Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
26. aprīlis, 2012
Drukāt

Latvijas televīzijas un radio apvienošana esot neizbēgama

tv_ts_5

Ilggadējam televīzijas žurnālistam Arnim Krauzem, kurš visu savu līdzšinējo darba mūžu pavadījis sabiedriskajos medijos, pie atslēgu saišķa ir divi piekariņi – viens ar Latvijas radio (LR) un otrs ar Latvijas televīzijas (LTV) simboliku.

 

“Radio piekariņš nav nekāda stila pērle, bet tas ir glauns un spīdīgs, LTV piekariņš ir diezgan nobružāts un apsūbējis, tas tēlaini raksturo situāciju ar TV māju un tēlu. Kā šo atslēgu lietotājs es droši vien būtu priecīgāks, ja man šeit būtu viens – moderns un praktisks piekariņš,” rādot savu atslēgu saišķi, situāciju ap jauna sabiedriskā medija izveidošanu komentēja Arnis. Viņaprāt, Latvijā nav jēgas diviem sabiedriskajiem medijiem savā starpā konkurēt, labāk būtu pēc iespējas ātrāk apvienoties, lai kopīgiem spēkiem mūsdienīgā veidā nodrošinātu savus skatītājus un klausītājus ar kvalitatīvu informāciju.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) koncepcija par jauna sabiedriskā medija izveidi pašlaik atrodas politiķu, ekspertu un žurnālistu diskusiju krustugunīs. Padomes apstiprinātā koncepcija paredz jaunu, vienotu sabiedrisko mediju, kas darbotos ar vienotu redakcionālo sistēmu.

Pašreizējo situāciju sabiedriskajos medijos padomes pieaicinātie eksperti pētījumā vērtējuši nesaudzīgi. Gan LR, gan LTV neesot spējīgi konkurēt reklāmas tirgū ar komerciālajiem medijiem, esot būtiski atkarīgi no politiskās reklāmas. Infrastruktūra tajos ir novecojusi, un ir nepieciešami milzīgi ieguldījumi – LR neatliekamo remontu veikšanai būtu nepieciešamas investīcijas vairāk nekā viens miljons latu, bet LTV ēka Zaķusalā mūsdienīga elektroniskā medija vajadzībām esot tik novecojusi, ka tās modernizācija nebūtu pat lietderīga. Televīzijas mājas neatliekamo remontu veikšanai nepieciešami aptuveni divi miljoni latu, kā arī ikgadējie uzturēšanas izdevumi 900 000 latu. Eksperti arī norādījuši, ka sabiedriskajos medijos salīdzinājumā ar pārējo Eiropu trūkstot kvalitatīvas žurnālistikas tradīciju un labas pārvaldības tradīciju. Pētījumā bija iesaistīti mediju eksperti Inta Brikše (Latvijas Universitāte), Anda Rožukalne (Rīgas Stradiņa universitāte), Jānis Juzefovičs (Vidzemes Augstskola) un citi.

NEPLP piedāvā trīs sabiedrisko mediju reformas modeļus. Pirmais no tiem paredz LR un LTV daļēju saplūšanu (saglabājot abu mediju institucionālo patstāvību, bet realizējot dažādus kopprojektus – kopīgu interneta portālu, arhīvu, pētnieciskās žurnālistikas projektus un tamlīdzīgi). Otrais modelis paredz pilnīgu apvienošanu – izveidot vienotu sabiedrisko mediju (jauna juridiskā persona), saglabājot LTV un LR zīmolus, apvienot redakcijas, ieskaitot ziņu dienestus. Trešais modelis – izveidot sabiedrisko mediju, kas realizētu ziņu dienesta funkciju, bet pārējais saturs tiktu iepirkts ārpakalpojumā.

“Katram no šiem modeļiem ir savas stiprās puses un riski,” sacīja NEPLP pārstāvis Gints Grūbe, taču padome pēc garām diskusijām esot izšķīrusies par otro modeli.

 

Jaunā sabiedriskā medija veidošana uz LTV un LR bāzes izmaksāšot vairāk nekā 53 miljonus latu. Lielāko daļu šīs summas plānots iegūt no Eiropas Savienības fondiem. Jaunā medija izveide varētu tikt pabeigta 2018. gadā.

 

“Viena no idejām, ko varētu īstenot jau reformas sākumposmā, būtu rīkot parlamentārās debates par sabiedrisko mediju saturu, nevis tikai formāli apstiprināt gada pārskatus par mediju darbību. Līdzīgi kā ārpolitikas debates. Sabiedrībai būtu interesanti dzirdēt politiķu viedokli par šo plašsaziņas līdzekļu attīstību un finansējuma izlietojumu,” uzskata G. Grūbe.

Arī eksperti un žurnālistu organizāciju pārstāvji lielākoties atbalsta otro modeli, taču domas dalās jautājumā par modeļa ieviešanas tempu. Visskeptiskākais ir LR ģenerāldirektors Jānis Siksnis, kurš aicināja politiķus nesteigties atbalstīt kādu no trim modeļiem, pirms par visiem tiem nav veikta detalizēta izpēte. Viņaprāt, reformas jāsāk ar sabiedrisko mediju pārvaldības maiņu un satura vērtēšanu. Sarunās ar kolēģiem no Igaunijas, kur vienots sabiedriskais medijs darbojas jau piecus gadus, LR ģenerāldirektors ir pārliecinājies, ka nav īpašas jēgas no juridiskas apvienošanas uz papīra. “Ja reālajā dzīvē televīzija un radio joprojām atrodas dažādās ēkās, tad nekāda sinerģija tur neiestājas. Galvenais ir finansējums medijiem,” pārliecinājies Siksnis. Igaunijas pieredze esot arī apliecinājusi, ka vienotajā medijā radio tiek uztvers kā jaunākais brālis vai piedēklis, kura vajadzības tiek ņemtas vērā tikai pēc televīzijas. LTV ģenerāldirektors Edgars Kots pauda satraukumu, ka sabiedriskais medijs jau tagad tiekot “turēts badā”, un pieļāva, ka politiķi cer panākt papildu optimizāciju arī uz apvienošanas rēķina.

A. Krauze uzskata, ka apvienošanai jānotiek pēc iespējas ātrāk, lai izbēgtu no sabiedrības un mediju darbinieku tracināšanas. Viņaprāt, apvienošanās ir neizbēgama neatkarīgi no tā, kādas koncepcijas gatavos eksperti un kādus lēmumus savos kabinetos pieņems politiķi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+