigām, tādēļ tikai nākamgad uzzināsim, vai tas palīdzēs atdzimt arī kādām vēsturiskām Latvijas ērģelēm.

UZZIŅA
“Vēsturisko ērģeļu svētku” koncerti šovasar vēl skanēs 25.08. un 27.08. Slokā, 09.09. – Bauskā, 24.09. – Zaļeniekos.

Pirms koncertiem katrā norises vietā ērģeļbūvētāja vai ērģeļu restauratora ievadlekcija.
Vēsturisko ērģeļu svētku ietvaros apskatāma bērnu un jauniešu mākslas darbu izstāde “Mana ērģeļu zeme”, kurā ir iesaistīti vietējo mākslas skolu audzēkņi.

Pēc koncertiem publikai ir iespēja uzkāpt pie ērģelēm un apskatīt tās tuvplānā. Tāpat ērģelnieks demonstrē un rāda ērģeļu darbības principus.

Latvijā ir aptuveni 300 ērģeļu, no tām 87 ņemtas valsts aizsardzībā kā mākslas pieminekļi.\

No valsts aizsargājamo mākslas objektu saraksta esošām ērģelēm:

  • Kurzemē 14 ir labā, 13 – apmierinošā stāvoklī. Divi instrumenti – Kuldīgas Sv. Trīsvienības baznīcas un Liepājas Sv. Annas baznīcas ērģeles – nedarbojas;
  • Latgalē 12 ir labā, 6 – apmierinošā stāvoklī. Nedarbojas Balvu Romas katoļu baznīcā esošais instruments, – tās šobrīd demontētas un gaida eksperta vērtējumu;
  • Zemgalē no septiņiem valsts aizsardzībā esošajiem instrumentiem četri ir labā, viens – apmierinošā stāvoklī. Divi instrumenti – Skaistkalnes un Codes baznīcu ērģeles – nav darba kārtībā.
  • Vidzemē no 18 kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem instrumentiem 7 ir apmierinošā, 11 – labā stāvoklī.
  • Rīgas reģionā kopumā kultūras pieminekļu sarakstā iekļautas 36 ērģeles.

Ilonas Birģeles mīļāko ērģeļu top 5
Ērģelniece uzsver, ka nosauktās nav ne tuvu ne visas, jo patīk ļoti daudzas ērģeles.
Rīgas Doma baznīcas ērģeles – katra ērģelnieka sapnis;
Rīgas Sv.Jēkaba katedrāles ērģeles;
Ugāles baznīcas ērģeles,
Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas ērģeles,
Zaļenieku baznīcas ērģeles.

LA.lv