Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
26. marts, 2012
Drukāt

LZS kongresā lemj par gatavošanos pašvaldību vēlēšanām

lzs2_gz_4

“Mierīgi sēžot upes krastā, agri vai vēlu piedzīvosi, ka tā aiznes garām ienaidnieku līķus,” pacietību māca sena ķīniešu gudrība. Šķiet, tieši tādu taktiku izvēlējusies Latvijas Zemnieku savienība (LZS), kas sestdien savā kongresā atskatījās uz pēdējo, Saeimas opozīcijā pavadīto laiku un lēma par gatavošanos pašvaldību vēlēšanām. 


Arī LZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis savā uzrunā delegātiem iepina ķīniešu filozofa Konfūcija citātu par spēju piecelties un doties tālāk pēc nopietniem kritieniem. Partijas nokļūšanu opozīcijā viņš skaidroja ar jau dzirdētajiem argumentiem – 10. Saeimas vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) saņēma lielu vēlētāju uzticību un 22 balsis Saeimā, lai to attaisnotu, apvienība valdībā uzņēmusies atbildību par smagām nozarēm, bet to visu esot iznīcinājis “savtīgais Zatlers” ar savu rīkojumu numur divi un ZZS vainošanu teju visās valsts problēmās. Brigmanis arī neskopojās ar tēlainiem pašreizējās valdošās koalīcijas apzīmējumiem. Tā esot kā “suņa un kaķa apvienība pret pavāru”, kas balstīta nevis kopīgās vērtībās, bet uz “sarkanajām līnijām un personīgo aizvainojumu”. Tieši tādēļ valdības darbs esot haotisks un iesāktās reformas buksējot.

Gan Brigmanis, gan citi runātāji kopumā situāciju vērtēja optimistiski, jo partijas pamati – pārstāvniecība pašvaldībās – joprojām esot stipri. Pašlaik ZZS ietilpstošie spēki ir pārstāvēti aptuveni pusē Latvijas pašvaldību, turklāt 38 no tām vada tieši zaļzemnieku cilvēki. Tomēr daži partijas līderi, piemēram, Uldis Augulis, lika noprast, ka daudz kas var izšķirties nākamajās pašvaldību vēlēšanās, kas norisināsies nākamā gada vasarā. “Tas mums ir nākamais lielākais izaicinājums, bet esmu pārliecināts, ka nevienam nav šaubu par to, ka esam gatavi strādāt un uzņemties atbildību par smagām jomām gan valsts, gan pašvaldību līmenī,” teica U. Augulis. Viņš pauda pārliecību, ka ZZS ne tikai uzvarēs pašvaldību vēlēšanās, bet spēs nodrošināt reģionu attīstību vairāku gadu desmitu perspektīvā.

Ar aplausiem kongresā tika uzņemts partijas “Latvijai un Ventspilij” pārstāvja Gunta Blumberga sveiciens no Ventspils mēra Aivara Lemberga. Kuluāros gan runā, ka zaļzemnieki esot nobažījušies par to, ka A. Lembergs varētu no viņiem attālināties un izvēlēties sadarbībai kādu citu politisko spēku.

 

Lēnīgums popularitātes pamatā

Vīlušies droši vien ir tie, kas cerēja ZZS ietilpstošās LZS kongresā redzēt pelnu kaisīšanu uz galvas, iekšējās domstarpības, kareivīgus uzsaukumus un žēlabas par palikšanu ārpus valdošās koalīcijas. Patiesībā zemsaviešu kopāsanākšana bija tik mierīga un pat miegaina, it kā tā joprojām būtu stabila valdošās koalīcijas partija.

 

“Es pats pēc dabas esmu mierīgs cilvēks, un arī mūsu partijas politika ir ieturēta. Nedomājam skriet no viena grāvja otrā. Nebūtu pareizi, ja es tagad ar putām uz lūpām un gailošām acīm kādu lamātu. Turklāt mūsu vēlētājs novērtē, ka esam tik nosvērti, ieturēti un korekti,” noskaņojumu raksturoja Brigmanis.

 

Kā pierādījumu tam, ka ZZS (un līdz ar to arī LZS) ir uz pareizā ceļa, partijas priekšsēdētājs piesauca pēdējos partiju reitingus. “Latvijas faktu” jaunākā aptauja uzrāda, ka ZZS popularitāte februāra laikā pieaugusi par 3,1% – no 6,2 uz 9,3%, kas ir lielākais pieaugums starp Latvijas politiskajiem spēkiem.

Arī “Latvijas faktu” vadītājs Aigars Freimanis spriež, ka tieši ZZS lēnīgums varētu būt popularitātes pieauguma pamatā. “ZZS vienmēr, pat būdama valdībā, darbojusies kā procesu palēninātāja. Tā ir īpašība, kurai ir daudz mīnusu, bet ir arī plusi. Sabiedrība šobrīd ir nogurusi no dažādiem satricinājumiem, piemēram, nacionālajos jautājumos, un šādā situācijā ZZS tai varētu šķist kā tāda miera osta,” teica A. Freimanis. Viņš gan neņēmās prognozēt, vai šāda taktika ilgi spēs audzēt partijas reitingu.

 

Sorosiešus plāno izolēt

Gatavojoties pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, LZS sestdien arī pieņēma jaunu partijas programmu, kurā partija sola darīt visu iespējamo, lai arī nākamajām paaudzēm saglabātu Latvijai raksturīgo ainavu, latviešu tautas darba tikumu un kultūras tradīcijas, vēsturisko pašapziņu un latviešu valodu ar visiem tās dialektiem un atzariem. Valsts pārvaldes jomā LZS plāno būtiski samazināt ierēdņu skaitu un valsts birokrātiju, vairāk funkciju nodot pašvaldībām.

 

Savukārt dažādām ārvalstu finansētām nevalstiskajām organizācijām tikšot aizliegts iejaukties politiskajā procesā. Lai stiprinātu reģionus, Satversme tikšot papildināta ar atsevišķu sadaļu par pašvaldībām.

 

Par tautas vēlētu prezidentu gan “Kārļa Ulmaņa partijas” programmā netiek runāts. Vitauts Staņa, kurš vadīja LZS programmas gatavošanas darba grupu, pastāstīja, ka par šo jautājumu partijas biedri esot daudz debatējuši, bet domas tomēr dalījušās. Viņš arī informēja, ka pirms vēlēšanām uz programmas pamata tapšot konkrēts rīcības plāns, un pieļāva, ka prezidenta vēlēšanu kārtības maiņa varētu tikt iekļauta tajā.

Programmas tautsaimniecības sadaļā LZS aicina izmantot visjaunākos zinātnes un tehnoloģijas sasniegumus modernas un attīstītas tautsaimniecības veidošanai. Partija norāda, ka nepieļaus uzņēmumu “Latvenergo”, “Latvijas valsts meži” un “Latvijas dzelzceļš” infrastruktūras, kā arī ostu zemes privatizāciju. Lai uzlabotu demogrāfisko situāciju, LZS rosina par katru apgādībā esošu bērnu abiem vecākiem noteikt IIN atlaides.

 

Taisnīgi maksājumi

Programmas sadaļā “Lauki” partija rosina īstenot pašvaldības un valsts pirmpirkuma tiesības uz zemi un mežu. LZS arī sola panākt mūsu lauksaimniekiem taisnīgāku vienoto platības maksājumu, kas būtu līdzvērtīgs ES valstu vidējam līmenim.

Izglītības jomā LZS vēlas pielīdzināt pirmsskolas pedagogu stundu likmi vispārējās izglītības pedagogu stundu likmei, izveidot vienotu mācību līdzekļu un satura sistēmu visās izglītības programmās. Pilnveidojot modeli “nauda seko skolēnam”, LZS sola lietot reģionu koeficientu.

Savā jaunajā programmā LZS atzīst, ka ekonomisko svārstību rezultātā esošā pensiju sistēma nav izturējusi pārbaudi, tāpēc jāstrādā pie labākiem, ilgtspējīgiem risinājumiem. Otrā līmeņa pensiju uzkrājuma ikgadējais ienesīgums nedrīkst būt zemāks par inflāciju. Pensiju uzkrājumiem jāveicina nacionālā ekonomika un tautsaimniecības attīstība, nevis jānoved pie ikgadējiem zaudējumiem obligātās apdrošināšanas veicējiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+