Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
21. jūlijs, 2015
Drukāt

Lolita Roze: Dvēseles kliedziens par “cepieniem” par dzīvnieku patversmēm (2)

Foto - "Labās mājas"Foto - "Labās mājas"

Es, Lolita Roze, dzīvnieku patversmes “Labās mājas” administratore, kā emocionāla būtne, ideāliste ar sakāpinātu taisnības izjūtu, pēdējās dienās cepos, cepos un uzcepu tādu kā “patversmes darbinieces dvēseles kliedzienu”.

Aizvadītajā nedēļā sociālos tīklos pāršalca vēsts par desmit jaundzimušiem kucēniem, kas tika atrasti izmesti uz ielas un nogādāti patversmē. Lūdzot siguldiešus ziņot par aizdomām, kurās mājās noziegums pastrādāts, un cerot atrast arī pašu māmiņu, patversme lūdza palīdzību kucēnu izbarošanā. Tika nosaukta summa, jā, ne maza, taču pilnīgi reāla. Un, kā jau vienmēr, kad patversmes lūdz palīdzēt finansiāli, daudzi komentētāji sāka zākāties. Ikreiz, lasot šādus komentārus, skumji kļūst. Šoreiz gribu skumjas nomainīt pret izskaidrojumu.

Vai ziedojot patversmei, cieš bērni un pensionāri?

Kad dzīvnieku patversmes lūdz palīdzību, visi “cepieni” par nepabarotajiem bērniem, no dzīvokļiem izliktajiem cilvēkiem, bez zālēm mirstošajiem pensionāriem ir nevietā! Kāds, piemēram, šo kucēnu izbarošanai bija sakars ar valsts vai pašvaldības maku? Vai no valsts kases tika lūgts tūkstotis kucēniem? Palīdzēt, ziedojot naudu vai brīvo laiku ir katra indivīda brīva griba: gribu un palīdzu bērniem, gribu un palīdzu bomžiem, gribu un nepalīdzu nevienam! Ja reiz uz pasaules ir radīts cilvēkbērniem, suņiem, kaķiem mātes piena aizvietotājs, tātad ir pierādīts, ka tas ir labāks nekā parastai piens. Protams, var mēģināt izbarot ar ūdenī izmērcētu rupjmaizi, taču beidzot jāsaprot, ka dzīvnieku pasaulē viss maksā tik, cik maksā.

Desmit jaundzimušu kucēnu izbarošana ar mātes piena aizvietotāju maksā vairāk kā tūkstoš eiro, kuces sterilizācija maksā 50 -70 eiro, dzīvnieka īpašnieks, kurš izmet savu kustonīti kā nevajadzīgu vai slīcina viņas bērnus un tiek pieķerts, sodīts – maksā 10 – 350 eiro. Tikai šī soda naudas summa var ieplūst pašvaldības vai valsts kabatā un tālāk iztērēta bērnu pabalstiem. Bet mēs, pārsvarā kuces un kaķenes sterilizēt negribam, sodus, kad tiekam pieķerti, maksāt negribam, toties ar samazgām citus apliet, kad lūdz atsaukties palīdzēt tos, kas vēlas, tur esam pirmie. Ja tev nav naudas, neņem dzīvnieku – tik vienkārši!

Jā, patversmes ir pārvērtušās par cilvēkiem piederošu mājdzīvnieku “izgāztuvēm”, taču tas nenozīmē, ka dzīvnieki patversmēs dzīvo kā izgāztuvēs, ēdot kartupeļu mizas, guļot izpuvušos matračos, neārstēti, blusaini, vairojoties. Tāda ir realitāte, ka patversmēs dzīvnieki dzīvo daudz labākos apstākļos, saņem daudz kvalitatīvāku aprūpi, nekā daudzās, diemžēl, saimnieku mājās. Tam tā nevajadzētu būt! Un šie labākie apstākļi patversmēs tiek panākti nevis no valsts naudas, bet pamatā tomēr no ziedotāju (gan naudā, gan graudā, gan laikā) palīdzības. Lūdzu, beidzot taču ielāgojiet, ka Latvijā nav nevienas no valsts budžeta uzturētas patversmes! Nu jau daudzas pašvaldības arī pārsvarā mēdz apmaksāt dzīvnieka uzturēšanu patversmē tikai 14 dienas, nevis uztur pašas patversmes! Rīgā neviena no trim patversmēm vairs nav Rīgas domes uzturēta!

Toties cik visu Latvijas pašvaldību līdzekļi (tātad, nodokļu maksātāju nauda, kas neaiziet bērniem, pensionāriem, izglītībai, veselībai utt.) tiek tērēti tā saukto suņķērāju un policistu darba apmaksai, reaģējot uz nemitīgajiem izsaukumiem par klaiņojošiem suņiem – jūsu, mīļie, nepieskatītajiem suņiem – tas gan būtu apspriežams jautājums un tur varētu šūmēties. Tiesa, tad sanāktu šūmēties un zākāties pašiem par sevi…

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Pamatā varētu piekrist Lolitai, bet, ja patversmes jau tā ir pārpildītas (un tas tā patiešām ir), kādēļ neizvērtēt šādu kucēnu glābšanas lietderību? Jā – žēl, jā – maziņi. Bet vini drīz izaugs un papildinās patversmju neviena negribēto kranču saimi. Un patversmes apstākļos nav iespējama pienācīga kucēnu socializācija, tad nu izaugs no viniem kārtējie pusmežoņi vai nervozi un bailīgi suņi. Kāpēc LV pašvaldību patversmes, kuras tomēr tiek gan uzturētas par nodokļu maksātāju naudu, tiek pārvērstas par dzīvnieku pansijām? Pašvaldības patversmē dzīvniekam ir jāuzturas noteiktu, limitētu laiku, tad, ja viņš nevienam tā arī nav bijis vajadzīgs, jāiemidzina (lai cik žēl arī nebūtu) vai arī jāpārvieto uz privātu patversmi/pansiju. Jo patversme var darboties un pilnvērtīgi pildīt savu funkciju, ja tajā pastāv dzīvnieku aprite, ja regulāri ir pieejamas brīvas vietas jaunu dzīvnieku uzņemšanai. Savādāk pirmajās dienās patversme tiek piepildīta ar dzīvniekiem, un visiem pārējiem tiek atteikts mēnešiem ilgi (jo brīvu vietu vairs nav). Patversmes pamatfunkcija ir nodrošināt pazudušam vai bezsaimnieka dzīvniekam īslaicīgu uzturēšanās vietu, līdz tas atrod savus iepriekšējos vai jaunos saimniekus, nevis nodrošināt mūža maizi veciem, slimiem vai ar uzvedības problēmām apgrūtinātiem dzīvniekiem. Tāda nu ir mūsu realitāte, diemžēl, ka dzīvnieku ir daudz par daudz, un visus nekad neizdosies iekārtot labās rokās. Kadam vienmēr ir jāaiziet, un speciālistiem ir šis nepatīkamais lēmums tomēr jāpieņem. Risinājums būtu nopietna un stingra visu suņu uzskaite un ļoti stingri (un nenovēršami) sodi to saimniekiem pārkāpumu gadījumos. Vairošanas kontrole LV patreiz nenotiek vispār (kaut arī ir pieņemti normatīvie akti, kuriem to vajadzētu regulēt), ne policija, ne PVD savu funkciju nespēj izpildīt un to nemaz negrib darīt, jo vieglāk ir cilāt kabinetos papīrus, nevis sekot dzīvnieku labturības prasību ievērošanai. Ja nopietni un sistemātiski ķertos klāt kaut vai visiem ss.lv kranču un bezpapīru dzīvnieku vairotājiem, rezultāts būtu jūtams jau pēc gada. Ideāli būtu vispār ieviest bezšķirnes dzīvnieku obligāto kastrāciju vai noteikt daudz lielāku nodokli par nekastrēta dzīvnieka turēšanu.

Draugiem Facebook Twitter Google+