Mobilā versija
+11.5°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
30. oktobris, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Kukarambu meklējot (2)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Monika Zīle

Iespējams, izklausās ciniski, taču bēgļu uzņemšanas problēma mūsu valdībai nāk īstajā brīdī. Protams, visādu klapatu nu pilna paduse, bet tajā pašā laikā – ļoti konkrēta nodarbe, kam veltīt uzmanību. Citādi, noslēdzoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, pie apvāršņa rēgojās tumša jautājuma zīme: kādā virzienā atrotīt piedurknes pārskatāmā nākotnē, lai sabiedrība valdošajiem politiķiem nepārmestu slinkumu? Pagājušā gada beigās un šā gada pirmajā pusē kritiķus viegli aizsūtīja pie ratiem, uzskaitot augstajai prezidēšanai nepieciešamās ministriju prioritātes un pie katras izdevības atgādinot, ka svarīgais pienākums mums nozīmē Eiropas mēroga eksāmenu un tas jānokārto godam. Vārdu sakot, nedrīkstam būt “pāķi”. Pēc oficiālajām atsauksmēm spriežot, veicās tīri labi un, prezidentūras vajadzībām piešķirto pīrāgu griežot, izdevās kādu šķēli arī ietaupīt. Ar tās drupačošanu vairs tik gludi negāja – katra struktūra jutās ieguldījusi Latvijas goda spodrināšanā vairāk resursu nekā citas un tāpēc pelnījusi lielāku materiālu pateicību –, nu, grūstīšanās kā jau vienmēr, tiklīdz parādās nauda.

Bet ar naudu allaž problēmas: slikti, ja tās nav, bet galvassāpes arī tad, ja nepieciešams lielu summu izlietot noteiktiem mērķiem, kuri savukārt pieprasa valdības līmeņa pamatojumu. Teiksim, Ministru kabineta (MK) apstiprinātus noteikumus dažādās valsts ekonomikas jomās Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaistīšanai. Finanšu ministrijas (FM) šābrīža prognoze liecina, ka minēto noteikumu trūkuma dēļ nākamgad varētu palikt neapgūti 159 miljoni eiro no ES maka. Protams, pārmetumu pelnī MK noteikumu pamatnes savlaicīgi nesagatavojušās nozaru ministrijas. Taču vienalga milst sajūta, ka augstākajos varas gaiteņos spēj pievērsties tikai vienam konkrētam uzdevumam, turklāt īstermiņā, un maz izredžu sagaidīt reālajā dzīvē sakņotu valsts attīstības un labklājības celšanas skatījumu. Uz papīra gan tādu vai cik, ilgi staipīto “Nacionālo attīstības plānu 2020” ieskaitot. Bet, ja valdība nejaudā mobilizēt savu “karadraudzi” galvenokārt jaunām darba vietām mērķēto ES līdzekļu izmantošanai – tos pašus 159 miljonus –, tad arī cēli nokristītais plāns jāpieskaita literāru sapņojumu žanram. Liekas, šādi teksti kļūst arvien populārāki mūsu valdošajās aprindās: tur daži pēdējā laikā pievēršas Singapūrā sasniegtajam – kā mērķim, kurp Latvijai tiekties. Nu, patiesībā jau varētu lepoties ar mūsu politiķu drosmi un atvēzienu. Bet prātā nāk Astrīdas Lindgrēnas grāmatas varone Pepija Garzeķe, kura izklaidējās, meklēdama kukarambu. Ņiprais meitēns gan pats nezināja, kas tas ir, kam noderētu un kā varētu izskatīties. Vai jums tas neko neatgādina?…

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Cilvēku dabā ir tieksme izdzīvot.Politiķi un ierēdņi arī ir cilvēki.Politikā un ierēdniecībā darba rezultāti un mērķi nav nepieciešami tik precīzi kā ražošanā vai tirdzniecībā.Nav tādu tradīciju.

  2. kā jev-ro-so-juz tērē kolhoza naudu …
    Latvijas lauksaimniekiem “nepietika”…

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (19)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Valsts pārvaldē grēkojušie nonāk “Latvijas gāzē”!

Bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, kurai šo amatu nācās pamest, jo viņai netika pagarināta pielaide valsts noslēpumam, visticamāk, kļūs par “Latvijas gāzes” topošā meitasuzņēmuma “Gaso” valdes priekšsēdētāju, vēstīja Latvijas Televīzija.

“Latvijas gāzes” padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis stāstīja, ka uz šo amatu esot vairāki kandidāti, bet reālākā esot tieši Pētersone-Godmane. Uzņēmumā “Latvijas gāze” (“LG”) darbu raduši vairāki bijušie politiķi un valsts pārvaldes darbinieki – bijušais premjers Aigars Kalvītis, viņa bijušais padomnieks drošības jautājumos Raimonds Lazdiņš, bijušais ministrs Vinets Veldre, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, Tieslietu ministrijas juristes, kuras gatavoja dokumentus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā kādreiz strādājušais Jānis Eisaks, kurš iepriekš iestādē atbildēja par gāzes jautājumiem.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Draugiem Facebook Twitter Google+