Kobronskansts fragmenti.
Kobronskansts fragmenti.
Foto: LETA

LU Akadēmiskā centra būvlaukumā atrod jaunus 17. gs nocietinājuma fragmentus 1

Gatavojoties Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra otrās ēkas celtniecībai Torņakalnā, ar jaunu sparu atsākušies arī arheoloģiskie izrakumi, kas atseguši iespaidīgas liecības par 17. gadsimta zviedru nocietinājuma jeb Kobrona skansts sistēmu, šodien ziņo Latvijas Radio.

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Pirmie izrakumi kādreizējos zviedru nocietinājumos Daugavas kreisajā krastā sākās jau pirms sešiem gadiem, ceļot Dabas māju. Tagad pienācis laiks Zinātnes mājai un attiecīgi – tālākiem izrakumiem.

Arheologs Mārtiņš Lūsēns no kompānijas “Archeo” zina stāstīt, ka atraktās struktūras ir Kobronskansts ārējā aizsardzības grāvja no koka veidotās pamatnes konstrukcijas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Visapkārt skanstij jeb zemes vaļņu nocietinājumam bija aizsarggrāvis. Atraktie fragmenti, pēc arheologa Lūsēna teiktā, precīzi saskan ar 1706. gada Kobronskansts plānu. Vārdu nocietinājums ieguva, pateicoties tā cēlājam, zviedru armijas pulkvedim Samuelam Kobronam. Skansts sākumi meklējami 1621. gadā, kad zviedru kartaļa Gustava Adolfa karapulki uzbruka Rīgai – tajā pašā periodā, kurā iezīmēti filmas “Vella kalpi” notikumi.

Kobronskansts tapa gandrīz vienā laikā ar Daugavgrīvas cietoksni. Viens sargāja Rīgu no jūras, otrs – no Kurzemes puses un bija stratēģiski svarīga vieta līdz pat 19. gadsimta vidum.

Šoziem veiktajos izrakumos arheologi atraduši galvenokārt militāra rakstura priekšmetus – daudz lielgabala ložu, svina lodītes musketēm un pistolēm, granātu šķembas. Atradumi tradicionāli nonāks Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā un par to tālāko likteni lems Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kura pagaidām nav devusi atļauju nojaukt atraktos skansts fragmentus.

Kā Latvijas Radio pastāstīja inspekcijas Arheoloģijas un vēstures nodaļas vadītāja Sandra Zirne, izrakumi atklāj ļoti interesantas liecības par Rīgā maz pētīto skanstu veidošanu un grāvju nostiprināšanas tehniku. Tāpēc inspekcija tuvākajā laikā aicinās visas iesaistītās puses uz sarunu, lai lemtu, kā un ko no atraktajām liecībām iespējams saglabāt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.