Ekonomika
Īpašums

Lielākos zaudējumus ne vienmēr rada nozagtās mantas. Ko atklāj apdrošināšanas dati?1

Foto: Fotolia

Pērn īpašuma atlīdzībās par trešo pušu ļaunprātīgu rīcību apdrošināšanas sabiedrība “Balta” (PZU grupa) izmaksājusi vairāk nekā ceturtdaļmiljonu eiro.

Lai gan ar katru gadu Latvijas iedzīvotāju izpratne par sava īpašuma pasargāšanu uzlabojas, pieaug arī zagļu prasmes – aizvien retāk garnadžus attur sarežģītas atslēgas, stiklotas lodžijas, nožogotas teritorijas vai suņi, liecina pētījums.

Lai aktualizētu problemātiku un mudinātu sabiedrību sargāt savu īpašumu, “Balta” līdz maija vidum īstenos sociālu akciju, dāvinot apdrošināšanas dāvanu kartes 20 eiro vērtībā tiem iedzīvotājiem, kuru dzīvokļos “paviesojušies” zagļi.

“Baltas” fizisko personu īpašuma produktu vadītāja norāda, ka pavasaris liek sarosīties garnadžiem.

“Pirms vairākiem gadiem sadarbībā ar Valsts policiju veicām tolaik nebijušu pētījumu, aptaujājot pašus garnadžus. Tie atzina – lai apzagtu noskatīto mājokli, 38% garnadžu vajadzīgas 20–30 minūtes, bet 35% pietiek ar laiku līdz 15 minūtēm – pat tad, ja nākas atvērt metāla durvis.”

Ne visos gadījumos lielākie zaudējumi tiek nodarīti, nozogot mantu.

Bieži ielaušanās vai tās mēģinājuma rezultātā nopietnākie postījumi finansiālā izteiksmē tiek nodarīti pašam dzīvoklim vai privātmājai – ārdurvis tiek uzlauztas tā, ka pēcāk jāmaina ne tikai slēdzene vai vērtne, bet viss durvju bloks, tiek bojāti logi, gan veicot urbumus tajos, gan sabojājot stikla paketes un vērtnes daļu.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem noziegumi pret īpašumu 2018. gadā veidojuši 60% no visiem reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ietverot gan zādzības, gan laupīšanas un tīšu mantas bojāšanu. Pērn reģistrētas 2286 zādzības no mājokļiem – vidēji 6 zādzības katru dienu.

L. Bogdanova atzīmē, ka pētījums, kurā aptaujāti zagļi, liecina, ka visbiežāk kārotās mantas tiek atrastas seifos – 56%, veļā vai drēbju skapjos – 48%, grāmatās un rakstāmgaldu atvilktnēs – 31%.

Tāpat zagļi vērtslietas un naudu ir atraduši arī kurpēs, vāzēs un gultās.

Pēdējo gadu lielākās “Balta” izmaksātās atlīdzības par zādzību īpašumā sasniedz 136 tūkstošus un 92 tūkstošus eiro. Abos gadījumos zādzības notikušas no privātmājām blīvi apdzīvotās teritorijās.

Zagļu aktivitāte, pārdrošība un prasmes nemazinās, turklāt tiem nav būtisks diennakts laiks, kad veikt zādzību.

L. Bogdanova norāda, ka rūpēs par īpašumu vēl aizvien krietni atpaliekam no vidējiem rādītājiem Eiropā.

“Tāpēc, mudinot iedzīvotājus vairāk domāt par sava īpašuma drošību, “Balta” līdz maija vidum dāvina mājokļa apdrošināšanas dāvanu kartes 20 eiro vērtībā tiem dzīvokļu īpašniekiem, kurus apciemojuši garnadži un kuri var uzrādīt policijas izziņu par zādzības faktu.”

“Baltas” pārstāve pauda cerību, ka šāda iniciatīva liks cilvēkiem aizdomāties par sava īpašuma pasargāšanu.

Kā liecina “Baltas” un Valsts policijas pētījums, signalizācija, novērošanas kameras, suņi un seifi gan apgrūtina zagļu dzīvi, tomēr neattur no iecerētā mērķa sasniegšanas.

Paši garnadži atzīst – lai gan mājokli iespējams apzagt vien dažās minūtēs, kamēr saimnieks, piemēram, mazgājas dušā, ērtāk to izdarīt, kad neviena nav mājās.

“Baltas” atlīdzību dati liecina, ka, ielaužoties mājokļos, zagļi vislabprātāk izvēlas to, ko viegli iznest no mājokļa – naudu, dārglietas, portatīvos datorus, mobilos telefonus, taču tiek zagti arī mākslas priekšmeti, zīmolu apģērbi, apavi un aksesuāri, sadzīves tehnika, sporta inventārs, darbarīki, pārtika un alkohols.

Kā tautā saka – ņem visu, kas nav piesiets. Tikai velosipēdi zagļus interesē krietni retāk, nekā iedzīvotājiem šķiet – 38% iedzīvotāju uzskata, ka zagļi nāks tieši pēc viņu divriteņiem, lai gan pašus garnadžus šie braucamie interesē vien 16% gadījumu.

Nelegālā aroda meistari ir iemanījušies krietni veiklāk apiet teju visus drošības pasākumus. Piemēram, novērošanas kameras satrauc 61%, bet suņu klātesamība mājoklī attur tikai 54% zagļu.

Tomēr visefektīvākā cīņā pret zagļiem joprojām ir signalizācija – divas trešdaļas garnadžu atzīst, ka tās iedarbošanās viņus iztraucē visbiežāk.

Nozīmīgs šķērslis zagļu plānu īstenošanai ir arī cilvēciskais faktors – negaidīta saimnieku atgriešanās (59%) vai modri kaimiņi (50%). Veiklākos garnadžus gan nebiedē pat šādi riski.

Informācija par sociālo akciju meklējama apdrošinātāja “Balta” mājaslapā.

Saistītie raksti

“Balta” kopā ar Valsts policiju, Probācijas dienestu, Ieslodzījumu lietu pārvaldi un pētījumu aģentūru SKDS 2015. gadā veikusi apjomīgu pētījumu, lai noskaidrotu, cik līdzīgi vai atšķirīgi dažādus mājokļu drošības jautājumus uztver Latvijas iedzīvotāji un personas, kuras tiesātas par ielaušanos.

“Balta” ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. 2018. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,5 miljardus eiro.

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
Uzņēmējs: Latvijā nav pieprasījuma pēc koka mājām. Kāpēc?
6 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Eiropa pret “Facebook” – vai nobloķēs jauno kriptovalūtu “Libra”
18 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Kosmētikas ražotāju “Dzintars” lūdz pasludināt par maksātnespējīgu
20 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IS
Ilmārs Stūriška
Sports
Broka gatava atkāpties, Bricis prāto par valsts maiņu
4 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
Noskaidro bojāgājušā identitāti Juglas dzīvoklī: policija sniedz jaunas ziņas
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
Lielbritānijā kravas mašīnas konteinerā atrasti 39 cilvēku līķi
59 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Ministrs: Ušakova ballīte ir beigusies, Burovs maksā rēķinus 4
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
Kijevas centrā nograndis spārdziens; ir bojāgājušie
51 minūtes