Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. janvāris, 2014
Drukāt

Lauksaimnieki protestā pie valdības ēkas prasīs apstiprināt zemes iegādes kritērijus (15)

Traktors_LV_112

Latvijas lauksaimnieki nākamnedēļ, 21.janvārī, protestā aicinās valdību beidzot apstiprināt zemes iegādes kritērijus, pastāstīja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Sabiedrisko attiecību konsultante Sabīne Puķe.

Viņa teica, ka lauksaimnieki, mudinot valdības pārstāvjus drīzumā apstiprināt zemes iegādes kritērijus, otrdien pulcēsies protesta akcijā pie Ministru Kabineta ēkas, jo šīs nedēļas sākumā valdība darba kārtībā neiekļāva jautājumu par lauksaimniekiem svarīgajiem grozījumiem likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, kuri paredz noteikt vairākus ierobežojumus lauksaimniecības zemes iegādei.

Tā kā valdībā gaidāmas izmaiņas, lauksaimnieku organizācijas ir pārliecinātas – otrdiena ir pēdējais brīdis, lai likuma grozījumus valdība atbalstītu un virzītu izskatīšanai Saeimā. “Ņemot vērā iepriekšējo vilcināšanos un bažas par zemes uzpircēju ietekmi lēmuma pieņemšanā, lauksaimnieki no biedrībām Zemnieku saeima (ZSA), Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas (LLKA), Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA), Latvijas Statūtsabiedrību asociācija (LSA), Latvijas Jauno Zemnieku klubs (JZK) un Latvijas Zemnieku federācija (LZF) pirms valdības sēdes pieprasīs valdības atbalstu zemes iegādes kritērijiem,”  teica Puķe.

LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Aizsilniece norādīja, ka valdības vilcināšanās ar lēmumu pieņemšanu liecina, ka ietekmīgiem uzņēmumu grupējumiem grozījumi likumā nav izdevīgi. “Diemžēl šī ilgā vilcināšanās ar lēmuma pieņemšanu liek mums izdarīt secinājumus, ka paredzētie kritēriji ir ļoti nevēlami ietekmīgiem uzņēmumu grupējumiem. Zeme ir viens no nedaudzajiem mūsu resursiem, kuru nedrīkstam pakļaut spekulatīviem darījumiem, kamēr strādāt gribošiem lauksaimniekiem ir apdraudēta attīstība vai pat saimniecības pastāvēšana,” norādīja Aizsilniece.

LZF valdes priekšsēdētāja Agita Hauka atgādināja, ka lauksaimniecības zeme ir Latvijas lauku apdzīvotības un ekonomiskās izaugsmes pamats, tāpēc zemei ir jābūt pieejamai lauksaimnieku ģimenēm, kuras ražo lauksaimniecisko produkciju, veicina nodarbinātību un nodrošina Latvijas tirgu ar pārtiku.

Jau vēstīts, ka sākotnēji attiecīgos grozījumus valdība bija paredzējusi izskatīt otrdien, taču tas netika izdarīts, jo grozījumi netika saskaņoti ar Ekonomikas ministriju un Tieslietu ministriju.

Grozījumi paredz arī turpmāk saglabāt ierobežojumus iegādāties Latvijas lauksaimniecības un meža zemi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem un tajās reģistrētajām juridiskajām personām līdz 2020.gada 1.maijam, kad tiks ieviests jaunais ES daudzgadu budžets.

LLKA ir dibināta 2002.gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. Šobrīd LLKA ir 56 biedri.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Nesaprotu , vai tad grozījumi nav par to lai neizpārdotu Latvijas zemi , vai mazie grib lai ārzemnieki brīvi pērk ???

    • Jā mazie grib VIETĒJO dižkūti ar vietējām govīm .Kroņaucē vasarā nav ko elpot .Kāda starpība vietējā vai dāņa ,smaka neciešama .Francijā un vēl dažās valstis ir noteikts maksimālais ha skaits ,kas var būt vienās rokās ĪPAŠUMĀ .Nomā cik griba .Ulmaņa Kārļa laikā bija 100 ha .Varbut ar to vajaga sākt !

  2. atbalstu lauciniekus Atbildēt

    Šlesera/Dombrovska Latvijas nekustāmo īpašumu iztirgošana par sīknaudu krieviem un ķīniešiem ir NODEVĪBA. Abus tos putnus būtu jāliek aiz restēm !

  3. Šie zemes iegādes kritēriji ir mērķtiecīgi izdomāti, lai palīdzētu lielajām saimniecībām tikt pie vēl lielākām platībām. TV redzēsim, kas būs aizgājis uz šo lielsaimniecību tusiņu un skaidri redzēsim, kuram vēl ir par maz!!!!

  4. Cīnās par tiesībām noplicināt zemi. Neviena lielzemniecība neved ilgspējīgu saimniekošanu. Pēc noplicināšanas nekas cits neatliks, kā ļaut aizaugt zemei ar kārkliem. Pēc gadiem desmit Latvija būs kārklu valstība.

  5. Ja nezini, tad nepūt te pīlītes un neaizstāvi baronus! Šajos “kooperatīvos” vidēji ir ap 30 strādājošiem, tā ka kopā pat 2 tūkst. nesanāk. Bet lēmumus jau nepieņem ne slaucēji, ne teļkopēji vai traktoristi, bet daži
    šī veidojuma spices vīri.

  6. Ko lai saka – tie zemnieki ir dažādi. Man ir 2 gab kaimiņos. Viens – kārtīgs “vīrs un vārds”. Otrs – reāls pārpratums un apkaunojums kādas nacionāli orientētas partijas rindām.

  7. Mazzemniece. Aicinu sīkzemniekus ignorēt šo tusiņu. Nelejiet ūdeni uz lielkretīnu un lauku fašistu dzirnavām. Nezāģējiet zaru, uz kura sēžat

  8. Padomājiet loģiski , biedrība ar 56 BIEDRIEM uzdodas par lauksaimnieku organizāciju un kaut ko pieprasa visu zemnieku vārdā! Aicina pat uz dumpi! Vai šīs t.s. “zemnieku organizācijas” ir paprasījušas 80 tūkstošu zemnieku viedokli, kam īstenībā arī pieder šī zeme, ko ar to darīt? Protams, ka nav! Valstī nemaz nav visaptverošas zemnieku organizācijas, ir tikai atsevišķas zemnieku interešu grupas. ZSA arī viena no šīm grupām ir ap 800 biedru. LOSP ir ap 10 tūkst. zemnieku, bet tā ir visai raiba kompānija, kas sastāv no n-tām grupām un pēc likuma tikai tai ir deleģētas tiesības runāt ar valdību. Bet visvairāk par savām īpašajām interesēm “lēkā” tieši šīs 2 augšminētās grupas.

    • 56 biedri ir maz??? Katrs šis 1 biedrs ir kooperatīvā sabiedrība, un katra sabiedrība sastāv no kooperatīva biedriem, kas arī ir šie lauksaimnieki. Biedri nav desmiti, ne arī simti, bet tūkstošiem.

  9. Super.Tad jau saigaidāms ir miljonāru tusiņš.Tur jau bus darbs Privātai Dzīvei.

    • neesmu miljonars bet es busu uz to tavu tusinu ….

    • Baronu tusiņš .ZM plānos ir samazināt z/s skaitu uz pusi no 80 000 uz 40 000 .Būs brīva zeme ko pirkt .Ja pircēju loks maziņš arī zemes cena zema .Man rudenī viena barona dēliņs par zemgales zemi ap 80 ha vienā gabalā piedāvaja 2000 -2500 ls par ha .Nācas rupji pasūtīt ! Tieši tai brīdī kūlu .Bezkaunībai nav robežas ! .

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+