Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
13. aprīlis, 2016
Drukāt

Lauku dzīvotspēja atkarīga no lauksaimniecības. Saruna ar LLU rektori Irinu Pilveri (7)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Mazās saimniecības Latvijā pamazām izzūd, lauki iztukšojas, zeme netiek efektīvi izmantota… No kā atkarīga dzīvotspēja laukos, par to intervijā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektore Irina Pilvere.

– Mazo saimniecību skaits valstī samazinās. Vai izdzīvošana ir atkarīga no to lieluma?

Irina Pilvere: – 2001. gadā, kad notika pirmā lauksaimniecības skaitīšana pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā, to saimniecību skaits, kas ir lielākas par vienu ha, bija 140 tūkstoši, bet 2013. gadā vairs tikai 81 tūkstotis. Saimniecībās ir sadrumstalota zemes struktūra. Tas ir vēsturiskais mantojums. Vienā īpašumā ir ap 12 ha zemes, savukārt vienā kadastrā (zemes vienībā) ir gandrīz divreiz mazāk – 7 ha. Tāpēc galvenais jautājums Latvijā ir – kā zemi, kas ir mūsu galvenais un vērtīgākais dabas resurss, izmantot pēc iespējas efektīvāk.

Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir unikāla situācija, ka līdz šim zemes resursi netiek izmantoti pietiekami efektīvi, jo ir lielas neapstrādātas, aizaugušas vai nekoptas platības. Mūsu zinātnieki veica pētījumu, cik liela platība nepieciešama, lai saimniecība būtu dzīvotspējīga. Aprēķinus veicām 2014. gadā, un uzdevums bija novērtēt, kādas minimālās apsaimniekotās zemes platības ir nepieciešamas, lai saimniecība būtu finansiāli dzīvotspējīga. Tāpēc tika pieņemts, ka saimniecības dzīvotspējas nodrošināšanai vismaz vienai personai no lauksaimnieciskās darbības ir jāiegūst tādi ienākumi gadā, kas atbilstu Latvijas vidējās darba algas (ar darbaspēka nodokļiem) līmenim. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, tie bija 10 619 eiro. Ņēmām vērā produkcijas veidu un apjomu, augsnes auglību un saimniecības atrašanās reģionu, realizējamās produkcijas cenas, atbalsta maksājumus un ražošanas izmaksas.

Veicot aprēķinus par galvenajiem lauksaimniecības sektoriem, secinājām – lai viens nodarbinātais lauksaimniecībā varētu gūt ienākumus, kas atbilstu minimālajam ienākumu līmenim tautsaimniecībā, lauk­augiem vajadzētu vidēji 66 ha, piena lopkopībā pietiktu ar 48 ha, ganāmo mājlopu audzēšanā – 54 ha, dārzeņkopībā – nedaudz virs 5 ha, bet augļkopībā pietiktu ar 3,5 ha. Tomēr jāņem vērā, ka vidējā bruto darba alga valstī pamazām palielinās, mainās arī produkcijas cenas. Saimniekojot auglīgākās augsnēs, platības ir nepieciešamas mazākas, savukārt sliktākās augsnēs – lielākas. Atšķirības ir arī reģionos.

– Vai šis rezultāts bija pārsteigums pētniekiem?

– Jā, bijām pārsteigti, jo iepriekš likās, ka galvenajos lauksaimniecības sektoros vajadzēs lielas platības, lai nodrošinātu saimniecību dzīvotspēju, kas balstīta uz minimālo ienākumu līmeni. Ja saimniecībā nodarbināti vidēji divi cilvēki, tad iztikas gūšanai laukaugu gadījumā pietiktu ar 109 ha. Protams, ka Latvijā nav tikai “tīras” laukaugu vai piena lopkopības specializācijas saimniecības. Parasti ir daudznozaru saimniecības, kas ir labi tad, kad cena samazinās vienam produktam, bet otram tā ir labāka. Mūsu aprēķini ļauj saimniekiem pieņemt pareizo lēmumu par saimniecības specializāciju, ņemot vērā, cik un kāda zeme ir saimniecībā. Ja gribam, lai lauku teritorijās cilvēki ir nodarbināti un būtu darba vietas, vajadzētu orientēties uz to produkcijas veidu ražošanu, kur darba patēriņš ir lielāks, piemēram, lopkopība, augļkopība, dārzeņkopība. Tad lauku teritorijas nekļūtu tukšas, kā tas notiek tagad.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. tās bija zirgu saimniecības, mūsdienu tehnoloģijām 500-1000.
    >12.02.
    tā ir, mazas saimniecības produkti ir priekš sevis, cenas dēl konkurēt nespējīgi un nevajag muļķot jau tā dumjos.
    Taču amatnieku saimniecības, mazās, ģimenei ir liels atspaids, produkti tīri. Viegli nav, bet ir….

  2. muļķības, saimniekiem bija vismaz 100 ha, mazās ir amatnieku zems un………čangaļu

  3. Latvijā viss ir nīcināts ar gudru prātu. Par rūpniecību nerunāsim. Pēc kādiem burvju vārdiem kas šeit varētu attīstīties, tā katrā ziņā nav lauksaimniecība. Lai kāds šeit neiedomātos ko saražot un pats tirgot, tāds moto valda nu jau 25 gadus ar lieliem panākumiem. Tur nu PVD var uzsist sev pa plecu. Un ja tev saražotais viss jāadod uzpircējiem, pārstrādātajiem, tad ar to izdzīvošanu nesanāk. Kauns lasīt; Latvijā neesot piesārņota zeme ar lauksaimniecības ķīmikālijām. Šeit tiek izlietotas visas ES aizliegtās indes. Ne velti neviens pat netaisās kontrolēt kas kurā indes mucā saliets. Pat mežakuilis vairs neiet pāri pa lauku, bet met līkumu un lavierē pa grāvmalu. Kādreiz kviešu lauki bija cītīgi kuiļu postīti, tagad i’ pēdu tur neatradīsi.

  4. kad strādāja ZM, sludināja lielsaimniecības, kādu izveidoja savam vīram un turpina muldēt.
    Piemērs par dārzeņiem mazās platībās: tomāti Getliņi eko un tomāti Mežvidi eko. Veikala cena ap 5 eiras. Spāņu ievestie līdz 2 eiras. Komentāri? Secinājumi? Abās saimniecībās siltums to audzēšanai ir kā blakusprodukts no koģenerācijas cikla. Kur vēl efektīvāk un dārgāk. Brīnumzeme.
    PS. Es nopērku, bet ne bieži. Cik ir tādu, kas tos var atļauties pirkt Latvijā.

  5. Zinu ka tikai kviešus vienmēr var pārdod, lauks-kalte-osta. Visu pārējo ”izpētīto” pa lēto ieved no ārzemēm un tādas saimniecības nīkuļo līdz bankrotē.

  6. Īstie cēloņi tā arī nav saskatīti, vai nav bijusi vēlēšanās tos saskatīt. Latvijā lauksaimniecība visumā nav izdevīga, ja nav atbilstošas lopkopības. Latvijas augsnēm ir nepieciešams organiskais mēslojums, jo lietus minerālmēslojumu izskalo. Tādu problēmu nav melnzemju rajonos. Agrotehnikas attīstība ļauj melnzemēs iegūt izcilas ražas un nemelnzemju produkcija vairs nav vajadzīga. Tas jau labu laiku ir zināms, piemēram, Vācijā. Tur īpaši atbalsta lopkopību, iznāk, ka arī uz Latvijas rēķina.

    • Lietus izskalo arī organiskos mēslus. Mūsu zemkopības ministrs gan apgalvo, ka ik gadu nopļaujot zāli un aizvedot no lauka zemes auglība palielināsies. Jo vairāk paņem ,jo vairāk paliek .Neaizmirsti, ka organiskajos mēslos barības vielas var neatbilst auga vajadzībām. Dažādiem augiem ir dažādas vajadzības.Kopējo ražu nosaka mazākais pieejamais faktors. Ja vasara būs sausa un karsta, tad var gadīties, ka kūtsmēsli vispār nepaspēs atdot augam vajadzīgo.Man vienā sausā vasarā tā gadijās pat arminerālmēsliem. Nomēsloju zālāju, novācu švaku siena ražu, bet atāls gan rudenī bija varens ,jo sāka līt lietus.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+