Mobilā versija
Brīdinājums +4.5°C
Skaidrīte, Skaidra, Justs
Otrdiena, 28. februāris, 2017
30. oktobris, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Kukarambu meklējot (2)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Monika Zīle

Iespējams, izklausās ciniski, taču bēgļu uzņemšanas problēma mūsu valdībai nāk īstajā brīdī. Protams, visādu klapatu nu pilna paduse, bet tajā pašā laikā – ļoti konkrēta nodarbe, kam veltīt uzmanību. Citādi, noslēdzoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, pie apvāršņa rēgojās tumša jautājuma zīme: kādā virzienā atrotīt piedurknes pārskatāmā nākotnē, lai sabiedrība valdošajiem politiķiem nepārmestu slinkumu? Pagājušā gada beigās un šā gada pirmajā pusē kritiķus viegli aizsūtīja pie ratiem, uzskaitot augstajai prezidēšanai nepieciešamās ministriju prioritātes un pie katras izdevības atgādinot, ka svarīgais pienākums mums nozīmē Eiropas mēroga eksāmenu un tas jānokārto godam. Vārdu sakot, nedrīkstam būt “pāķi”. Pēc oficiālajām atsauksmēm spriežot, veicās tīri labi un, prezidentūras vajadzībām piešķirto pīrāgu griežot, izdevās kādu šķēli arī ietaupīt. Ar tās drupačošanu vairs tik gludi negāja – katra struktūra jutās ieguldījusi Latvijas goda spodrināšanā vairāk resursu nekā citas un tāpēc pelnījusi lielāku materiālu pateicību –, nu, grūstīšanās kā jau vienmēr, tiklīdz parādās nauda.

Bet ar naudu allaž problēmas: slikti, ja tās nav, bet galvassāpes arī tad, ja nepieciešams lielu summu izlietot noteiktiem mērķiem, kuri savukārt pieprasa valdības līmeņa pamatojumu. Teiksim, Ministru kabineta (MK) apstiprinātus noteikumus dažādās valsts ekonomikas jomās Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaistīšanai. Finanšu ministrijas (FM) šābrīža prognoze liecina, ka minēto noteikumu trūkuma dēļ nākamgad varētu palikt neapgūti 159 miljoni eiro no ES maka. Protams, pārmetumu pelnī MK noteikumu pamatnes savlaicīgi nesagatavojušās nozaru ministrijas. Taču vienalga milst sajūta, ka augstākajos varas gaiteņos spēj pievērsties tikai vienam konkrētam uzdevumam, turklāt īstermiņā, un maz izredžu sagaidīt reālajā dzīvē sakņotu valsts attīstības un labklājības celšanas skatījumu. Uz papīra gan tādu vai cik, ilgi staipīto “Nacionālo attīstības plānu 2020” ieskaitot. Bet, ja valdība nejaudā mobilizēt savu “karadraudzi” galvenokārt jaunām darba vietām mērķēto ES līdzekļu izmantošanai – tos pašus 159 miljonus –, tad arī cēli nokristītais plāns jāpieskaita literāru sapņojumu žanram. Liekas, šādi teksti kļūst arvien populārāki mūsu valdošajās aprindās: tur daži pēdējā laikā pievēršas Singapūrā sasniegtajam – kā mērķim, kurp Latvijai tiekties. Nu, patiesībā jau varētu lepoties ar mūsu politiķu drosmi un atvēzienu. Bet prātā nāk Astrīdas Lindgrēnas grāmatas varone Pepija Garzeķe, kura izklaidējās, meklēdama kukarambu. Ņiprais meitēns gan pats nezināja, kas tas ir, kam noderētu un kā varētu izskatīties. Vai jums tas neko neatgādina?…

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Cilvēku dabā ir tieksme izdzīvot.Politiķi un ierēdņi arī ir cilvēki.Politikā un ierēdniecībā darba rezultāti un mērķi nav nepieciešami tik precīzi kā ražošanā vai tirdzniecībā.Nav tādu tradīciju.

  2. kā jev-ro-so-juz tērē kolhoza naudu …
    Latvijas lauksaimniekiem “nepietika”…

Māris Antonevičs: Kurš pirmais neizturēs "Saskaņas" testu? (9)Valdošās koalīcijas partiju trio – Zaļo zemnieku savienības, Nacionālā apvienības un "Vienotības" – piedāvājums Rīgas domes vēlēšanām pagaidām izskatās pabāls.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Oligarhu lietas kapusvētki

KNAB izbeidzis tā dēvēto oligarhu lietu, jo neesot konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. Lieta tika ierosināta 2011. gada maijā saistībā ar Latvijas Satiksmes ministrijas, Rīgas brīvostas valdes amatpersonu un valsts amatpersonu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu Ainārs Šlesers 2010. gadā piedāvājis Ventspils mēram Aivaram Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA “Mediju nams”. Par to Šlesers lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, noorganizēt Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (9)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+