Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
5. aprīlis, 2017
Drukāt

Latvijas skolās grib ieviest aizsardzības mācību (25)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Pašreiz bruņotajos spēkos dien aptuveni 4600 karavīru, no tiem 16% ir sievietes.

Aizsardzības ministrijas (AM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupa piedāvā valsts aizsardzības mācību ieviest kā vienu no obligātajiem izvēles priekšmetiem.

Abu ministriju izveidotās darba grupas šobrīd piedāvātais variants paredz valsts aizsardzības mācības ieviešanu divos līmeņos. Pirmkārt, pamatskolā obligātajā mācību saturā valsts aizsardzības tematika būtu integrēta ar tā dēvēto cilvēkdrošību saistītajos mācību priekšmetos, piemēram, sociālajās zinībās, vēsturē, kā arī sportā. Paredzēts, ka pamatskolas līmenī skolēniem tiktu skaidrota teorija bez praktiskas ieroču apguves. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks skaidroja, ka valsts aizsardzības tematiku izglītības saturā 1.-9.klasei plānots ieviest pakāpeniski četru gadu laikā no 2018.gada.

Otrkārt, AM un IZM iecerētās izmaiņas paredz, ka vidusskolas klasēs valsts aizsardzības mācība kļūtu par vienu no sešiem obligātajiem izvēles priekšmetiem, un šajā līmenī jaunieši jau apgūtu praktiskas militāras iemaņas, tostarp, rīkoties ar ieroci. Vidusskolās jauno mācību saturu plānots ieviest, sākot no 2020.-2021.gada.

Paredzēts, ka mācību priekšmeta obligātais saturs balstītos uz četriem komponentiem – “Zināšanas un izpratnes valsts aizsardzībā”, “Darbības”, “Fizisko spēju attīstības militārajā dienestā” un “Fiziskajām aktivitātēm sociālajā un apkārtējā vidē”.

Iepriekšminētie komponenti paredz, ka skolēni apgūtu, piemēram, starptautisko kara likumu prasības un karavīru pienākumus, iepazītu karavīru lomu valsts aizsardzībā un apgūtu nepieciešamās prasmes, tostarp, iemācītos taktiski pareizi pārvarēt šķēršļus, iegūt uguni un izvairīties no mīnām. Tāpat jauniešiem būtu jāapgūst šaušana ar triecienšauteni un individuālās lauka kaujas iemaņas, jāpilnveido sava fiziskā kondīcija un jāapgūst vēl daudzas citas prasmes.

Šodien par IZM un AM plānotajām izmaiņām izcēlās diskusijas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kurā bez Catlaka piedalījās arī Aizsardzības ministrijas vadība.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) argumentēja, ka valsts aizsardzības mācība nepieciešama, lai katrs no Latvijas iedzīvotājiem zinātu, kā rīkoties krīzes gadījumā, turklāt Latvijā ir jāvirzās uz visaptverošu valsts aizsardzības izpratni. “Mēs rosinām mainīt domāšanas paradigmu par valsts aizsardzību no priekšstata, ka karotājs tikai karavīrs ar ieroci rokās un sabiedroto spēku atbalstu, uz pārliecību, ka ikviens šīs valsts patriots var dot nenovērtējamu ieguldījumu valsts aizsardzībā,” uzsvēra ministrs.

“Rosinām valsts aizsardzības mācības ieviešanu visās Latvijas skolās, sākot no pamatskolas klasēm un beidzot ar vidusskolu, kur jaunieši varētu apgūt sākotnējās militārās iemaņas līdz brīvprātīgai pārbaudījumu nokārtošanai, iegūstot tādā veidā rezerves karavīra statusu līdz ar vidusskolas vai profesionāli tehniskās vidusskolas absolvēšanu,” paziņoja ministrs.

Iepriekšminētais nozīmētu, ka, vidusskolēnam apgūstot valsts aizsardzības mācību, jaunietis papildinātu rezerves karavīru rindas. Kā uzsvēra Bergmanis, ar Jaunsardzi šobrīd ir par maz, lai jauniešos ieaudzinātu patriotismu un prasmes valsts aizsardzībai.

Pēc AM vadības un Catlaka uzklausīšanas deputātu vidū izcēlās diskusijas par to, vai aizsardzības mācība kā atsevišķs priekšmets vidusskolas klasēs ir nepieciešams. Atsevišķi deputāti argumentēja, ka skolēni šobrīd ir noslogoti un tiem ir citas intereses. Tāpat diskusijas raisīja jautājums par atbilstošu pedagogu nodrošināšanu un vai beigās tomēr nevajadzētu Latvijai atgriezties pie obligātā militārā dienesta atjaunošanas.

Catlaks atzina, – lai vidusskolās ieviestu valsts aizsardzības mācību, IZM un AM ir vēl ļoti daudz darāmā, proti, jāatrisina galvenā problēma – jāsagatavo atbilstoši pedagogi. Catlaks skaidroja, ka rezerves karavīru piesaistīšana par pedagogiem būtu viens no pragmatiskākajiem risinājumiem.

Catlaks skaidroja, ka par piedāvāto valsts aizsardzības mācības modelī IZM un AM domas sakrītot.

Saeimas komisija šodien nekādu lēmumu vēl nepieņēma, jo AM un IZM ekspertu darba grupa gala risinājumu vēl nav sagatavojusi. Turklāt kā izskanēja no deputātiem, jauno izmaiņu ieviešana būs atkarīga no politiskās gribas un pašvaldību attieksmes, ņemot vērā skolu ciešo saistību ar vietējo varu.

Šobrīd 18 izglītības iestādēs no aptuveni 360 vidusskolām brīvprātīgi īsteno valsts aizsardzības mācību kā profesionālās ievirzes mācību priekšmetu, ko papildina nodarbības Jaunsardzē.

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. “Pašaizsardzība skolā” jākļūst par obligāto priekšmetu.
    Tai jābalstās uz laika gaitā pārbaudīto divcīņas sistēmu džudo. Tās vērtīgāko sastāvdaļu klasisko džudo.
    Džudo paņēmienu kompleksiem – kjū skolniekiem un saudzīgajām Nage no kata pirmajiem trīs kompleksiem (kāju tehnika – ashi waza, gurnu tehnika – koshi waza un roku tehnika -te waza) meistariem.
    Šī sistēma nemāca akcentētus sitienus, bet gan aizsardzību pret tiem.
    Japānā, Francijā un daudzās Eiropas valstīs šī sistēma jau ir ieviesta skolās un sekmīgi izturējusi laika pārbaudi.
    Sākumskolā skolnieki apgūst stājas, pārvietošanās, pagriezienus, sevis un partnera nodrošināšanas tehnikas, pārvēlienus un kūleņus. Pamatskolā metienus no 5 pakāpes (dzeltenā josta). Vidusskolā savieno apgūto vielu ar pašaizsardzības elementiem. Bērni un jaunieši pilnveido kustību intelektu, pilnveido tikumību un iemācās cienīt skolotāju un vienam otru.
    Tādejādi mēs radīsim pamatus pašaizsardzībai. Pilnveidosim zināšanas, mākas un iemaņas pret negadījumiem, agresivitati sadzīvē un radīsim pamatus militārai tuvcīņai.
    Veidosies cilvēki, kuri varēs aizsargāt mūsu dziedātājus un dejotājus, līdzcilvēkus un valsti.

  2. Lai Latvijas skolas ieviestu aizsardzibas macibu vispirms ir jaiemacas Latvijas vesture lai zinatu pret ko ir jaaizsargas.Vai ES un NATO Valsti Latvija esosajas krievu skolas ari bus aizsardzibas maciba ? Vai Aizsardzibas ministrijai ir zinams ka pateicoties drosibas instituciju bezdarbibai Latvija esosajas krievu skolas ,iespejams, vesture tiek macita no “jaunas” vestures gramatas,kuru pirms paris gadiem izdeva Launuma Imperija un bez samaksas nosutija VISAM krievu skolam ,lai kur ari tas nebutu.Lai patiesak izklausitos gramatas izdevejs skaitas Krievijas pareizo ticigo baznica.Saja gramata ir viltoti visi vesturiskie fakti kremla cekistu gaume,tiek glorificeti visi krievu noziegumi sakot no cariem un beidzot ar “superman” kremla sizofreno punduri.

  3. ar ko interfrontiešu atvases ir sliktāki par nacionāļiem ?

  4. Si vis pacem, para belum Atbildēt

    Palasīju komentārus, nu ziniet, daļa no jums ir galīgi prātu izkūkojuši. Nestresojiet, nebūs jāspēlē futbols ar granātām vai jāstaipa ieroči no viena kabineta uz otru! Vispirms, lūdzu, nu kaut vai pacentieties iepazīties ar esošo Valsts aizsardzības mācības priekšmeta programmu, tad rakstiet kaut kādus spriedelējumus. Uzskatu, ka šo jau tiešām obligāti vajag ieviest skolu programmās kopā ar civilo drošību! Zināšanas, starp citu, nekad nav kaitējušas! Palasot ziņas, gan atklājas skumja aina – nevajag pat karu, lai tā sauktie prātīgie pieaugušie būtu aizmirsuši pat elementārākos drošības noteikumus parastajā sadzīvē miera laikā. Kaut vai tik vien kā neuzliet karstu kafiju mazam bērnam…

  5. Pirms mācīt abstraktu “valsts aizstāvēšanu”, vispirms obligāti jāiemāca aizstāvēt pašam sevi – uz ielas, no laupītājiem, huligāniem, bīstamās situācijās. Kā aizsargāties no terorisma, kā uzvesties, ja terora akts jau noticis. Šodien nekur pat neziņo, ka nedrīkst pacelt it kā nokritušu kabatas bateriju un to vēl nospiest. Pie mums vēl tā nenotiek, bet ka tā būs, šaubu nav. Jābūt sagatavotiem.

  6. Lai nebūtu kara ir jābūt gataviem karot Atbildēt

    Cilvēkiem jau no skolas zināt un prast aizsardzības lietas ir tikai apsveicami un tas nenozīmē būt agresīviem un karot.
    Par ASV Sīrijas lidlauka apšaudi. Ir jāsadod pa zobiem, lai izbeigtu to mērkaķošanos kas vajadzīga, gan Asadam, gan Pļūtinam.

  7. ASV kreisie kas sevi sauc pa “liberaaliem” ir galiigi pretim ASV pilsonu tiesiibaam uz ierochiem. Nav ko vienmeer atsaukties uz PSRS saistiibaa jaunieshu treneeshanai apieties ar revolveriem, automaatiem, un shauteneem. Cieniit , nevis baidiities, no ierochiem ir ASV konstitucijas pamatprincips. Nevaru iebilst to pashu pieeju latvieshiem jau no beernu gadiem, t.i. skolniekiem-gimnaazistiem, puishiem un meiteneem. Endzelinisti! Piedodiet manu nemaakuliibu rakstiit latvieshu alfabeta ar datoru.

  8. Skolā iemācīs pareizi ielaist otram lodi pierē vai durkli vēderā? Un cik no apmācītajiem to varēs izdarīt, ja, diespas, tāds brīdis pienāks? Soļošana ierindā vai bliežamā izjaukšana/salikšana jau nav karošana …

  9. Tas viss jau bija arī PSRS laikos-militārā mācība izglītības iestādēs

    • Tieši tā, padomju laikos bija militārā mācība vidusskolās un vai daudz tur iemācija? Man neko. Tāpēc saku, ka tas ir pilnīgi garām, vai nu obligāto dienestu vai neko, nav ko veltīgi līdzekļus tērēt. Ja nu vienīgi kādam uz to atkal vajag nopelnīt…

      • padomju 5.klasē šuvām lupatu gāzmaskas ar plastmasas stiklu acīm, lai amērikāņi nevar mūs ar atombumbām nobeigt, un mācīja kur no bumbas viļņa jāslēpjas 😀
        vnk – cirks par velti un murgainu sapņu naktis bērnībā, a jēgas – nekādas, vidusskolas krievu ofiņu vnk ignorēju, bet skolu pa beidzu.
        vajag normālu profesionālu armiju, bet miermīlīgajai tautai ļaut dzīvot bez murgiem.

  10. Un latviešu literatūras stundā skolniece sēdēs ar automātu uz galda? Futbolu bērni spēlēs ar granātām kabatā? Pusdienas ēdīs uz ielas, granātas izrautā bedrē?

    • katrs spriež pēc sevis Atbildēt

      varēsi tā darīt, ja tava mentalitāte tā prasīsies.Tagad jau tolerance pret galvas slimniekiem.
      Vai Ļeņingradā sniegs jau nokusis ?

  11. Kā tad, kā tad. Likvidējām zemessardzi, obligāto dienestu, tad kaut ko līdzīgu zemessardzei atjaunojām, tas nekas, ka neviens nezin, cik īsti zemessardzes sarakstos esošo ir gatavi cīnīties. Tagad skolā bērni lai iet no 6 gadiem, par ko padomju režīmu kādreiz nosodījām un lellīšu un mašīnīšu vietā dosim ieročus. Par karu bērni, par draugiem nato?

  12. Bija padomija nu eiropija un atšķirības kļūst aizvien mazāk un mazāk.

    • Tad jau tev nebūs nekas pretī aizvākties uz bidlostānu, bet ja tās režīms liksies nepietiekami zvērisks, vēl jau ir z-Koreja.

Draugiem Facebook Twitter Google+