Ekonomika
Bizness

Latvijas pašvaldības ir puszaļas 0

Foto – DENPHUMI/Shutterstock

2017. gadā Latvijas pašvaldību veiktie zaļie publiskie iepirkumi veidoja 27,19% un bija par 623,7 miljoniem eiro. No kopējā zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) apjoma pašvaldību veiktie veido 53,2% jeb 141,8 miljonus eiro. Ņemot vērā šo lielo īpatsvaru, veicu pētījumu – analizēju pašvaldību iestāžu veiktos ZPI Latvijā un ZPI īpatsvaru Eiropas strukturālo un investīciju fondu projektos.

Lai gan kopējais iepirkumu apjoms laikā no 2015. līdz 2017. gadam ir pieaudzis no 2,310 miljardiem eiro līdz 2,595 miljardiem, kopējais ZPI apjoms ir samazinājies no 375 miljoniem līdz 330 miljoniem. Kopējais ZPI īpatsvars ir piedzīvojis lejupslīdi, bet zemākais punkts sasniegts pērn – tikai 12,71%. Pašvaldību veiktie ZPI saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma prasībām pērn veidoja 53,2% (141,8 milj. eiro) pret visu kopējo ZPI iepirkumu apjomu, kas veikti šā likuma ietvaros.

Latgale – viszaļākā

Analizējot pašvaldību veiktos iepirkumus 2017. gadā, ZPI finansiālā izteiksmē visvairāk ir veikti Garkalnes novadā – 89,92%, kam seko Burtnieku novads ar 78,03% un Babītes novads – 75,05%.

Ja tiek analizēts ZPI īpatsvars reģionos, tad izteikts līderis ir Latgales reģions ar ZPI īpatsvaru 2017. gadā 33,84%, pēc tam seko Rīgas reģions – 28,27%. Vismazākais ZPI īpatsvars ir novērojams Vidzemes reģionā – tikai 6,68%.

Kas ir ietekmējošie faktori tik būtiskai ZPI atšķirībai reģionos? Izvērtējot Latgales reģiona pašvaldību veiktos iepirkumus, redzams, ka izteiktos līderos ir Daugavpils pilsēta ar ZPI īpatsvaru 66,62% (20 073 039 eiro), Dagdas novads – 38,55% (245 859 EUR), Rēzeknes pilsēta – 36,93% (14 542 072 EUR). Otrajā vietā ierindojas Rīgas reģions ar ZPI īpatsvaru 28,27%. Neskatoties uz to, ka Burtnieku novadā, kurš atrodas Vidzemes reģionā, ZPI īpatsvars ir otrais augstākais Latvijā, attiecīgi 78,03%, tik un tā Vidzemes reģionā ir viszemākais ZPI īpatsvars Latvijā, attiecīgi tikai 6,68%. Būtiski, ka katrā no reģioniem ir novadi, kuros ZPI īpatsvars ir 0%, kas būtiski ietekmē kopējo ZPI īpatsvaru reģionā.

Ja rēķina pēc zaļo iepirkumu īpatsvara pret pašvaldību kopējiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju, ne vienmēr “bagātās” pašvaldības ir tās, kuras visvairāk tos piemēro.

ES fondu projektos

Īstenojot Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu līdzfinansētus projektus, viens no principiem, kas jāievēro, ir “Ilgtspējīga attīstība” un te viens no rādītājiem ir “Zaļais publiskais iepirkums”. Eiropas Strukturālo un investīciju fondu projekti ir finansiāli ietilpīgi un tāpēc ZPI prasību piemērošana šajos projektos var būtiski ietekmēt kopējo ZPI īpatsvaru pašvaldībā.

Kāda ir situācija reģionos ar ZPI piemērošanu ESI fondu projektos? Latgales reģions ir izteiktos līderos – ZPI īpatsvars ESI fondu projektos veido 68,60%, kas vairākas reizes pārsniedz rādītāju citos reģionos. Otrajā vietā ierindojas Rīgas reģions ar 21,83% un tad Kurzemes reģions ar 21,69% ZPI īpatsvaru ESI fondu projektos. Viszemākie ZPI rādītāji ESI fondu projektos ir Zemgales un Vidzemes reģionos, attiecīgi 3% un 2,72%. Būtisks ZPI izvēles dzenulis ir iespēja iegūt vairāk punktu vērtēšanas procesā. ZPI piemērošana vai nepiemērošana ESI fondu projektos būtiski ietekmē arī kopējo ZPI attīstību konkrētajā novadā un reģionā.

Visekoloģiskākie ir pārtika un papīrs

Lai izvērtētu ZPI ietekmējošos faktorus Latvijas reģionos, aptaujāju Latvijas pašvaldības. Kopumā 55 pašvaldības no 119 (110 novadi un deviņas Latvijas pilsētas) sniedza atbildes.

26% respondentu atklāj, ka ZPI piemērots pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos, kas ir likumsakarīgi, jo no 2014. gada stājās spēkā MK noteikumi Nr. 673 par vides kritēriju piemērošanu pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem.

Pēc tam seko ZPI biroja papīram un datortehnikai. Būtiski, ka 40% respondentu atbildējuši, ka ZPI ir piemērots ESI fondu projektos. 54,5% respondentu identificēja, ka ZPI ESI fondu projektos piemērots, lai varētu iegūt vairāk punktu vērtēšanas procesā. Tikai 22,7% norādīja, ka ZPI izvēlēts, lai varētu projekta ietvaros samazināt ietekmi uz vidi.

Kāpēc tad ZPI nepiemēro visos ES fondu projektos? 30% respondentu minēja, ka ZPI neizpildes gadījumā projekta noslēgumā tiek piemērota finanšu korekcija, attiecīgi samazināts ESI fondu līdzfinansējuma apmērs, kā arī 28% norādīja, ka ir nepietiekamas zināšanas ZPI piemērošanā.

Kas traucē ieviest

Kā vienu no būtiskākajiem šķēršļiem ZPI ieviešanas procesā 33,7% pašvaldību norādījušas ierobežotu budžetu iepirkuma veikšanai, 25,6% – to, ka ir nepietiekams atbalsta rīku nodrošinājums zaļā publiskā iepirkuma piemērošanai. 11,6% norādīja, ka ir nepietiekama pašvaldības vadītāja izpratne par zaļā publiskā iepirkuma lietderīgumu un nepieciešamību.

50% pašvaldību atklāj, ka ir tikai viens iepirkumu speciālists. Būtisks faktors, kas ietekmē ZPI piemērošanu, ir tirgus dalībnieku skeptiskā attieksme par ZPI kritēriju piemērošanu, kā arī daudzām pašvaldībām nav uzticības piegādātājiem, vai piegādātā prece tiešām atbilst ZPI prasībām.

Kas jāuzlabo

Lai veiksmīgāk attīstītu ZPI kā galveno nepieciešamo atbalstu, 33,3% pašvaldību norādīja, ka jāpilnveido zaļā publiskā iepirkuma atbalsta rīki – aprites cikla izmaksu metodika un gatavi iepirkuma dokumentācijas paraugi. 22,9% pašvaldību uzskata, ka nepieciešams izveidot konsultāciju punktu par ZPI piemērošanu, kā arī 22,9% norādīja, ka nepieciešami praktiskas ievirzes semināri ar dažādu jomu ekspertu piedalīšanos par ZPI piemērošanu.

Neskatoties uz to, ka ZPI ieviešana ir samērā jauna prakse Latvijā, ir pašvaldības, kuras aktīvi īsteno ZPI. Kopējo ZPI īpatsvaru būtiski ietekmē ZPI prasību piemērošana ESI fondu projektos. Kas ir veiksmes pamatā, ka vienā pašvaldībā ZPI tiek attīstīts, bet citā ne? Iespējams, tā ir pašvaldības vadītāju, domes izpratne un vēlme radīt iedzīvotājiem kvalitatīvākus dzīves apstākļus, kā arī samazināt izmaksas ilgtermiņā. Visa pamatā ir vēlme un griba ko padarīt labāku.

Zaļais publiskais iepirkums

Zaļais iepirkums ir iepirkuma process, kurā tiek izvēlēti produkti ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi salīdzinājumā ar citiem tās pašas funkcijas produktiem, izmantojot dzīves cikla izmaksas, t. i., izmaksas, ko izstrādājums vai pakalpojums rada visā tā ekspluatācijas laikā – iepirkuma cena, lietošanas un tehniskās apkopes izmaksas, utilizēšanas izmaksas.

2015. gadā Ministru kabinetā tika apstiprināts “Zaļā iepirkuma veicināšanas plāns 2015. – 2017. gadam”. Tā mērķis panākt, lai zaļais iepirkums 2015. gadā sasniedz vismaz 15% no kopējā valsts un pašvaldību iestāžu veikto iepirkumu apjoma, 2016. gadā – 20% un 2017. gadā – 30%.

2017. gada 20. jūnijā tika apstiprināti MK noteikumi Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, kur ir noteiktas septiņas preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti piemērojams ZPI:

1) biroja papīrs;

2) drukas iekārtas;

3) datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūra;

4) pārtika un ēdināšanas pakalpojumi;

5) tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi;

6) iekštelpu un ielu apgaismojums;

7) satiksmes signāli.

LA.lv
LA
LA.lv
Ekonomika
Kas jāņem vērā neapdrošinātu mobilo telefonu īpašniekiem, skaidro telefonu servisā
5 stundas
LA
LA.lv
Ekonomika
“Smart-ID” lietotāji iegūst augstākā līmeņa e-parakstu
5 stundas
LA
LA.lv
Ekonomika
VIDEO: Pārbūvēts reģionālā ceļa posms no Madlienas līdz Tīnūžu-Kokneses šosejai
6 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
Laukos.lv
Laukos
Gada darījums: “Bergvik Skog” par 324 miljoniem eiro pārdevis 111 100 ha Latvijas meža
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Izbrāķē JKP topošās valdības darbu plānu
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Vekseļa lieta: no bijušā Lielvārdes mēra Āboliņa tiesā piedzen 600 000 eiro
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
ST ierosināta vēl viena lieta par pāreju uz mācībām latviešu valodā
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Naktī ilgstoši līs, dažviet spēcīgi
2 stundas