Nesadarboties – iešaut sev kājā 0
Patlaban pārmaiņas skolu darbībā tiek īstenotas gana smagnēji. Piemēram, ja nepieciešams sagatavot speciālistus kādā jaunā profesijā, skola atsevišķi to apspriež ar darba devējiem, atsevišķi ar dibinātāja, visbiežāk IZM, pārstāvjiem. Līdz ar to jauno speciālistu sagatavošana var aizkavēties. Viens no veidiem, kā šos procesus paātrināt, IZM ieskatā ir profesionālo izglītības iestāžu konventu veidošana. Sākotnēji bija paredzēts noteikt, ka gana daudzus skolas darbības aspektus skolu direktoriem būs jāsaskaņo ar konventu. Pret to skolu vadītāji iebilda, uzsverot: nav pareizi, ja lēmumus pieņem konvents, bet atbildība par profesionālo izglītības iestāžu darbu joprojām ir uz direktora pleciem. Tagad likumā plānots noteikt, ka konventa lēmumiem būs tikai ieteikuma raksturs.
Vai tādā gadījumā darba devēju viedokli ņems vērā? LDDK eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Anita Līce teic, ka svarīgi, lai skola pati būtu motivēta sadarboties, justu labumu no saziņas ar darba devējiem. Arī pašreizējā likuma redakcija esot pietiekams signāls skolu direktoriem, ka darba devēji ir jāiesaista lemšanā par skolu darbību. Aptaujātie skolu direktori gan apgalvo, ka jau tagad ļoti aktīvi sadarbojas ar darba devējiem. “Neviena aktivitāte tehnikumā nenotiek bez darba devēju klātbūtnes,” saka profesionālās izglītības kompetences centra “Ventspils tehnikums” direktore Kristīne Vāgnere. “Apspriežam skolas attīstības stratēģiju, runājam par skolas budžetu, par nepieciešamajām jaunajām profesijām.” Sanāksmes kopā ar darba devējiem notiek reizi trīs mēnešos. Profesionālās kompetences centra “Kandavas tehnikums” direktors Rūdolfs Vizulis uzskata, ka likuma izmaiņas viņa darbā nekādas būtiskas pārmaiņas neradīs, jo arī Kandavā jau tagad sadarbojas ar darba devējiem, kuri palīdz arī skolotāju sagatavošanā, aicinot uz dažādiem semināriem, iepazīstinot, piemēram, ar nozarē jaunākajām tehnoloģijām.
Direktori secinājuši: nesadarboties ar darba devējiem būtu tas pats, kas šaut sev kājā. Kaut arī darba devēju loma likumā līdz šim nebija nostiprināta, pieredze liecina, ka IZM konsultējusies ar darba devējiem, gan lemjot par to, kurā skolā vērtīgāk būtu ieguldīt Eiropas struktūrfondu naudu, gan par to, kura skola attīstāma kā profesionālās kompetences centrs, bet kura reorganizējama. Tāpat, ja skola vēlas, piemēram, iegādāties mācību aprīkojumu, tas jāsaskaņo ar darba devējiem. Domājams gan: ja visi profesionālo skolu vadītāji būtu aktīvi sadarbībā ar darba devējiem, tie nebūtu pauduši vēlmi, lai Profesionālās izglītības likumā tiktu iekļautas ne tikai nozaru ekspertu padomes, bet arī konvents. Zināms, ka ieviest konventu aicinājusi Tirdzniecības un rūpniecības kamera. K. Vāgnere skaidro, ka iebildusi pret pārāk plašām konventa pilnvarām, tāpēc ka “ir liela atšķirība, vai sadarboties ar darba devējiem vai arī saņemt no viņiem uzdevumus, kā vadāma skola”.
