Darba devējiem būtu ne tikai jāiesaistās prakses vietu nodrošināšanā, bet jāpiedalās arī skolu stratēģijas plānošanā.
Darba devējiem būtu ne tikai jāiesaistās prakses vietu nodrošināšanā, bet jāpiedalās arī skolu stratēģijas plānošanā.
Foto – Līga Vasiļūna

Likums kā signāls skolu direktoriem 0

Pēc profesionālo izglītības iestāžu vadītāju un juristu iebildumiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mīkstinājusi iecerētās pārmaiņas Profesionālās izglītības likumā: tajā gan tiks skaidrāk noteikta darba devēju iesaiste profesionālo izglītības iestāžu darbībā, tomēr tie nenostāsies virs skolu direktoriem.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
TESTS. Atbildi uz 10 jautājumiem un uzzini, kādu vērtējumu tu iegūtu šajā latviešu valodas testā!
Lasīt citas ziņas

Vēl 11. Saeimas laikā valdība virzīja izskatīšanai parlamentā izmaiņas minētajā likumā, IZM pārstāvji aicināja tās pieņemt steidzamības kārtā pirms jaunās Saeimas sapulcēšanās, tomēr deputāti nepiekrita, un nu grozījumi jāizskata 12. Saeimai, nu jau mīkstinātā versijā. Paredzams, ka šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīs likumprojektu pirms tā pieņemšanas otrajā lasījumā.

Sadarbība jāpaplašina

IZM valsts sekretāra vietas izpildītāja Evija Papule uzsver, ka svarīgākā iecere – stiprināt darba devēju lomu profesionālajā izglītībā – paliek spēkā. Piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) paspārnē izveidotajām nozaru ekspertu padomēm, kas darbojas jau vairākus gadus un izstrādājušas, piemēram, profesiju standartus, pagaidām tīri formāli nebija nekādu tiesību. Iecerētie grozījumi likumā paredz, ka turpmāk tām būs tiesības sniegt priekšlikumus par nozarēm nepieciešamo izglītojamo skaitu profesionālās izglītības iestādēs, saskaņot profesiju standartus un profesionālās kvalifikācijas prasības, deleģēt ekspertus, kam jāpiedalās skolu akreditācijā un profesionālās kvalifikācijas eksāmenos u. c. Padomes varēšot arī ierosināt izmaiņas profesionālās izglītības iestāžu darbībā.

CITI ŠOBRĪD LASA
“Protams, profesionālās skolas arī tagad sadarbojas ar darba devējiem, taču bieži vien sadarbība aprobežojas ar to, ka darba devēji piedāvā prakses vietas skolu audzēkņiem, kā arī piedalās kvalifikācijas eksāmenos. Taču darba devēji jāiesaista plašāk, ar viņiem būtu jāapspriež arī stratēģiski jautājumi,” teic E. Papule. Protams, ir arī tādi skolu direktori, kuri jau pašreiz konsultējas ar darba devējiem arī stratēģiskajos jautājumos, taču tāda pienākuma izglītības iestāžu vadītājiem nav. Izglītības likums paredz, ka visās skolās – gan vispārējās, gan profesionālās – jāveido padomes, kuras gan lielākoties paredzētas vecāku iesaistei. Daļa profesionālo skolu direktoru šajās padomēs iesaistījuši arī darba devējus.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.