LU ar datorprogrammas palīdzību kontrolēs plaģiātu studiju noslēguma darbos 1
Sākot ar 1. maiju, visus Latvijas Universitātē (LU) izstrādātos noslēguma darbus (bakalaura, maģistra darbus, diplomdarbus, kvalifikācijas darbus) un promocijas darbus, kas iesniegti aizstāvēšanai, pārbaudīs Vienotajā datorizētās plaģiātisma kontroles sistēmā.
Kā paredz 22. aprīlī izdots LU rīkojums, noslēguma darbus un promocijas darbus savstarpēji salīdzinās ne tikai vienas studiju programmas un fakultātes ietvaros, bet arī ar citās LU fakultātēs un citās augstskolās izstrādātajiem darbiem.
Ja datorprogramma kādā darbā būs uzrādījusi plaģiāta pazīmes, šo darbu izvērtēs nozares eksperti un pieņems lēmumu, vai darbs satur plaģiātu.
Ja eksperti būs konstatējuši plaģiāta klātbūtni noslēguma darbā, tiks lemts par studējošā eksmatrikulāciju. Promocijas darbus, kuros tiks konstatētas plaģiāta pazīmes, izvērtēs atbilstošā promocijas padome un lems par tā virzīšanu aizstāvēšanai.
Vienlaikus ar LU rīkojumu ir apstiprināta procedūra, kas nosaka kārtību, kā jārīkojas gadījumos, kad datorizētajā sistēmā konstatētas plaģiāta pazīmes.
Latvijas Universitātes iniciētajā augstskolu Vienotās datorizētās plaģiātisma kontroles sistēmā kopš 2014. gada 24. janvāra sadarbojas jau astoņas Latvijas augstskolas – Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Ekonomikas un kultūras augstskola, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rēzeknes Augstskola un Liepājas Universitāte.
Augstskolu sadarbības līgums paredz veidot un attīstīt vienotu plaģiātisma kontroles datorsistēmu ar iespēju salīdzināt studējošo noslēguma darbus ar iepriekšējos gados aizstāvēto darbu kopu. No LU salīdzināšanai pieejama plaša datu bāze, kurā iekļauti noslēguma darbi gandrīz 10 gadu garumā.
Viens no Vienotās datorizētās plaģiātisma kontroles sistēmas darba grupas dalībniekiem, LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) bibliotēkas vadītājs Jānis Kreicbergs, kurš aizsāka datorizētas plaģiātisma kontroles procesu fakultātē 2008.gadā, uzver vairākus pozitīvus sistēmas modeļa aspektus: “Pirmkārt, sadarbības līgums un pievienošanās paliek atvērta citu Latvijas augstskolu dalībai. Vairākas augstskolas jau ir izrādījušas interesi pievienoties šai sadarbībai. Otrkārt, pārbaude pret iepriekšējo gadu darbu kopu būtiski palielina risku iegādāties noslēguma darbus dažādās tekstu tirdzniecības vietnēs vai pasūtīt darba rakstīšanu šādu pakalpojumu sniedzējiem. Pastāv liela varbūtība, ka iegādātais teksts jau ir aizstāvēts kādā augstskolā un nonācis salīdzināšanas bāzē. Treškārt, sistēma veidota tā, lai spētu atpazīt sakritības arī tādos tekstos, kuri veidoti no vairākiem avotiem, un kuros ir veiktas redakcionālas izmaiņas plaģiātisma slēpšanai.”
Kreicbergs ir novērojis, ka kopš LU SZF tika uzsākta studentu darbu plaģiātisma pārbaudes, ir uzlabojusies studentu izpratne par akadēmisko godīgumu, bet šis jautājums joprojām ir aktuāls.
Arī LU studenti pašpārvalžu līmenī izrāda interesi un iesaistās akadēmiskā godīguma principu ievērošanas nodrošināšanā. 2014. gada februārī notika plaši apmeklēts LU Studentu padomes seminārs, kas bija veltīts akadēmiskā godīguma principiem. Kā jau ziņots, LU noteikumus par akadēmisko godīgumu pieņēma 2013. gadā.
