Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
27. marts, 2013
Drukāt

“Liepājas metalurgam” jāgatavo finanšu restrukturizācijas plāns

Foto - LETAFoto - LETA

Starptautiskais auditors “Ernst&Young” iesaka sagatavot AS “Liepājas metalurgs” (LM) finanšu restrukturizācijas plānu, kas paredzēs arī optimizācijas pasākumus uzņēmuma rentabilitātes paaugstināšanai, liecina biznesa portāla “Nozare.lv” rīcībā esošais ziņojums par finanšu situāciju LM.

Auditori norāda uz virkni pasākumu, kuru LM vadība jau var realizēt patlaban, un šo pasākumu iespējamā ietekme uz 2013.gada naudas līdzekļu iztrūkumu varētu būt apmēram 55,7 miljoni latu.

Jau ziņots, ka LM ir tuvu maksātnespējai, kā arī tam ir būtiskas likviditātes problēmas. Auditora “Ernst&Young” veiktā jutīguma analīze paredz naudas līdzekļu trūkumu LM 2013.gada beigās aptuveni 96,1 miljona latu apmērā atkarībā no dažādu apstākļu īstenošanās.

Ziņojumā norādīts, ka patlaban realizējamie pasākumi būtu AS “SEB banka” un AS “Citadele banka” kredītlīniju pagarināšana (22,4 miljonu latu ietekme), procentu maksājumu kapitalizācija (3,8 miljonu latu ietekme), naudas aprites cikla samazināšana no 45 dienām uz 30 dienām (8,4 miljonu latu ietekme), uzņēmuma “Stemcor” avanss apgrozāmā kapitāla uzlabošanai (21,1 miljona latu ietekme) un potenciālā investora meklēšana.

Vienlaikus auditori norāda, ka uzņēmuma vadības piedāvātie risinājumi, kuru kopējā ietekme uz 2013.gada naudas līdzekļu trūkumu būtu 38,8 miljoni latu, paredz tikai parādu atlikšanu uz vēlāku laiku. Atkarībā no parādu atmaksas grafiku strukturēšanas LM var saskarties ar likviditātes problēmām pēc 2013.gada beigām, pieņemot, ka uzņēmuma rentabilitāte un nozares situācija kardināli neuzlabosies.

Padziļinātās finanšu izpētes gaitā auditors identificēja vairākas jomas, kuras LM varētu apsvērt, lai uzlabotu uzņēmuma rentabilitāti un samazinātu izmaksu slogu.

Tā tiek piedāvāta ar uzņēmuma pamatdarbību nesaistīto aktīvu pārdošana, piemēram, ieguldījuma īpašumu, kuru bilances vērtība ir 4,9 miljoni latu. Tāpat tiek ieteikta administrācijas izmaksu optimizācija, vienošanās ar kreditoriem par uzņēmumam izdevīgāku apmaksas noteikumu ievērošanu, kā arī ar pamatdarbību nesaistīto izmaksu samazināšana vai pilnīga atcelšana.

Jau ziņots, ka valdība otrdien vēl nepieņēma lēmumu par piedalīšanos grūtībās nonākušā “Liepājas metalurga” glābšanā, norādot, ka vēlas lielāku uzņēmuma akcionāru aktivitāti problēmu risināšanā.

Ir ārkārtīgi grūti redzēt kādu pozitīvu atrisinājumu “Liepājas metalurga” problēmām, ja tā akcionāriem nav skaidra biznesa plāna, ne arī vēlmes iesaistīties problēmu risināšanā, pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V), piebilstot, ka nekādi konkrēti lēmumi par iespējamo palīdzību uzņēmumam nav pieņemti.

“Cerēt, ka valdība atrisinās uzņēmuma problēmas, ir neiedomājami. Bez akcionāru iesaistes nekādu pozitīvu lēmumu nevaram pieņemt, tāpēc būs vēl diskusijas, kā risināt uzņēmuma problēmas, taču kaut kas ir jādara. Līdz šim no valsts puses ir darīts daudz vairāk nekā no akcionāru puses,” sacīja Vilks.

Toreizējais finanšu ministrs Einars Repše 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par “Liepājas metalurga” saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) pret banku “UniCredit”. Šā gada 25.janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).

“Liepājas metalurga” lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins intervijā laikraksta “Vesti Segodņa” pielikumam “Delovije Vesti” atzinis, ka būtu gatavs atdot savas “Liepājas metalurga” akcijas, ja valsts sniegtu atbalstu uzņēmumam. Pagaidām par šādu iespēju gan nav bijis runas.

Viņš piebildis, ka uzņēmums valdībā iesniedzis rīcības plānu izejai no finanšu krīzes un tagad tālākais esot valdības rokās – vai tā vēlēsies un būs gatava palīdzēt uzņēmumam.

Iesniegtais rīcības plāns paredz uzņēmumu pilnībā atbrīvot no elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu maksas, kas šogad uzņēmumam ļautu ieekonomēt 9,2 miljonus latu, no AS “Latvenergo” saņemtā preču kredīta deviņu miljonu latu apmērā norakstīšanu, kredītlīniju pagarināšanu un palielināšanu par 18 miljoniem latu, kā arī metāllūžņu eksporta ierobežošanu no Latvijas uz trešajām valstīm, kas ļautu lūžņu iepirkšanā ietaupīt 9,9 miljonus latu.

Piektais iesniegtā rīcības plāna punkts paredz valsts atbalstu “Liepājas metalurga” sarunās ar uzņēmuma modernizācijas kreditoru Itālijas banku “UniCredit”. “Šogad pamatsummas maksājumos un procentos jādzēš 11 miljoni latu. “Mēģināsim ar banku runāt par kredītbrīvdienām uz diviem gadiem, taču, ja tas neizdosies, tad uz pārrunām ar banku mums būtu jādodas kopā ar Valsts kasi,” intervijā norāda Zaharjins.

Tāpat uzņēmums gatavojas strādāt ar kreditoriem un produkcijas piegādātājiem, lai daži no tiem piekristu no īstermiņa kreditoriem kļūt par ilgtermiņa kreditoriem, un tas dotu uzņēmumam aptuveni 20 miljonu latu finanšu rezervi. Tāpat rīcības plānā paredzēta administratīvā aparāta izmaksu samazināšana, ražošanas efektivitātes paaugstināšana un sponsorēšanas apjomu samazināšana.

Biržā “NASDAQ OMX Riga” publicētais neauditētais konsolidētais 2012.gada pārskats rāda, ka “Liepājas metalurga” konsolidētais neto apgrozījums 2012.gadā bija 321,3 miljoni latu, kas ir par 45% vairāk nekā 2011.gadā. Pērn uzņēmuma konsolidētie zaudējumi sasniedza 7,3 miljonus latu, bet 2011.gadā uzņēmuma konsolidētā peļņa bija 3,88 miljoni latu.

“Liepājas metalurga” mātesuzņēmuma neto apgrozījums 2012.gadā bija 305,2 miljoni latu, kas ir par 48,06% vairāk nekā 2011.gadā. Māteskompānija pērn cietusi zaudējumus 8,7 miljonu latu apmērā, bet 2011.gadā uzņēmuma peļņa bija 2,47 miljoni latu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+