Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
12. jūnijs, 2016
Drukāt

Lietuvas “Swedbank” ekonomists: Latvija pārvēršas par vienas pilsētas zemi (6)

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Latvija pārvēršas par vienas pilsētas zemi, kā arī Lietuva pamazām dodas visai līdzīgā virzienā, jo Lietuvā dominē trīs lielākās pilsētas, intervijā aģentūrai BNS sacīja Lietuvas “Swedbank” galvenais ekonomists Nerijus Mačulis.

Viņš atzīmēja, ka visas Baltijas valstis negatīvi ir ietekmējusi recesija Krievijā un embargo, kā arī recesija NVS kopumā. Tomēr Igaunija ir saskārusies ar dubultu problēmu – Krieviju un Somiju, kura arī ir cietusi no Krievijas recesijas.

“Vienlaikus mums ir jāatceras, ka Igaunija daudz kur ekonomikas attīstībā ir priekšā pārējām Baltijas valstīm. Tas ir tikai dabiski, ka, sasniedzot zināmu attīstības pakāpi, izaugsme kļūst nedaudz lēnāka. Tomēr pamatā izaugsmes palēnināšanās Igaunijā ir saistīta ar to, ka Somija joprojām meklē jaunu izaugsmes ceļu, jo pašlaik tā ir saslimusi ar produktivitātes stagnācijas un algu pieauguma vīrusu. Šis efekts ietekmē arī Igauniju un tādēļ tā ir zaudējusi daļu konkurētspējas. Starpība starp algu un produktivitātes pieaugumu pašlaik nav tik slikta kā 2004. līdz 2006.gadā, bet vienalga ir, par ko padomāt. Visdrīzāk šogad Igaunijas ekonomika augs par 2%,” teica Mačulis.

Tāpat viņš minēja, ka, piemēram, ļoti liela Latvijas problēma ir krasās reģionālās atšķirības. “Pašlaik Latvija pārvēršas par vienas pilsētas zemi,” viņš sacīja, piebilstot, ka arī Lietuva dodas visai līdzīgā virzienā – dominē trīs lielākās pilsētas, bet citur iedzīvotāju skaits strauji sarūk un divas trešdaļas valsts ir kļuvusi nepietiekami apdzīvota.

“Turklāt arī jaunieši vairs nevēlas palikt reģionos, jo tur nav attīstības iespējas. Tas ir strupceļš. Ir nepieciešama ļoti gudra politika, lai reģionus spētu atdzīvināt. Kontekstā ar sabiedrības novecošanu šis reģionu jautājums pēc 10-15 gadiem kļūs par vienu no smagākajām problēmām un mēs visdrīzāk redzēsim izmirstošas pilsētas, kurās nav nekādu attīstības perspektīvu. Arī šim jautājumam ir jāpievēršas ļoti nopietni,” sacīja Mačulis.

Vienlaikus viņš norādīja – ja ar atvērtu prātu pievēršas tam, kā šos reģionus var izmantot, arī tur paveras plašas iespējas. “Lielākoties tur ir tīra daba, un tas paver plašas atpūtas un atveseļošanās iespējas, kuras var izmantot visas Eiropas novecojošā sabiedrība. Pagātnes izaugsmes modelis bija ražošana. Šīs iespējas jau lielā mērā ir izmantotas. Tagad ir jāskatās uz pakalpojumiem un it īpaši tādiem pakalpojumiem, kuri var šķērsot robežas un kuri ir grūti nokopējami. Turklāt šīs jaunās idejas ir jārada visu laiku. Vairs nestrādā tas modelis, kāds bija Somijai, kad ar vienu ideju – “Nokia” – var dzīvot ilgu laiku. Ir jārada tāda izglītības sistēma, kura radina un mudina nepārtrauktai ideju jaunradei. Turklāt es te nerunāju par augstāko izglītību – tas ir jāsāk jau pirmsskolas izglītības līmenī. Tad mums iespējams arī radīsies labas idejas, kā izmantot pamestas teritorijas reģionos,” klāstīja Mačulis.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. gaida robotizācija,ja kāds nav pamanījis šādu robotu parādīšanos.

  2. Citēju rakstu – “Lielākoties tur ir tīra daba, un tas paver plašas atpūtas un atveseļošanās iespējas, kuras var izmantot visas Eiropas novecojošā sabiedrība.”
    Vecās Eiropas nabagmāja`, ar lētu vietējo apkalpojošo personālu? Nekas nav pagājis! – vietējais lauksaimnieks, kurš ražo vietējo pārtiku, ir ikkatras valsts neatkarības pamats.

  3. padomju domāšana atspēlējas – partkoms nespēj dot katram momentam adekvātu risinājumu.

    • Tā nav tikai padomju laiku problēma. Šī ir birokrātiskas domāšanas īpatnība. Tā vietā, lai definētu sasniedzamo mērķi un līdzekļus šo mērķu sasniegšanā atstātu darītāju ziņā (jo tas katram darītājam dod daudz lielāku izvēles brīvību), mums patīk reglamentēt risinājumu, cerot, ka tas dos vēlamo rezultātu. Šāda pieeja nestrādā – to mēs jau vismaz 20 gadus redzam. Bet šī birokrātiskā pieeja ir laba ar to, ka neviens faktiski ne par ko neatbild – reglamentētā risinājuma pieņēmējs ir nekonkrētais, no ikdienas atrautais Ministru kabinets vai Saeima, kuri maksimāli pēc 4 gadiem nomainās, savukārt tie birokrāti, kuri darbojas ar reglamentēto risinājumu faktiski arī ne par ko neatbild, jo pieturas pie augstākstāvošo apstiprinātā risinājumu. Visi strādā, visi uzrauga un piemēro, tikai vēlamā rezultāta nav. Un vēl -drošs paliek nedrošs 1:1 pārņemsim citu valstu pozitīvo pieredzi, neanalizējot gan to, gan pašu valstī notiekošo. Un lai tas viss pavisam gudri un droši izskatītos pieaicināsim ārvalstu un Pasaules bankas ekspertus…Un turpināsim brīnīties, ka nekas nestrādā…

  4. Jau sen pārvērtusies – vismaz 15 gadus atpakaļ

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+