Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
20. janvāris, 2012
Drukāt

Mācāmies meditēt

Foto-Viesturs SerdānsFoto-Viesturs Serdāns

Māka, kas apgūstama vien austrumniekam? Tikai izredzētajam? Ja nemāki sēdēt lotosa pozā, nemaz neķeries klāt? Šādi un līdzīgi viedokļi par meditāciju ir daudziem. 36,6 °C
eksperimenta dalībnieki sanāk kopā, lai uzzinātu, kā ir patiesībā – sāktu apgūt meditāciju un kaut nedaudz pietuvotos noslēpumiem apvītajam procesam.

 

Drosmīgie eksperimentatori – Ligita Krasovska, Dace Ro-
bežniece un Jānis Palkavnieks ierodas uz konsultāciju pie Austrumu medicīnas ārsta Igora Kudrjavceva. Dakteris jau ilgus gadus pats ikdienā praktizē meditāciju, ir ierādījis šo vērtīgo māku daudziem, vada arī meditāciju grupās.

 

Pārdomas un vingrošana

Jānis uzreiz ķeras vērsim pie ragiem: vai meditācija ir reliģija vai medicīna? Dakteris smejas – rituālus neveiksim un mantras neskaitīsim. Tā ir terapeitiska prakse, kas ļauj sakārtot veselību.

Ir dzirdēts apgalvojums, ka meditācija ir atrašanās izmainītā apziņas stāvoklī. Igors Kudrjavcevs nepiekrīt: “Drīzāk tā dēvējama par pašhipnozi ar noteiktiem aktīvajiem elementiem. Latīņu vārds meditatio nozīmē pārdomas un arī – vingrošana. Nav vienas metodes, ko dēvē par meditāciju, bet ir vairākas metodikas, kuras iespējams apvienot zem šī nosaukuma.”

 

Jānis uzreiz ķeras vērsim pie ragiem: vai meditācija ir reliģija vai medicīna? Dakteris smejas – rituālus neveiksim un mantras neskaitīsim. Tā ir terapeitiska prakse, kas ļauj sakārtot veselību.

 

Meditācija māca lieki netērēt enerģiju. Šajā procesā pievēršam uzmanību tikai sev, savām izjūtām, elpai, ķermenim. Relaksējamies un iedziļināmies sevī. Mūsu zemapziņa ir resursu krājums, no kura ir vērts smelt. Meditējot gūstam jaunus resursus arī no apkārtnes, tādējādi stiprinot sevi.

“Ja iemācīsimies sakārtot savus mentālos procesus, pielāgot prātu savām vajadzībām, tātad dzīvosim mazliet labāk,” uzsver ārsts.

 

Ir laiks! Sākam!

Vispirms tiek ieteikts ērti apsēsties krēslā. Bet kā tad ar lotosa pozu? Kāda sieviete pat atteicās piedalīties šajā eksperimentā, jo nespējot ilgi sēdēt sakrustotām kājām… Ārsts skaidro, ka Lotoss ir diezgan stabila poza – tajā atrodoties, neapvelsies un arī neaizmigsi. Taču tas nav noteicošais faktors, lai veiksmīgi meditētu.

Savulaik, kad austrumnieki sāka meditācijas prakses piedāvāt Rietumu cilvēkiem, tas bija veids, kā šo tēmu padarīt saistošāku. Ja pasaka vien to, ka meditācija ir iekšējs darbs, kad domā par dvēseli, elpu… mjā, neizklausās pārāk vilinoši. Toties, ja liek apsēsties lotosa pozā, lai papēži skatītos debesīs, un tā tupēt vismaz stundu, lūk, tā ir īsta meditācija! Ja kāds vēlas šādi sēdēt, ja nesāp kājas, lai dara tā,” saka Igors Kudrjavcevs.

Ķīnieši meditējot sēž krēslos. Indieši uz zemes. Var meditēt arī guļus. Taču iesācēji parasti ātri vien iemieg. Dakteris smejas – pirmais meditācijas likums skan: netraucē blakus meditējošo ar savu krākšanu…

Var pievērt acis, bet, ja vēlas, var meditēt arī vaļējām acīm, kā kuram šķiet ērtāk.

 

Ķīnieši meditējot sēž krēslos. Indieši uz zemes. Var meditēt arī guļus. Taču iesācēji parasti ātri vien iemieg. Dakteris smejas – pirmais meditācijas likums skan: netraucē blakus meditējošo ar savu krākšanu…

 

Reizēm uzsver, ka vajag klusumu un mieru, noteikti degošu sveci. “Tas ir jauki, taču iespējams meditēt arī tad, ja tā visa nav. Pamēģināt justies mierā, koncentrēties uz savām izjūtām. Piemēram, indieši meditējot domā par lotosu – šis zieds ir brīnišķi skaists, lai arī aug dubļos, arī es varu tāds būt…

Mērķis ir pievērsties savai iekšējai pasaulei. Nav svarīgi, kas notiek ārējā pasaulē. Var pat iemācīties izmantot apkārtnes trokšņus. Jo skaļāka ir mašīnu rūkoņa, jo dziļāka ir mana uzmanība, dziļāks miers… Tas dod iespēju praktizēt jebkur, nav jāmeklē ašrams vai vientuļa sala.”

Pirms uzsākt meditēšanu, jāformulē mērķis – ko vēlos panākt. Piemēram, gribu atpūsties meditatīvā stāvoklī, atslābināties, kļūt stiprāks. Kaut vai tā: gribu izjust, kas ir meditācija, vai man kaut kas sanāks.

Tāpat jāpasaka sev, cik ilgi vēlos meditēt. Piemēram, gribu tur būt piecas minūtes. Esiet droši – bioloģiskais pulkstenis nostrādās, pēc piecām minūtēm acis pašas atvērsies. Ķermenis zinās, kā tikt atpakaļ. Smadzenes, zemapziņa, dvēsele – sauc, kā vēlies, – prot dabūt mani atpakaļ nomodā.

Kāpēc vajadzīgs noteikt meditēšanai atvēlēto laiku? Ne vienam vien ir bail – ja nu nespēšu atgriezties realitātē?! Nespēj atslābināties, jo baidās zaudēt kontroli. Pasakot sev, cik ilgi būs prom, prāts kļūs mierīgāks, meditācija izdosies labāk.

Meditēt drīkst arī vairākas reizes dienā. Ķermenis pats signalizēs, ja būs par daudz. Meditējot saņemam endorfīnus, un, ja tiem sāk trūkt izejvielu, organisms noliek uz bremzēm – viss, pietiek!

… Sēžam aizvērtām acīm un klausāmies daktera runas plūdumā. Balss skan klusināti, intonācija kāpj un krīt. Ir ļoti viegli veikt to, ko saka šī patīkamā balss. Turklāt nekas jau nav jādara – tikai jāelpo un jāseko savai elpai, jāvirza tā dziļāk ķermenī. Jāieelpo gaiss, jāsmeļ no tā, no pasaules, jāgūst dzīvības enerģija. Skābeklis, vibrācijas, saules fotoni, Zemes magnētiskais lauks – visi dzīvības spēki nāk mums talkā!

 

  

Eksperimenta norise

1. Eksperimenta dalībnieki Dace, Ligita un Jānis ierodas uz konsultāciju pie Igora Kudrjavceva. Katrs pavēsta, ko vēlētos sevī sakārtot, ko gūt meditējot.

2. Sekojot daktera teiktajam, tiek apgūts viens meditācijas vingrinājums, kas ilgst tikai piecas minūtes.

3. Ārsts izklāsta pamatprincipus un ieteikumus, kā izpildīt meditāciju patstāvīgi. Katrs saņem disku ar audioierakstu meditācijai. Katram tas pielāgots izklāstītajai problēmai, ar ko vēlas tikt galā.

4. Dalībnieki ik dienas meditē.

5. Pēc desmit dienām katrs izvērtē, kā veicies, konstatē ieguvumus. Vērtējumu sniedz arī eksperimenta vadītājs.

 

 

 Ko sniedz meditācija

* Uzlabojas pašsajūta.

* Sāc justies emocionāli stabilāks un pozitīvāk noskaņots.

* Gūsti patīkamas sajūtas, labsajūtu, jo meditējot smadzenes izstrādā endorfīnus jeb laimes hormonus.

* Kļūsti noturīgāks pret stresu.

* Miegs kļūst dziļāks un kvalitatīvāks.

* Pētījumi liecina: ja meditē regulāri un ilgi, uzlabojas nervu sistēmas stāvoklis.

* Domas kļūst rāmākas, tātad smadzenēm vieglāk strādāt.

* Paplašinās asinsvadi, tie kļūst elastīgāki. Normalizējas asinsspiediens. Mazinās holesterīna līmenis asinīs.

* Palēninās novecošanās procesi organismā.

* Mazāk gribas ēst.

* To, kas notiek pasaulē, iemācās uztvert filtrējot – tikai sev vajadzīgo.

 

Iekritu dziļā miegā20110906-135526-25

“Jau sen ievēroju, ka ir cilvēki, kas spēj palikt savrupi lielā pūlī. Gluži vai noslēgties no visa. Tagad sāku domāt – bet varbūt viņi meditē?! Es arī gribētu tā iemācīties,” saka friziermeistare Ligita Krasovska.

 

Ko vēlējās sakārtot

Atbrīvoties no stresa, noguruma un smaguma sajūtas kājās, kas rodas pēc garas darbadienas frizētavā. Saprast, kas ir šis nezināmais – meditācija.

 

Kā noritēja eksperiments

– Agrāk nedarīju neko, lai tiktu vaļā no stresa. Nezināju, ka vispār var kaut ko iesākt, lai justos labāk. Pirmajos gados, kad sāku strādāt par frizieri, vakarā bija milzīgs nogurums no visa tā skaļuma. Tagad esmu norūdījusies, vairs tik ļoti nenogurstu.

Par meditāciju gan neko daudz nezināju. Domāju, ka ir stundām jāsēž ar kājām krustā, Izrādījās, ka ir daudz vienkāršāk un dabiskāk.

Man patika, kā dakteris runāja izmēģinājuma meditēšanas laikā, tā mierīgi. Izdevās atslēgties uzreiz. Pēc tam biju pārsteigta – nez kur pazuda smagums, ko visu laiku jutu kājās.

Pirmajā vakarā gatavojos klausīties daktera iedoto meditācijas disku Enerģijas viļņi. Domāju par dēlu – Verneram ir septiņi gadi, diez vai viņš ļaus man divdesmit minūtes tā mierīgi klausīties. Likt puiku pie datora, izraidīt no istabas, kamēr meditēju?

 

Par meditāciju gan neko daudz nezināju. Domāju, ka ir stundām jāsēž ar kājām krustā, Izrādījās, ka ir daudz vienkāršāk un dabiskāk. Man patika, kā dakteris runāja izmēģinājuma meditēšanas laikā, tā mierīgi. Izdevās atslēgties uzreiz. Pēc tam biju pārsteigta – nez kur pazuda smagums, ko visu laiku jutu kājās.

 

Teicu viņam, ka jābūt klusumam un mieram, jo gribu ar sevi pastrādāt. Viņš uzreiz – mammu, es arī gribu. Apgūlāmies abi, iekārtojāmies tā ērti un klausījāmies.

Bija jauki, ka bērns darīja tieši to pašu, ko es – salika rokas uz krūtīm, aizvēra acis. Kad diskā runāja par elpu, dzirdēju, ka viņš tā skaļi velk. Burbināja kaut ko līdzi tekstam.

Sākumā disku nevarēju pieņemt. Tas šķita svešāds. Nevarēju atslābt, iekšā virmoja nemiers. Jutu, ka pa kājām iet tirpas. Pēc tam tā labi palika, sāka uz miegu vilkt. Disks noskanēja apmēram līdz pusei, un es atslēdzos. Pamodos tikai nākamajā rītā! Labi, ka biju uzlikusi modinātāju. Puika arī snauda ciešā miegā. Parasti tik agri gulēt neeju, bieži vien vispār ilgi nevaru aizmigt.

Līdzīgi notika arī citus vakarus. Saposos meditēt, bet jau pēc kādām desmit minūtēm ieslīgu miegā. Tā arī disku līdz galam nenoklausījos…

Nākamajā rītā jutos labi, biju daudz mierīgāka.

Meditēju tikai tajās dienās, kad jutos nomākta. Ja diena bija laba, man šķita, ka disku nevajag klausīties.

 

Ko ieguva eksperimentā

Apzinājos, ka arī pati varu kaut ko darīt, lai mazinātu nogurumu. Iesākto turpināšu. Kad būs pilna sirds, noteikti ieslēgšu disku!

Man vēl daudz jāmācās. Gribu apgūt prasmi atslēgties no visa, ja visapkārt valda troksnis un nemiers. Tas palīdzētu atpūtināt prātu.

 

  

Vērtē Igors Kudrjavcevs

Veselīgs miegs ir laba lieta. Ķermenis jau, vienalga, uztver visu, ko ausis dzird, tikai prāts guļ.

Ir pareizi, ka Ligita neklausījās meditācijas disku katru dienu, bet rīkojās pēc sajūtām. Būtu labi patrenēties, lai varētu veltīt īsu brīdi meditēšanai, piemēram, darba pauzēs. Tas palīdzētu atslābināties.

Ja dēls piedalījās meditācijā, tātad teksti ir viņam piemēroti. Tā ķīnieši saka par taidzi vingrošanu: tu pareizi vingro, ja no tevis nebaidās zvēri, putni un bērni.

 

 

 Iespēja vākt sevi kopā

20110906-135127-14“To, ka vajag meditēt, uzķēru jau pirms eksperimenta. Kāda paziņa uzrakstīja mantras, tās skaitīju un centos atslēgties. Nesanāca galīgi nekas! Piedāvājums mācīties meditēt nāca īstajā laikā,” atzīst tekstu redaktore Dace Robežniece.

 

Ko vēlējās sakārtot

Atgūt psiholoģisko līdzsvaru pēc dzīves triecieniem. Iemācīties atslēgt domas, kas nebeidz riņķot galvā.

 

Kā noritēja eksperiments

– Pēdējais gads bijis ļoti grūts. Pirms tam man vienmēr bija stabils un aizraujošs darbs, jutos novērtēta, vajadzīga. Piepeši to zaudēju. Daži draugi no mans novērsās, daži uzņēmēji sabaroja ar solījumiem un uzmeta. Sitieni sekoja cits citam. Nonācu finansu sprukās. Man jāgādā par bērnu, nedrīkstu atļauties sēdēt bezdarbībā!

Iekārtojos strādāt veikalā. Grūts darbs mani nebaida, taču nezināju, ka spēj sagraut attieksme. Mani sāka psiholoģiski gremdēt. Centos neizcelties no pūļa, tāpat kā citas sāku valkāt melnu vējjaku un džinsus. Taču, mainot sevi vizuāli, acīmredzot izjaucu arī būtību, sagrāvu sevi. Pazuda centrālā ass, kas vienmēr turēja taisnu manu muguru. Nu arvien vairāk liecos…

Esmu pateicīga Augstākajam Spēkam, ka pārbaudījums nebija pārāk ilgs. Pirms mēneša beidzot iekārtojos sev piemērotā, interesantā darbā. Tomēr garīgo līdzsvaru vēl neesmu paspējusi atgūt. Kā teicis Imants Ziedonis: “Un es sāku sevi vākt kopā. Tas bija grūtāk, nekā eksplodēt.”

Neticu brīnumtabletei, psihoterapeitam vai psihoanalītiķim, esmu pārliecināta, ka pati varu tikt ar sevi galā. Tikai nepieciešams kompetents padoms. To guvu no daktera Kudrjavceva.

Meditācija man līdz šim asociējās ar lotosa pozā sēdošu jogu kalna galā vai kaut ko reliģisku. Uzzināju, ka iespējams vienkārši strādāt ar elpu un panākt labu rezultātu.

Klausījos disku Atslābināties trīs līnijās. Tas ļaujot atbrīvoties no negatīviem pārdzīvojumiem, līdz ar katru izelpu pludinot atslābumu pa visu ķermeni, gluži kā skalojoties dušā.

 

Problēma ir tajā, ka nespēju noticēt – meditējot iegūšu dvēseles līdzsvaru. Un, ja netici, tad arī neiznāk… Tomēr kādu dienu piepeši sajutu – ir labāk!

 

Pirmajā dienā mēģināju darīt visu, ko balss diskā sacīja, bet domas aizbrauca šķērsām. Traucēja blakustrokšņi, turklāt mūsu mazais suņuks nepārtraukti lēkāja apkārt. Nespēju atslēgties.

Vēl bija grūti atrast laiku. Kad lai meditē?! Vakarā beidzot varēju apsēsties un ieslēgt disku, taču sāka nākt miegs. Mans mērķis nav iemigt, bet iemācīties meditēt!

Otrajā dienā sajutu siltumu, tomēr vēl īsti labi koncentrēties nespēju. Nākamajās dienās veicās arvien labāk, tomēr nejutos īsti relaksēta, drīzāk miegaina.

Vēl nespēju nomest no pleciem rūpju nastu un aiziet diedama. Smagums visu laiku ir manī.

Manuprāt, problēma ir tajā, ka nespēju noticēt – meditējot iegūšu dvēseles līdzsvaru. Un, ja netici, tad arī neiznāk…

Tomēr kādu dienu piepeši sajutu – ir labāk!

 

Ko ieguva eksperimentā

Nekādā gadījumā negrasos atmest šo metodi. Jādara regulāri, es centīšos. Meditēšanai jākļūst par ieradumu, tāpat kā vakariņas paēst. Domāju, ka man viss izdosies! Galvenais, ka zinu, kas un kā jādara.

 

 

Vērtē Igors Kudrjavcevs

Tas, ka pēc meditācijas ir tāda kā smaga sajūta, nozīmē, ka uzmanība aizgājusi uz iekšu, ķermenis ieslēdzies. Arī tas ir rezultāts.

Ja jūt miegainību, tātad process tomēr notiek. Smadzeņu aktivitāte kļūst mazliet rāmāka, nomierinās. Miegainība nevar sākties bez atslābuma. Ja Dace meditēs regulāri, pēc kāda laika sajutīs relaksāciju.

Zemapziņas līmenī jau viņa noteikti tic un vēlas gūt labumu no meditācijas, bet prāts to pagaidām bloķē.

 

 

Esmu netipiski mierīgs

20110906-135259-18Portāla draugiem.lv sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Palkavnieks ierodas uz tikšanos pie daktera Igora visai skeptiski noskaņots. Pēc eksperimenta priekšstats ir pavisam citāds, viņam pat radusies kopīga sarunu tēma ar kādu paziņu, kura aizraujas ar jogu.

 

Ko vēlējās sakārtot

Miegu. Jau deviņos vakarā nāk lūziens, bet no rīta nevar pieslieties, gandrīz kā tāds vecs ļautiņš.

Grib iemācīties savaldīties. Diezgan bieži sadusmojas, pirms vēl noskaidrota patiesību. Apcērtas, aizvainojas uz kādu. Pašam netīk, ka tā dara.

 

Kā noritēja eksperiments

– Nekad mūžā nevarēju iedomāties, ka meditēšu! Joga un visi citi Austrumu jociņi taču neattiecas uz mani! Tas allaž šķitis kaut kas banāls, uzdzinis smīniņu. Aizbrauc uz Indiju normāls cilvēks, bet atgriežas ar noskūtu galvu, vazājas pidžamā… Jebkurš pārspīlējums ir nejēdzīgs. Turklāt mani nekad nav aizrāvušas reliģijas vai citas līdzīgas mācības – iespējams, tādēļ, ka studēju teoloģiju.

Uz tikšanos devos, šaubu mākts. Ieraudzīju dakteri, kas tērpies tādā kā pidžamā, sajutu vīraka smaržu… Diez kas nebūs, nodomāju. Taču Igors Kudrjavcevs mani pārliecināja.

Piedaloties kopējā meditācijā, nekādi nevarēju atslēgties. Tikai pašās beigās sāku kaut ko just. Kad dakteris lika atvērt acis, nodomāju – bet man tikai tagad sākas… Labi, ka pirmajā reizē nedaudz izbaudīju meditācijas garšu, citādi droši vien pasākumam atmestu ar roku.

Man iedeva disku ar nosaukumu Centrēšanās. Pirmajā vakarā uzliku austiņas, ērti apsēdos un sāku klausīties. Sākumā, dzirdot ierunāto tekstu, uznāca smējiens. Tomēr sajutu, ka meditācija uz mani iedarbojas. Drīz vien sapratu, ka bez šīs runāšanas būtu grūti atslēgties. Līdzīgi kā korī – sākumā jādzied pēc notīm, tikai pēc tam var brīvi improvizēt. Neko tādu īpašu jau viņš nepasaka, bet iespaids ir, efekts rodas.

Pāris dienas pēc eksperimenta uzsākšanas sāku strādāt jaunā darbavietā – kļuvu par portāla draugiem.lv sabiedrisko attiecību speciālistu. Jauns darbs, protams, ir iemesls stresam. Taču jutos netipiski mierīgi, vienīgi pirmajā dienā mazliet uztraucos.

Šajā laikā bieži iznāca tikties ar cilvēkiem, kuri parasti spēj mani sakaitināt – apcērtos, uzvelkos, stresoju. Tagad tā nebija, vismaz mazāk noteikti. Varbūt tā bija sagadīšanās.

 

Pirmais un pats lielākais ieguvums – mazināju skepsi pret apkārtējiem. Agrāk bieži vien iekšēji daudzus kritizēju, piemēram, tam tāds stulbs džemperis, kā tādam hipsteram… Tagad domāju – kāda starpība, kā viņš ģērbies, kāda man daļa. Paziņas saka – esmu kļuvis labsirdīgāks un mierīgāks.

 

Par miegu gan nezinu. It kā labāk bija. Taču varbūt to iespaidoja iedzertais pulverītis, biju nedaudz saaukstējies.

Meditējot miegs nenāca. Domās bija jāsameklē centrēšanās punkts galvā, tas man labi izdevās, tādēļ bija bail pazaudēt šo punkta sajūtu.

Eksperimenta laikā izveidojās ieradums – atnācu no darba un meditēju. Kamēr vilku nost virsdrēbes, devos istabā, jau iestājās savdabīgs miers. Galvā sāka skanēt tie vārdi, kas tiek sacīti diskā. Arvien ātrāk spēju noķert labo sajūtu, ar katru reizi tas posms kļuva īsāks.

Pēc meditācijas pārņem patīkama sajūta, tāda tīra, laimīga. Sieva atnāk mājās un ierauga manu muļķīgo, laimes pilno seju!

 

Ko ieguva eksperimentā

Pirmais un pats lielākais ieguvums – mazināju skepsi pret apkārtējiem. Agrāk bieži vien iekšēji daudzus kritizēju, piemēram, tam tāds stulbs džemperis, kā tādam hipsteram… Tagad domāju – kāda starpība, kā viņš ģērbies, kāda man daļa.

Paziņas saka – esmu kļuvis labsirdīgāks un mierīgāks.

Esmu savaldīgāks, tik bieži vairs neuzvelkos, pats sevi vairāk kontrolēju. No rīta aizguļos, joņoju un meklēju drēbes, brēcu, kur manas zeķes. Bet uzreiz arī sevi nolieku pie vietas – atradis par ko cepties! Iekšā ir tāds foršs mieriņš.

 

 

Vērtē Igors Kudrjavcevs

Jāņa sasniegumus pat nav jākomentē, viņš, būdams komunikācijas profesionālis, ļoti precīzi visu izstāsta.

Galvenais ieteikums – neapstāties un turpināt sevi pilnveidot. Ikdienas prakse ir tas ceļš, kas ved pie pilnības, kurai nav robežu.

Ja īsā laikposmā notiek jūtamas pārmaiņas, mēdz parādīties tā dēvētais plato efekts – cilvēks pēkšņi konstatē, ka jau labu laiku nekas vairs nenotiek. Taču pozitīvais process turpinās! Pēc kāda laika (parasti visai ātri) pēkšņi sajūt kvalitatīvu lēcienu. Tātad nevajag baiļoties, jāturpina meditēt!

 

 

 

Piecminūšu meditācija

Dienas raibajā skrējienā ikvienam ieteicams īss relaksācijas mirklis, kas ļauj domām kļūt rāmākām. Lai izmēģinātu daktera Kudrjavceva ieteikto piecminūšu meditāciju, nekas speciāls nav nepieciešams – tikai ieklausies savā elpā.

* Apsēdies ērti, brīvi, viegli piever acis.

* Domā par elpu – it kā novēro un seko ieelpai un izelpai no malas. Tā ir nepārtraukta un viļņveidīga. Nevajag speciāli elpot dziļi, ar diafragmu vai kā citādi īpaši. Ļauj elpai būt! Visu uzmanību koncentrē uz to.

* Ja traucē domas, skaiti ieelpas un izelpas. Vari skaitīt tikai izelpas, tā ir vieglāk.

* Līdz ar katru izelpu sajūti, kas notiek ķermenī. Vari iedomāties, ka ieelpa ieiet dziļi ķermenī, nonāk vēdera lejasdaļā, zem nabas. Izelpa nāk atpakaļ no turienes.

* Iedomājies, ka pēdas un plaukstas smaida zemei, galva uzsmaida debesīm, katra ķermeņa šūniņa smaida. Tas ir skaisti! Līdz ar katru izelpu uzmanība aiziet arvien dziļāk: no galvas uz kaklu, no kakla uz krūšu augšdaļu… Tas ir miers un enerģija vienlaicīgi.

* Iedomājies, ka ieelpojot paņem dzīvības enerģiju no gaisa: tas ir pilns ar brīnumainu spēku, kas ir gaismā, siltumā, vibrācijā. Ieelpojot ielaid sevī visu brīnišķīgo un labo, bet izelpo tukšu gaisu (caur muti).

* Ieelpo enerģiju un izelpojot ļauj tai aizplūst pa visu ķermeni. Vispirms uz problemātiskajām vietām – sāpošo muguru, smeldzošo plecu, kuņģi…

Pakāpeniski tā tiks līdz katrai ķermeņa daļai, aizpildīs visu.

* Kad viss jau ir pilns, ļauj enerģijai iziet ārpus ķermeņa – līdz ar katru izelpu apkārt veidosies aizsardzības lauks. Tā ir drošības sajūta.

* Palēnām atgriezies nomodā.

Atvēlam brīdi meditācijai un atkal ir prieks dzīvot!

 

Dažādas meditācijas var klausīties arī internetā, piemēram, vietnē 
www.labsajuta.lv (sadaļā Prātam un garam). Der sākt ar vienkāršākām: Elpa un rāmums vai Pieslēgšanās 4000 gadus vecai informācijas plūsmai.

 

 Foto – www.andriskozlovskis.lv

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+