Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
20. septembris, 2013
Drukāt

Ilze Kuzmina: Licence studentu muļķošanai

Jau daudzus gadus spriežam, vai augstākajā izglītībā vajag reformas, kādas un cik plašas. Šo neauglīgo diskusiju aizsegā Latvijā var darboties neakreditēta augstskola, kas pievilina jauniešus, 
solot bezmaksas studijas, kas lielākajai daļai nebūs bezmaksas jau pēc pirmā semestra. Savukārt izstāšanās no augstskolas var būt saistīta ar gana dārgām finansiālām sankcijām. Runa ir par augstskolu “EISHEBA”, kas nu kļuvusi par Eiropas tālmācības augstskolu. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atlikusi divu augstskolas piedāvāto studiju virzienu akreditāciju. Tiesību zinātnes virzienu augstskola pat nav virzījusi akreditācijai, apzinoties, ka, visticamāk, saņemtu noraidījumu. Tomēr šī mācību iestāde nekaunas savā mājas lapā paziņot, ka tā “21. gadsimta izglītības vēsturē ieraksta spēcīgus un paliekošus paragrāfus, gatavojot talantīgus uzņēmējus, erudītus advokātus, prokurorus u. c. augsta līmeņa speciālistus starptautiskā mērogā”.

Nav jābrīnās, ka komplektā ar budžeta vietu solījumiem šie skaļie saukļi aptumšo prātus nule vidusskolu beigušiem jauniešiem un viņu vecākiem, kuri nekavējas atbalstīt atvases izglītošanos par “erudītiem advokātiem”, nepainteresējoties, vai tiešām nopietnai, ilgtspējīgai augstskolai pietiek tikai ar licenci un bez akreditācijas var iztikt.

Valsts licenci izsniedz tikai uz četriem gadiem, un, ja tās darbības laikā augstskolai nav izdevies gūt akreditāciju, “augsta līmeņa speciālisti starptautiskā mērogā” paliek bez diplomiem. Tieši tālmācības augstskolai daļu studentu piesaista ne tikai budžeta vietas, bet arī zemāka studiju maksa. Taču nu tieši vietā teikt, ka skopais maksā divreiz, jo tad, ja diploms netiks iegūts, būs jāmācās citur un jāmaksā vēlreiz.

Diemžēl, izsniedzot licenci, valsts, faktiski IZM, dot augstskolai pilnu vaļu darboties un iekasēt naudu no studētgribētājiem. Manuprāt, ja augstskola teju trīs gadu laikā pēc licences saņemšanas nav ieguvusi akreditāciju, IZM un tai pakļautajām iestādēm, kā Izglītības kvalitātes valsts dienests, būtu jābrīdina potenciālie studenti. Būtu nepieciešams regulējums, kas jau laikus pirms licences beigšanās termiņa liedz uzņemt jaunus studentus. Šobrīd izskatās, ka studentus uzņems un naudu turpinās iekasēt līdz pat pēdējai licences darbības dienai, neraugoties uz to, ka pie diplomiem studenti netiks.

Šovasar – tieši laikā, kad jaunieši pieteicās studijām – IZM čakli strādāja studiju virzienu akreditācijas komisija. IZM mājas lapā vajadzēja būt lieliem burtiem pirmajā lapā publicētai informācijai, kuriem studiju virzieniem akreditācija atteikta vai atlikta. Realitātē šīs ziņas jāmeklē garā tabulā ar 255 horizontālām iedaļām, kur informācija nebūt nav apkopota par katru augstskolu atsevišķi. Lai te orientētos, jāzina programmu kodi. Lai ko atrastu, jāapbruņojas ar pamatīgu pacietību. Te interesantas ziņas var rast ne tikai par Eiropas tālmācības augstskolu. Piemēram, Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolai arī nav akreditēti trīs studiju virzieni.

Var jau teikt – katrs pats atbildīgs par savām izvēlēm. Neprati izvēlēties kvalitatīvu un godīgu augstskolu – maksā ragā! Taču, ja valsts liedz jauniešiem līdz noteiktam vecumam iegādāties apreibinošas vielas, kāpēc tai ir vienalga, ka tie tērē savu laiku un naudu bezjēdzīgās studijās?

Pievienot komentāru

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (9)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+