Mobilā versija
0.0°C
Zigurds, Sigurds, Sigvards
Trešdiena, 25. janvāris, 2017
30. oktobris, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Kukarambu meklējot (2)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Monika Zīle

Iespējams, izklausās ciniski, taču bēgļu uzņemšanas problēma mūsu valdībai nāk īstajā brīdī. Protams, visādu klapatu nu pilna paduse, bet tajā pašā laikā – ļoti konkrēta nodarbe, kam veltīt uzmanību. Citādi, noslēdzoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, pie apvāršņa rēgojās tumša jautājuma zīme: kādā virzienā atrotīt piedurknes pārskatāmā nākotnē, lai sabiedrība valdošajiem politiķiem nepārmestu slinkumu? Pagājušā gada beigās un šā gada pirmajā pusē kritiķus viegli aizsūtīja pie ratiem, uzskaitot augstajai prezidēšanai nepieciešamās ministriju prioritātes un pie katras izdevības atgādinot, ka svarīgais pienākums mums nozīmē Eiropas mēroga eksāmenu un tas jānokārto godam. Vārdu sakot, nedrīkstam būt “pāķi”. Pēc oficiālajām atsauksmēm spriežot, veicās tīri labi un, prezidentūras vajadzībām piešķirto pīrāgu griežot, izdevās kādu šķēli arī ietaupīt. Ar tās drupačošanu vairs tik gludi negāja – katra struktūra jutās ieguldījusi Latvijas goda spodrināšanā vairāk resursu nekā citas un tāpēc pelnījusi lielāku materiālu pateicību –, nu, grūstīšanās kā jau vienmēr, tiklīdz parādās nauda.

Bet ar naudu allaž problēmas: slikti, ja tās nav, bet galvassāpes arī tad, ja nepieciešams lielu summu izlietot noteiktiem mērķiem, kuri savukārt pieprasa valdības līmeņa pamatojumu. Teiksim, Ministru kabineta (MK) apstiprinātus noteikumus dažādās valsts ekonomikas jomās Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaistīšanai. Finanšu ministrijas (FM) šābrīža prognoze liecina, ka minēto noteikumu trūkuma dēļ nākamgad varētu palikt neapgūti 159 miljoni eiro no ES maka. Protams, pārmetumu pelnī MK noteikumu pamatnes savlaicīgi nesagatavojušās nozaru ministrijas. Taču vienalga milst sajūta, ka augstākajos varas gaiteņos spēj pievērsties tikai vienam konkrētam uzdevumam, turklāt īstermiņā, un maz izredžu sagaidīt reālajā dzīvē sakņotu valsts attīstības un labklājības celšanas skatījumu. Uz papīra gan tādu vai cik, ilgi staipīto “Nacionālo attīstības plānu 2020” ieskaitot. Bet, ja valdība nejaudā mobilizēt savu “karadraudzi” galvenokārt jaunām darba vietām mērķēto ES līdzekļu izmantošanai – tos pašus 159 miljonus –, tad arī cēli nokristītais plāns jāpieskaita literāru sapņojumu žanram. Liekas, šādi teksti kļūst arvien populārāki mūsu valdošajās aprindās: tur daži pēdējā laikā pievēršas Singapūrā sasniegtajam – kā mērķim, kurp Latvijai tiekties. Nu, patiesībā jau varētu lepoties ar mūsu politiķu drosmi un atvēzienu. Bet prātā nāk Astrīdas Lindgrēnas grāmatas varone Pepija Garzeķe, kura izklaidējās, meklēdama kukarambu. Ņiprais meitēns gan pats nezināja, kas tas ir, kam noderētu un kā varētu izskatīties. Vai jums tas neko neatgādina?…

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Cilvēku dabā ir tieksme izdzīvot.Politiķi un ierēdņi arī ir cilvēki.Politikā un ierēdniecībā darba rezultāti un mērķi nav nepieciešami tik precīzi kā ražošanā vai tirdzniecībā.Nav tādu tradīciju.

  2. kā jev-ro-so-juz tērē kolhoza naudu …
    Latvijas lauksaimniekiem “nepietika”…

Egils Līcītis: Saeimai palielinās smadzenes (2)Varītēm spieda, kamēr izspieda analītisko dienestu
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Tautas dopings

Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa vakar paziņoja 2016. gada vārdu – “jaunuzņēmums” – un nevārdu – “ekselence”. Savukārt 2016. gada spārnotā teiciena titulu žūrija piešķīra boksera Maira Brieža izteikumam: “Mans dopings ir mana tauta.”

Uldis Šmits: Janvāra nozīmība (3)Baltiešu iespējas šodien ir plašākas nekā politiski tālajā 1991. gada janvārī.
Lasītāju aptauja
Vai esat apmierināts ar valdības darbu?
Draugiem Facebook Twitter Google+