Lauksaimnieki kategoriski iebilst pret subsīdiju aplikšanu ar nodokli 0
Valdības plānotā valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta lauksaimniekiem aplikšana ar nodokļiem nav atbalstāma un to jāatliek līdz pat 2021.gadam, kad sāksies nākamais finanšu plānošanas periods, biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja lielāko Latvijas lauksaimniecības organizāciju pārstāvji.
Kā ziņots, šodien Ministru kabineta sēdē tiks skatīts jautājums par grozījumiem likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi paredz, ka no 2017.gada ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) tiks aplikti ieņēmumi no ES un valsts atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas – Zemnieku saeima (ZSA), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) – iebilst šim priekšlikumam un aicina valdību šo nodokļu ieviešanu atlikt līdz 2021.gadam, kad sāksies nākamais plānošanas periods ES.
Lauksaimnieku organizācijas norāda, ka šā gada februārī pēc ES līderu vienošanās, kurā nolēma, ka tiešo maksājumu līmenis Latvijai tikai 2019.gadā sasniegs aptuveni 80% no ES vidējā maksājuma līmeņa, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) lauksaimniekiem solījis, ka kompensēs ES tiešmaksājumu bilanci Latvijai ar nacionālajiem resursiem – nodokļu politiku un administratīvā sloga mazināšanu.
Līdz ar to ZSA, LOSP un LLKA ir neizpratnē, kāpēc pašreiz šie atvieglojumi tiek noteikti vien līdz 2017.gadam. Lauksaimnieku organizācijas aicina valdību noteikt atvieglojumus līdz 2021.gadam, jo nacionālie līdzekļi ir ļoti nozīmīgs instruments, ar kura palīdzību, racionāli to plānojot un ieviešot, var nodrošināt lauksaimnieku konkurētspēju ES arī turpmāk.
“Cīņa par godīgiem tiešmaksājumiem bija ilgstošs un kopīgs valdības un lauksaimnieku darbs. Diemžēl tas nevainagojās ar izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tikai 2019.gadā tiešmaksājumi tuvosies Eiropas 80% un sasniegs Igaunijas un Lietuvas līmeni. Valdībai ir jāpilda sarunu noslēgumā apsolītais – visu iekšējo resursu izmantošana, tostarp arī nodokļu politikas instrumenti, lai nodrošinātu lauksaimnieku konkurētspēju,” norādīja ZSA valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja:
Savukārt LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs atzina, ka patlaban Latvijas lauksaimniekiem jau tā ir viszemākie atbalsta maksājumi uz visu pārējo ES savienības dalībvalstu fona.
“Neraugoties uz to, Finanšu ministrija jau tagad ķeras klāt 2017.gada atbalsta maksājumiem, iekļaujot tos nodokļu aprēķinā. Šādus nepārdomātus lēmumus nedrīkstam pieņemt, jo jāsaprot, kādu atbalstu vispār lauksaimnieki saņems nākotnē un vai vispār Latvijas lauksaimnieks ar šādiem spēles nosacījumiem spēs konkurēt ar citu valstu lauksaimniekiem,” sacīja Treibergs.
Kā ziņots, patlaban tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 186 lati par hektāru. Plānots, ka, sākot ar 2014.gadu, par vienu hektāru lauksaimnieks saņems 109 eiro (76,3 latus), 2015.gadā – 127 eiro (88,9 latus), 2016.gadā – 144 eiro (100,8 latus), 2017.gadā – 161 eiro (112,7 latus), 2018.gadā – 178 eiro (124,6 latus), 2019.gadā un 2020.gadā – 196 eiro (137,7 latus).
