Mobilā versija
Brīdinājums +12.2°C
Vilis, Vilhelms
Svētdiena, 28. maijs, 2017
19. maijs, 2017
Drukāt

Monika Zīle par cirku: Liekuļošanas akrobātika (9)

Foto - LETAFoto - LETA

Lai nerastos aizdomas, ka šis mans viedoklis apkalpo kāda intereses, sacīšu bez aplinkiem – esmu absolūti imūna pret cirka mākslas poti. Tās dažas programmas, ko gadījies vērot Rīgā un citur, izdziest no atmiņas bez pēdām, jau cirka ēku pametot. Kaut gan labi saprotu, cik liela fiziskā sagatavotība nepieciešama gaisa vingrotājiem un cirka akrobātiem vispār, viņu profesionālisms nesaviļņo sirdi. Par to nedz skumstu, nedz ar to dižojos. Tikai pamatoju stipri vienaldzīgo malā stāvēšanu, nolūkojoties uz sabiedriskās kustības “Par cilvēcīgu cirku” aktivitātēm pret ziloņu, tīģeru utt. izmantošanu skatītāju izklaidēšanai. Jāteic, kustība mācēja apvienot gados jaunus kaismīgus domubiedrus un piketos pie Saeimas izskatījās gatava daudz nopietnākām dzīvnieku mīlestības izpausmēm nekā plakātu vicināšana. Bet ar to pilnīgi pietika gan 30. martā, gan 11. maijā, kad parlaments pirmajā un otrajā lasījumā apstiprināja kustības pieprasītos grozījumus dzīvnieku aizsardzības likumā.

Bez šaubām, tas gludi aizies arī trešajā – galu galā diezgan daudzu Eiropas valstu manēžās jau liegts dancināt lāčus, bakstīt lauvas pirms lēciena cauri degošai stīpai un mācīt roņiem bumbu spēles. Šādi Saeimas balsojumi ir loģiski un neprasa iebildes. Jo patiešām grūti saskatīt mākslas vaibstus ar sāpju un baiļu dresūras paņēmieniem iedīdītu dzīvnieku priekšnesumos. Tātad, grozījumiem stājoties spēkā, mums Merķeļa ielā būs “cilvēcīgs cirks”, kā izriet no augšminētās kustības prasībām un nosaukuma.

Iespējams, dibinātāji tajā likuši kādu vienīgi pašiem zināmu dziļumdziļu jēdzienu, kurš bez tulkojuma izklausās mulsinošs un apgrūtina sapratni, iztēlojoties Rīgas cirka nākotnes programmas. Vai “cilvēcīgs cirks” nozīmē īpašu zaļo gaismu tiem priekšnesumiem, kur apsviedīgākais klauns dunkā, muļķo un nerro naivāko? Protams, šādi numuri izsenis bijuši cirka programmu saturā. Gluži kā vingrojoši ziloņi. Bet mainās sabiedrības attieksme pret dzīvnieku izmantošanas nolūkiem, un zebru vai kotiku dresēšana dažu indivīdu emociju bada remdēšanai vairs nešķiet pieņemama. Tikmēr līdzcilvēku pazemošanas demonstrējumi klaunādē protestus neizraisa. Drīzāk izbrīnu, ka tur būtu kas nosodāms – bērni, lūk, smejas ļoti sirsnīgi, kad lēnīgais klauns nesaprot, no kurienes nāk spēriens pa dibenu. Pieļauju, esmu vienīgā grūtgalvīte, kas “cilvēcīgā cirka” kustībā saskata liekuļošanas akrobātikas elementus. Vārdu sakot – dzīvniekus mīlēt un sargāt ir mūsdienīgi, bet izklaide ar cilvēciskas vardarbības priekšnesumu šīs kustības draudzei šķiet pieņemama. Tiesa, cilvēki paši izvēlas nodarbes – ja kāds grib tēlot grūstāmo un raudināmo klaunu, tā ir viņa darīšana. Gluži tikpat brīva izvēle iesaistīties kustībās, aiz kuru humānā šķidrauta nav cilvēkmīlestības.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Sarežģītākais jautājums ir cirka kā nodarbošanās veida klasificēšana. Šobrīd to pieskaita mākslas nozarēm, kaut gan ir diezgan skaidrs, ka tikai attiecībā uz tām, kuras domātas izklaidei. Te nu nozaru robežas kļūst neskaidras, jo arī, piemēram, Disnejlenda ir izklaides pasākums, bet nav gadījies dzirdēt, ka to kāds sauktu par teātri. Apgalvojums, ka jebkura māksla (tostarp t.s.’augstās mākslas’) izklaidē ļaudis un tāpēc arī cirks ir māksla, degradē cilvēces intelektuālos sasniegumus, jo neatbild uz jautājumu par mākslas nozaru pamata mērķiem un vērtībām. Bezveidīgu priekšstatu telpā viss agri vai vēlu kļūst triviāls un komerciāls; beigu beigās arī zinātni un darbu sabiedrības labā varam nosaukt par ‘cirku’, taču tas vēl nenozīmē ka cirks ir zinātne vai politikas forma.
    Visu cieņu ‘cirka māksliniekiem’ (kā tos pieņemts dēvēt) par mūža ieguldījumu savā darbības jomā, bet vai tiešām šī apbružātā, garlaikotu ļaužu izklaidei domātā tradīcija ir kultivēšanas vērta 21.gadsimtā? Cilvēku savstarpēja un publiska pazemošana ir, protams, nejēdzība, kura, šķiet nav izskaužama – liela daļa no komerciālā kino ekspluatē šo lēto uzjautrināšanas paņēmienu. Kamēr vien būs skatītāji, kuri draudzīgi zviegs par paslīdēšanu uz banāna mizas, šāda veida izklaides tiks piedāvātas.
    Dzīvnieku izsmiešanu un spīdzināšanu cirkā uzskatu par jautājumu, kas nav pat apspriešanas vērts – tas ir civilizētas sabiedrības negods, kas būtu sodāms tieši tāpat kā jebkura cita nežēlīga izturēšanās pret jebkuru dzīvnieku.

  2. Šajā valstī šādi pasākumi tāpat vien nenotiek. Visticamāk pirmos no cirka ēkas izdzīs dzīvniekus, tad arī skatītājus. Pēc tam tukšās ēkas par lēto paņems kāda “laimētava” vai spekulanti tālākai pārdošanai. Cirks aizies tur pat kur cukurfabrikas un pensijas.

  3. patiesība kož acīs? Atbildēt

    Dzīvnieku izmantošana cirkā un šo tekstā minēto klaunu šovs VISPĀR NAV SALĪDZINĀMI. Kāpēc? Tāpēc, ka tie klauni var jebkurā brīdi mainīt profesiju, aiziet no cirka, apmainīties vietām ar lomām, bet dzīvnieki to nevar, viņi nevar aiziet, kad viss apnīk.
    Un, mainīt klaunu priekšnesumu var dažu minūšu laikā – “hei, šodien darīsim to un to, sišana vairs nebūs!”, savukārt dzīvnieku priekšnesumi nevar tikt mainīti – barga dresūra būs lai vai kā.
    Nepārdomāts raksts.

    • Pilnīgi piekrītu Jūsu komentāra.Savukārt M.Zīlei vajadzētu nedaudz vairāk saprast terminu “cilvēcīgs cirks”,
      cilvēcīgs attiecināms arī uz pašu cilvēku.

    • "patiesībai", aklajai Atbildēt

      Runa ir par “nelaimīgiem un pazemotiem” cirka klauniem, vai par maziem, visādi iespaidojamiem cilvēku bērneļiem cirka arēnas tuvumā? Ja mani spestu izvēlei: ko ļausi vērot savam bērnam – cirka klaunu jēlības vai dresētu zvēru izrādi, es domāju, ka izvēlētos pēdējo. Kaut vai tāpēc, ka mans bērns cirka izrādes gaitā ne reizes neiedomāsies par zvēriņu mocīšanu arēnā. Savukārt, “cilvēcīgais” cirks, agri vai vēlu pārtaps izklaides vietā, kuru uzturēs pieprasījums pēc cilvēku asinīm. Vēsturi neatminies? Nu ja, tu jau neredzi… Kā tev šķiet, aklais nedomātāj, kas bija pirmais: “cilvēcīgais” cirks, vai cirks ar dresētiem dzīvniekiem? Liekulība akrobātika visā savā idiotismā(;

  4. Bērnībā uz cirku gāju tikai lai pavadītu savu brālēnu, kurš brīvlaikos iebrauca no laukiem. Pēc 15 gadu sasniegšanas vairs to neesmu darījis. Nesaprotu tos, kas “mīl cirku””. Ko tur mīlēt – tos stulbos klaunus vai nelaimīgos dzīvniekus?Uzskatu, ka cirkus māksla atbilst 19. gs cilvēku attīstības līmenim. Laikam jau arī Monāko firstu ģimene nav tālāktikusi.

    • Monāko firstu ģimene Atbildēt

      Ugunsgrēku skaties? Un precētos pret brīvajiem? LR2 klausies? Lūk arī diagnoze …

    • Tajā laikā vēl bija tāds “kropļu cirks”, kur tika izrādīti cilvēki ar dažādām kroplībām. Nu, tur bārdainas sievietes un tamlīdzīgi. Dīvaini, kāpēc šī cirkus mākslas nozare ir panīkusi?

    • Labs;) Tāpēc jau panīkusi, ka divkājaiņi tika aizvietoti ar četrkājaiņiem. Viss mainās, viss plūst… Tagad mums ir tiesības gribēt veco stilu!

Lasītāju aptauja
Vai spējat samaksāt par veselības aprūpi?
Māris Antonevičs: Nevari vairs izturēt? Ej balsot! (11)Vēlēšanu iecirknis nav Pelnrušķītes balle, kur meklē īsto un vienīgo, tā ir vieta, kur paust savu politisko nostāju
Māris Zanders: Nomenklatūras psiholoģija nav mainījusies (9)Pārdomas pēc Aivara Lemberga parādīšanās vairākās 
pirmsvēlēšanu debatēs
Uldis Rutkaste: Nodokļu reforma jāturpina! (4)Budžeta deficīts nodokļu pārmaiņu rezultātā nebūs tik augsts, kā lēš Eiropas Komisija.
Draugiem Facebook Twitter Google+