Lauksaimnieki: ES piedāvājums ir pilnīgi nepieņemams 0
Jaunākais Eiropas Savienības (ES) piedāvājums saistībā ar tiešmaksājumiem lauksaimniekiem pilnībā nav pieņemams, jo neparedz tiešmaksājumu palielinājumu jau no 2014.gada, šorīt biznesa portālam “Nozare.lv” atzina biedrības “Zemnieku saeima” vadītāja Maira Dzelzkalēja.
“Tas nozīmē, ka nākamgad jaunas lauksaimniecības Eiropā nebūs un, lai saglabātu kaut cik pieņemamu konkurenci ar citiem Eiropas zemniekiem, gaidāmas vēl ļoti sarežģītas sarunas. Mēs tomēr vēl ceram, ka debašu rezultātā varētu tikt panāktas pārmaiņas ES budžeta pārdalē un Latvijas lauksaimniekiem varētu būt izredzes uz tiešmaksājumu palielinājumu jau no 2014.gada, nevis 2020.gadā, kā to paredz līdzšinējais piedāvājums,” sacīja Dzelzkalēja.
Kā ziņots, ES prezidents Hermans van Rompejs piektdienas rītā nācis klajā ar jauno piedāvājumu bloka nākamo septiņu gadu budžetam, kurā attiecībā uz divām Latvijai būtiskākajām prioritātēm – lauksaimniecības tiešmaksājumiem un kohēzijas aploksni, izmaiņu nav, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Vēl joprojām van Rompejs līdzīgi kā pērn novembrī piedāvā kohēzijas maksājumu griestus Latvijai noteikt 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardus eiro (2,95 miljardus latu), kā arī līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimniekiem sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
Pagaidām nav skaidrs, vai finansējuma samazinājums Latvijai būs skāris lauku attīstību. Vienlaikus zināms, ka finanses šajā programmā mūsu valstij klāt nav nākušas.
Briselē jau atsākušās dalībvalstu līderu konsultācijas par jauno piedāvājumu. Uz tām devies arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Eiropadomes priekšsēdētājs savā jaunajā piedāvājumā nav iekļāvis izmaiņas tiešmaksājumos un kohēzijas aploksnē arī attiecībā uz pārējām Baltijas valstīm.
Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūrai LETA sacīja, ka premjers ir apņēmības pilns turpināt uzstāt uz Latvijas prioritātēm. Turklāt argumenti tiks sniegti kopā ar Lietuvas un Igaunijas pārstāvjiem.
“Tā ir slikta ziņa un laba ziņa vienlaikus,” bilda premjera pārstāvis, norādot, ka kopumā septiņu gadu budžetu piedāvāts samazināt vēl par vairāk nekā 30 miljardiem eiro (21 miljardu latu).
