Mobilā versija
Brīdinājums +13.4°C
Vitālijs, Ralfs, Valgudis
Trešdiena, 23. augusts, 2017
29. jūlijs, 2014
Drukāt

LU iebilst pret ieceri pazemināt pedagogu kvalifikācijas ieguves nosacījumus (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas Universitāte (LU) aizvadītajā nedēļā nosūtīja vēstuli ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) un izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei (V), iebilstot pret iecerētajiem jaunajiem pedagogu kvalifikācijas nosacījumiem un profesionālās pilnveides kārtību, norādot uz vairākiem būtiskiem trūkumiem noteikumu projektā, kuru rezultātā ievērojami pazemināsies izglītības kvalitāte Latvijā.

LU norāda uz vairākām būtiskām nepilnībām un pretrunām noteikumu projektā. Piemēram, dokumentā tiek noteiktas augstas akadēmiskās un profesionālās prasības skolotājiem, bet vienlaikus paredz, ka par skolotājiem var kļūt personas, kuras, apgūstot profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmu (B programmu), nepietiekoši pārzina vai vispār nepārzina mācāmā priekšmeta saturu un metodiku un kurām nav bijusi pedagoģiskā prakse skolā. Piemēram, projekts pieļauj divarpus mēnešu laikā latviešu valodas skolotājam iegūt tiesības strādāt par ķīmijas skolotāju vidusskolā, neapgūstot ķīmiju B programmā pat pamatskolas līmenī.

“Tieši profesionālās kompetences pilnveides B programmu nozīmes nepamatots un nevajadzīgs pieaugums izraisīs izglītības kvalitātes krišanos, jo piedāvātajā projektā, apgūstot B programmu, kurā nepilnīgi ietverts priekšmeta saturs, tā mācīšanas metodika un prakse skolā, persona bez laika ierobežojuma iegūst tādas pašas tiesības strādāt par priekšmeta skolotāju, kādas dod studiju programmas, kurās var iegūt priekšmeta skolotāja kvalifikāciju. Tādējādi skolotāju studiju programmu studenti un B programmu klausītāji tiesības strādāt klasē iegūst ar ļoti nelīdzvērtīgiem nosacījumiem,” norāda LU.

Tāpat augstākās izglītības iestāde vērš uzmanību, ka projekta vērtēšanā, pretēji projekta anotācijā norādītajam, nav piedalījusies Latvijas Darba devēju konfederācija, skolotāju profesionālās asociācijas un augstskolas, kas izglīto nākamos skolotājus.

Vēstulē LU norāda uz vairākām citām būtiskām noteikumu projekta nepilnībām, norādot, ka Somijā, Igaunijā, Vācijā un citās valstīs īpaši uzsver skolotāju izglītības kvalitātes nozīmi izglītības sistēmas sekmīgā darbībā un attīstībā. Šajās un daudzās citās valstīs skolotājiem obligāti prasa maģistra līmeņa izglītību.

LU ierosina izvirzīt stingras prasības skolotāju izglītībai, nosakot, ka par skolotāju var strādāt tikai tas, kam ir augstskolas izdots diploms ar mācību priekšmetam atbilstošu skolotāja kvalifikāciju.

Īpaša vērība jāpievērš jauno skolotāju izglītošanai, paredzot gan budžeta vietas studijām, gan īpašu programmu jauno skolotāju piesaistei skolām un skolotāju prestiža celšanai, īpaši akcentējot eksaktās zinātnes. LU aicina apturēt izstrādāto noteikumu tālāku virzīšanu un, iesaistot diskusijā profesionāļus un sabiedrību, izstrādāt jaunu projektu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vecos laikos skolotaaji maaciijaas seminaaros divus gadus, vinus cieniija un godaaja par vinu gruuto un cildeno darbu. Tagad IZM ieredni izdomaajusi, ka skolotaajiem vispaar nevajag praksi un mazliet pamaacoties var kluut par fizijas, kimijas un citu sarezgitu prieksmetu skolotaajieam. Tas laikam ir cels uz nekurieni… Nosauciet vaardos so noteikumu projekta autorus!!!!!

  2. Esmu pedagogs. Piekrītu LU iebildumiem. Notiek izglītības kvalitātes degradācija.

Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+