Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. aprīlis, 2015
Drukāt

Legalizē izglītošanos pie darba devēja

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ir cerības, ka turpmāk profesionālo skolu absolventi būs apmācīti tā, lai viņiem būtu vieglāk iekļauties darba tirgū.

Viedoklis

Ko jūsu vadītās izglītības iestādes darbībā mainīs grozījumi Profesionālās izglītības likumā?

Juris Bozovičs, Malnavas koledžas direktors: "Izmaiņas ir pozitīvas, vērstas uz to, lai profesionālā izglītība kļūtu aizvien atbilstošāka darba tirgum. Taču ar likuma pieņemšanu vien nekas nemainīsies. Ir jārod finansējums gan nozaru ekspertu padomju darbībai, gan darba vidē balstītai izglītībai. Jo ne visi darba devēji gatavi jaunos speciālistus apmācīt par saviem līdzekļiem. Kurš kompensēs darba devēja zaudējumus, ja audzēknis salauzīs kādu vērtīgu iekārtu?"

Dagnija Vanaga, PIKC "Rīgas Valsts tehnikums" direktore: "Grozījumi profesionālās izglītības iegūšanu padarīs fleksiblāku un efektīvāku. Absolventiem būs vieglāk integrēties darba tirgū. Labi ir tas, ka mācību laikā varēs iegūt vairākas specializācijas. Sadarbība ar darba devējiem kļūs ciešāka. Jau tagad uzrunājam darba devējus, aicinām iesaistīties konventa darbā. Konventu uztveru kā palīgu, kas palīdzēs izstrādāt kopīgu stratēģiju, ātrāk izveidot un apstiprināt jaunas izglītības programmas. Tā kā konventā būs arī ministrijas un pašvaldību pārstāvji, tas spēs risināt globālākus jautājumus nekā pašreiz strādājošās izglītības iestāžu padomes."

Jau maija vidū spēkā stāsies grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas paredz lielāku darba devēja iesaisti arodizglītībā. Pirmkārt, likums, ko pagājušajā nedēļā pieņēma Saeima, beidzot likumdošanā nostiprina darba vidē balstītas mācības. Tas, kā tās organizējamas un īstenojamas, gan vēl jānosaka Ministru kabinetam. Praksē šāda izglītošanās daļā profesionālo skolu tiek īstenota jau otro mācību gadu: skolu audzēkņi daļu mācību laika pavada nevis skolas solā, bet gan uzņēmumā, praksē apgūstot tās prasmes, kas būs nepieciešamas viņu izvēlētajā profesijā.

Otrkārt, likumā tiek noteiktas Nozaru ekspertu padomju tiesības iesaistīties profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanā. Tādas tiesības gan dotas arī arodbiedrībām un citām biedrībām vai nodibinājumiem. Tomēr nozaru ekspertu padomēm šīs tiesības būs plašākas – tikai tās varēs izteikt priekšlikumus, cik audzēkņu būtu jāuzņem profesionālās izglītības programmās saskaņā ar darba tirgus pieprasījumu, piedalīties profesionālo skolu tīkla un profesionālās izglītības programmu plānošanā, kā arī kvalifikācijas prasību noteikšanā, proti, noteikt, kas jāmāk jaunajiem speciālistiem. Nozaru pārstāvji arī piedalīsies profesionālās kvalifikācijas eksāmenos, kas jākārto profesionālās izglītības iestāžu absolventiem.

Kārtību, kādā veidojamas nozaru ekspertu padomes un kā tām darboties, arī noteiks Ministru kabinets. Līdzīgi kā par darba vidē balstītajām mācībām, arī šajā gadījumā jāsaka: nozaru ekspertu padomes jau pastāv. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzīst, ka tās LDDK paspārnē darbojas jau kopš 2011. gada. Pateicoties šīm padomēm, radītas jaunas, darba tirgum nepieciešamas mācību programmas un sakārtoti profesiju standarti atbilstoši reālajai darba videi. “Tagad padomes ir likumā valstiski atzītas, līdz ar to varēs vēl mērķtiecīgāk un precīzāk ietekmēt izglītības saturu atbilstoši topošo speciālistu nodarbinātības izredzēm,” teic L. Meņģelsone. Jaunpieņemtais likums paredz, ka arī turpmāk nozaru ekspertu padomju darbu koordinēs LDDK. Tikai Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozares ekspertu padomes darbību koordinēs Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. Patlaban nozaru ekspertu padomēs darbojas gan darba devēju, gan arodbiedrības pārstāvji. Līdz ar to jāsecina – Saeimas pieņemtais likums patiesībā nevis paredz ko jaunu, bet gan legalizē jau esošu kārtību.

Taču likumā ir vēl daži jaunumi. Viens no tiem: profesionālo izglītības ie­stāžu absolventi varēs saņemt gan profesionālās, gan vispārējās vidējās izglītības diplomu. Tātad, ja nebūs veicies kvalifikācijas eksāmenā vai centralizētajos eksāmenos, būs iegūts vismaz viens diploms.

Likums paredz, ka turpmāk visās profesionālās izglītības iestādēs būs jāveido konvents, kurā jādarbojas pieciem līdz septiņiem padomniekiem – pašam iestādes vadītājam, atbildīgās ministrijas pārstāvim, darba devēju un pašvaldību pārstāvjiem. Konventa uzdevums būs veicināt, lai profesionālās izglītības iestāde attīstās atbilstoši darba tirgus prasībām, taču konkrētus konventa uzdevumus noteiks pašas skolas direktors. Konventa priekšsēdētājs gan būs darba devēja vai pašvaldības pārstāvis.

Sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie likuma grozījumi paredzēja, ka konventam būs pat tiesības lemt par profesionālās skolas direktora atlaišanu vai iecelšanu amatā, vērtēt skolas pedagogus utt. Taču pēc skolu vadītāju iebildumiem konventa loma tika mīkstināta, un nu likums paredz, ka tā lēmumiem ir tikai ieteikuma raksturs. Konvents, piemēram, varēs izteikt priekšlikumus par profesionālās vidusskolas izglītības programmu izmaiņām. Viens no konventa pienākumiem būs veicināt skolas sadarbību ar reģiona komersantiem mācību prakses un darba vidē balstītu mācību organizēšanā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+