Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
21. oktobris, 2014
Drukāt

“Lielajam Kristapam” nominētas 33 filmas; visvairāk nomināciju – “Sapņu komandai 1935”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Latvijas nacionālā filmu festivāla “Lielais Kristaps”, kas šogad norisināsies decembrī – Rīgas Starptautiskā kino festivāla laikā, balvām nominētas 33 filmas dažādās kategorijās.

Visvairāk nominētā ir Aigara Graubas filma “Sapņu komanda. 1935” ar nominācijām 11 dažādās kategorijās.

Kopā festivālam tika pieteiktas 98 filmas, kuru garums ir no divām minūtēm līdz trīs stundām. Balvas “Lielais Kristaps” tiks piešķirtas 24 kategorijās.

Kā pastāstīja festivāla “Lielais Kristaps” direktore Ieva Romanova, filmu atlase nebija viegla. Festivāla konkursa programma tādējādi izveidota daudzveidīga un interesanta no pēdējos divos ar pusi gados tapušām filmām. Romanova aicināja pievērst uzmanību arī Panorāmas programmai, kurā būs daudz spēcīgu filmu – īpaši dokumentālo filmu jomā. “Abas programmas kopā parādīs kopējo ainu un aktuālās tēmas, kādas šodien ir Latvijas kino. Pateicoties jaunajām tehnoloģijām un autoru enerģijai, filmu kļuvis vairāk. Tādēļ ir pieņemts lēmums turpmāk festivālu veidot katru gadu, tādējādi radot iespēju regulāri parādīt un izvērtēt kopējo devumu kino nozarē,” pastāstīja Romanova.

“Labākajai pilnmetrāžas spēlfilmai” nominēta Aika Karapetjana filma “Cilvēki tur”, Jāņa Norda “Mammu, es tevi mīlu!”, Jura Kursieša “Modris”, Aigara Graubas “Sapņu komanda. 1935”. Kategorijā “Labākais spēlfilmas režisors” nominēti Nords, Kursietis un Grauba, bet “Labākajai īsmetrāžas spēlfilmai” nominēta Signes Birkovas filma “Es atgriezīšos kā kvēlojoša roze”, Laura Ābeles un Raita Ābeles “Kastrāts kuilis”, Staņislava Tokalova “Mazliet ilgāk”, Astras Zoldneres “Trauslā sirds” un Ksenijas Zaķes “Zivs”.

Kā pastāstīja Romanova, konkursā īpaši spēcīga konkurence būs dokumentālo filmu programmā – konkursā bija pieteiktas 60 filmas, no kurām nominētas tika 11.

Nominācijā “Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma” izvirzītas Dāvja Sīmaņa “Escaping Riga”, Ivara Selecka “Kapitālisms Šķērsielā”, Kristas Burānes “Māra”, Ilonas Brūveres “Tapieris” un Pētera Krilova “Uz spēles Latvija”. Nominācijā “Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma” izvirzīta Kristīnes Želves “Fedja”, Daiņa Kļavas “Mitrais”, Dāvja Sīmaņa “Pēdēja tempļa hronika”, Adrianas Rozes “Talanta formula. Dzimuši Rīgā”, kā arī Olafa Okonova “Teritorija. Vija Celmiņš”.

Par titulu “Labākais dokumentālās filmas režisors” sacentīsies Burāne, Brūvere, Krilovs, kā arī Sīmanis par filmu “Escaping Riga” un Gints Grūbe – “Vairāk nekā dzīve”.

Kategorijā “Labākā animācijas filma” uz balvu pretendē Signes Baumanes “Akmeņi manās kabatās”, Ēvalda Lāča “Eži un lielpilsēta”, Edmunda Jansona “Kora turneja”, Vladimira Ļeščova “Lietus dienas”, kā arī Kaspara Janča un Ļeščova filma “Villa Antropoff”.

Kategorijā “Labākā debijas filma” sacentīsies režisori Karapetjans ar filmu “Cilvēki tur”, Andris Gauja ar filmu “Izlaiduma gads”, Kursietis ar filmu “Modris”, Ivars Tondegode ar filmu “Sēņotāji” un Signe Birkova ar filmu “Es atgriezīšos kā kvēlojoša roze”.

Pirmo reizi balva tiks piešķirta kategorijā “Labākā minorā kopprodukcija”, kurā tiks vērtētas Latvijas un citu valstu kopražojumu filmas, kurās strādājuši Latvijas profesionāļi un Latvijas producents “mazā” kopproducenta statusā. Šajā kategorijā nominētas Veras Glagoļevas “Divas sievietes”, Sergeja Lozņicas “Miglā” un Igna Jonina “Spēlmanis”.

Par nomināciju “Labākā aktrise” sacentīsies Inga Alsiņa, kas filmējusies filmā “Izlaiduma gads”, Vita Vārpiņa – filmā “Mammu, es tevi mīlu!”, Dace Eversa – filmā “Sēņotāji” un Rēzija Kalniņa – filmā “Es atgriezīšos kā kvēlojoša roze”.

Par labākā aktiera titulu sacentīsies Ģirts Jakovļevs, kurš filmējās darbā “Džimlai rūdi rallallā”, Kristers Pikša – filmā “Modris”, Jānis Āmanis – “Sapņu komanda 1935”.

Nominācijā “Labākais spēlfilmas operators” iekļauti Gints Bērziņš par darbu filmā “Divas sievietes”, Andrejs Verhoustinskis – “Džimlai rūdi rallallā”, Jānis Eglītis – “Spēlmanis”, Andrejs Rudzāts – “Es atgriezīšos kā kvēlojoša roze”, bet nominācijā “Labākais scenārists” – Signe Baumane ar “Akmeņi manās kabatās”, Jānis Nords – “Mammu, es tevi mīlu!”, Aigars Grauba un Andrejs Ēķis – “Sapņu komanda 1935”, Alvis Lapiņš un Pēteris Krilovs – “Uz spēles Latvija”, Kristīne Želve – “Fedja”.

Filmas tiek vērtētas pēc divpakāpju vērtēšanas sistēmas – sākumā darbus noskatījās un nominācijām izvirzīja kino profesionāļu organizāciju – Latvijas Kinematogrāfistu savienības, Latvijas Kinoproducentu asociācijas, Kinooperatoru ģildes, Filmu mākslinieku ģildes un FIPRESCI Latvija – veidotas ekspertu grupas. Daži no ekspertiem ir režisori – Andis Mizišs, Lūcija Ločmele, Renārs Vimba, Andris Rozenbergs un Jānis Putniņš, operators Valdis Eglītis, aktieri Esmeralda Ērmale un Rolands Zagorskis, kino nkritiķe Anita Uzulniece, kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa u.c.

Festivāla laikā žūrijā filmas skatīsies un vērtēs Latvijas Kinoproducentu asociācijas pārstāvis Bruno Aščuks, Kinooperatoru ģildes pārstāvis Valdis Eglītis, FIPRESCI Latvija pārstāve Anita Uzulniece, režisori Jānis Streičs, Andis Mizišs, animācijas režisore Roze Stiebra un trīs ārvalstu viesi – filmu kritiķe Elena Stishova no Krievijas, kino žurnālists Jans Šulcs-Ojala no Vācijas un Eiropas Kinoakadēmijas deleģēts pārstāvis, kura izvēle vēl ir saskaņošanas procesā.

Atsevišķi tiks vērtētas un balva piešķirta arī studentu filmām. Savu simpātiju varēs izvēlēties arī skatītāji, balsojot kinoteātrī pēc filmas seansa.

Jau ziņots, ka 13.decembrī Rīgā norisināsies Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija un tas ir rosinājis Latvijas kino profesionāļus iespējami daudzveidīgi prezentēt Latvijas kino starptautiskajā vidē. Decembrī Rīgas Starptautiskā kino festivāla laikā notiks Latvijas nacionālais filmu festivāls “Lielais Kristaps 2014”, tiks rādīta Eiropas Kino akadēmijas balvai nominēto filmu programma un retrospektīva, Ziemeļeiropas bērnu un jauniešu filmu programma, filmu festivāla “2Annas” sarūpētas filmu programmas un īpaši scenāristiem veltīts nozares pasākums, kā arī Nacionālā kino centra sagatavota plaša festivāla industrijas programma – lekcijas un radošās darbnīcas pasaules klases kino nozares pārstāvju vadībā. Gada nogalē Rīgā pulcēsies ārvalstu kino profesionāļi, lai ar Latvijas kino industrijas pārstāvjiem veicinātu starptautisku kopprojektu rašanos.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+