Lielbritānijas parlamenta komiteja iesaka apsvērt ”Breksita” atlikšanu 0
Lielbritānijai vajadzētu apsvērt savas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) atlikšanu, jo var pietrūkt laika vienošanās noslēgšanai ar ES pirms nākamgad paredzētās izstāšanās, svētdien publicētā ziņojumā ieteica britu parlamentāriešu komiteja.
Kopienu palātas Izstāšanās no ES komiteja paziņoja, ka Lielbritānijai vajadzētu censties panākt savas dalības ES “ierobežotu pagarināšanu” gadījumā, ja līdz oktobrim netiktu nokārtoti svarīgākie aspekti nākotnes attiecībās ar ES.
Lielbritānija un ES vēlas, lai vienošanās par nākotnes attiecībām tiktu noslēgta līdz rudenim, jo tad valstu parlamenti to varētu apstiprināt pirms Lielbritānijas oficiālās izstāšanās no šī valstu bloka 2019.gada 29.martā.
Svētdien publicētajā ziņojumā parlamentārieši uzskata, ka vajadzētu būt iespējai nepieciešamības gadījumā pagarināt ierosināto apmēram divu gadu pārejas periodu. Abas puses ir principā vienojušās, ka Lielbritānija turpinās dalību bloka struktūrās un noteikumos līdz 2020.gada beigām.
Izstāšanās no ES komitejā ir pavisam 21 deputāts no visām parlamenta partijām. Septiņi no šiem deputātiem atteicās atbalstīt komitejas ziņojumu un sagatavoja alternatīvu versiju, kurā pausts nepiekāpīgāks tonis pret ES.
Komitejas vairākuma atbalstītajā ziņojumā atzīts par satraucošu tas, ka ir panākts “mazs progress” jautājumā par atvērtu robežu starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku pēc “Breksita”.
Gan Lielbritānija, gan ES solījušas izvairīties no “stingrās robežas” atjaunošanās starp Lielbritānijai piederošo Ziemeļīriju un Īriju, kas ir ES dalībvalsts.
Tomēr Eiropas Komisijas (EK) sagatavotais vienošanās projekts par Lielbritānijas izstāšanos no ES izraisījis jaunas domstarpības ar Londonu, jo projektā paredzēta iespēja, ka Ziemeļīrija pēc “Breksita” varētu saglabāt muitas ūniju ar ES. Londona nevēlas Ziemeļīrijas nošķiršanu no pārējās Apvienotās Karalistes.
