Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. marts, 2012
Drukāt

Mājražotāji neņem miljonu


majrazotajs_vs_9

Novembrī, kad Lauku atbalsta dienestā bija iesniegts tikai viens projekta pieteikums, “Latvijas Avīzē” secinājām: “Mājražotāji nepiesakās miljonam” (24. novembrī). Līdz gada beigām 50 līdz 60% liela atbalsta saņemšanai pasākumā “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” tomēr pieteicās 21 mājražotājs par kopējo summu 622,5 tūkstoši latu, kas ir 62% no pieejamā.

 

Pašlaik Lauku atbalsta dienests šos projektus vēl vērtē, taču jau tagad nedod miera jautājums – vai tiešām visas mājražotāju intereses un vēlmes jau ir piepildītas?

Pēdējo mēnešu laikā semināros par mājražošanas tēmu laukos cenšas iesaistīt jaunus uzņēmējus. Interese par lekcijām “Pārtikas mājražošanas nozare Latvijas laukos” kā nu kurā novadā – citviet sanāk vai simt, citviet – zālē sēž labi ja desmit potenciālo sava uzņēmuma veidotāju, ražotāju un tirgotāju. Arī secinājumi dažādi: tie, kam bailes no sodiem, grib visu noformēt oficiāli, citi joprojām izvēlas klusi “šad tad tirgū pastāvēt” un dokumentus kārtot neuzskata par vajadzīgu. Vēl citiem – un tā diemžēl ir galvenā problēma – vienkārši nav naudas līdzfinansējumam.

Šobrīd gan tautā ierastais mājražošanas vārds tiek dēvēts citādi – par pārtikas amatniecību. Tā nozīmē pārtikas produktu ar augstu pievienoto vērtību, ar individuālu pieeju, ar apkārtnes raksturu un vēl daudz ko oriģinālu un pirmreizīgu, gatavošanu nelielos apjomos, kas tiek veikta mājas apstākļos. Varētu teikt vēl smalkāk – vietējās identitātes produkti, taču to nosaukšana dažādos vārdos mājražošanu neatvieglina.

 

Naudas ieguves bremzes

Biedrības “Jūrkante” koordinatore Salacgrīvas novadā Dzintra Eizenberga gan semināru aktivitātes, gan atbalstu vērtē pozitīvi, tomēr pasākumā saskata arī ēnas pusi: “Maksimālā atbalsta summa ir 40 procenti jeb līdz pieciem tūkstošiem latu. Piemēram, ja cilvēks gribēs pirkt tehnikas vienību par 10 tūkstošiem, tad no šīs summas rēķinās līdzfinansējuma 60 procentus, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Tas nāk klāt un jāapmaksā pircējam. Nākamais šķērslis ir tas, ka viss projekts jāīsteno par saviem līdzekļiem un tikai pēc tam viņš saņem noteikto atbalstu. Diemžēl cilvēkiem nav pat tūkstoš latu, nemaz nerunājot par desmit tūkstošiem. Viņiem, ja nespēj paši, nav naudas arī projekta sagatavošanas pakalpojumiem.”

Kaut gan atbalsta programmas kārta tika pasludināta jau pagājušajā vasarā, naudas apguve noris kūtri. Izrādās, mājražošanai paredzētie līdzekļi jāadministrē vietējās rīcības grupām. Lai tās šādas tiesības iegūtu, vajadzējis grozīt un apstiprināt pilnīgi jaunu stratēģiju un tādēļ kā pērnā gada rudenī sākušies, tā joprojām turpinās dažādi birokrātiski procesi dokumentu kārtošanā.

 

Lai varētu savus ražojumus pārdot, nepieciešams reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam atbilstoši Latvijas likumdošanai. Latvijā, izrādās, nav spēcīga lobija, piemēram, nevalstiskās organizācijas, kas aizstāvētu ražotāja intereses. Arī Eiropas pārtikas amatnieku institūcijās Latvija nav pārstāvēta.

 

Aizkraukles pusē oficiāli reģistrējušies 12 mājražotāji. Patlaban interese par pieejamo atbalstu esot ļoti daudziem, tomēr līdz nopietnai iziešanai tirgū vēl jāmācās.

“Ražo daudz un patiešām labu produkciju, taču neprot pasniegt,” atzina biedrības “Aizkraukles rajona partnerība” koordinatore Alda Paura. “To es novēroju mūsu organizētajā vietējās pārtikas amatniecības festivālā 
”Gardēdis 2012″. Piedalījās 17 interesenti, taču bija tādi, kuru piedāvājumam nepievērsa uzmanību – nebija pievilcības. Tādēļ viens ir juridiskais aspekts, lai mājražošanu legalizētu, bet ne mazāk svarīgs ir noformējums – ne tikai produktam, bet arī pašam ražotājam.”

To, ka prasības, lai nodarbotos ar pārtikas amatniecību mājas apstākļos, ir izpildāmas, pārliecinājusies madoniete Velga Matvejeva, kura vairākus gadus bijusi ar juridisku mājražotājas statusu. Taču par šīm prasībām esot jāmaksā.

“Es pērn vairs no jauna nereģistrējos, jo, sarēķinot izdevumus un ieņēmumus, gandrīz neko nenopelnīju. Es ražoju skābētus kāpostus, taču tad man pieprasīja veikt krāna ūdens analīzi. Iebildumus, ka ūdens nāk no pilsētas ūdensvada, kas taču jau ir sertificēts, neuzklausīja. Šī analīze bija ļoti dārga. Tāpat trauku mazgāšanai drīkstēju lietot tikai speciālus, noteikumos paredzētus līdzekļus, kas arī maksāja lielu naudu. Tad par vietu tirgū mēnesī prasīja vairākus desmitus latu. Bija jāmaksā arī par kāpostu analīzi, par zemes analīzi, taču iziet ārstu komisiju man pašai, lai iegūtu apliecību, ka esmu vesela, bija kaut kāds ārprāts naudas makam. Par vienu pašu rentgenu prasīja astoņus latus! Mājražotājs nekad nebūs bagātnieks. Tas vienkārši nav iespējams, un tādēļ jau cilvēki kaut drusciņ nopelnīšanai ražo un pārdod visu pa kluso. Ja arī turpmāk, reģistrējot statusu, par visu būs tik daudz jāmaksā, lai necer, ka valstī attīstīsies šī nozare,” secina Velga.

 

“Klusā” tirgošanās 
sit pa maku

Novadu tirdziņos, lielu šoseju malās, pie autoostām un daudzviet citur vai ik dienu var sastapt kādu pārdevēju ar mājās sietu sieru, biezpienu, krējumu, olām, pīrādziņiem, kūkām. Daži iemanījušies pusdienu pārtraukumos apstaigāt pat iestāžu kabinetus – piedāvāt kaut ko garšīgu. Netrūkst arī pircēju.

Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītāja vietniece Linda Uglanova atgādina – ja pircējam rodas vēdera problēmas, tad vainot viņš var vienīgi sevi par uzticēšanos. Taču otra puse – pārdevējs – savukārt var tikt pie galvas sāpēm.

 

“Klusie darboņi kaut kad iekrīt. Mēs kopā ar ekonomiskās policijas darbiniekiem veicam pārbaudi, un bieži aizturam šādus nelegālos tirgoņus. Parasti tad jāuzklausa aizbildināšanās, ka notiek savstarpēja preču apmaiņa, izglītojošs seminārs, bet faktiski tā ir pašražotas produkcijas pārdošana. Ja tiek pieķerta juridiska persona, sods ir 500 lati un vairāk, fiziskai – no 250 latiem.”

 

Linda Uglanova novērojusi, ka daudzi mājražotāji nereģistrē savu darbību, baidoties no jaunā un nezināmā. Taču, kad ražotājs esot konsultējies vienu reizi, izzinājis, kādi dokumenti vajadzīgi, bailes izzūd un, otro reizi tiekoties, viņš uzdod konkrētus jautājumus un tad piekrīt: jā, tiešām prasības esot izpildāmas.

Ar PVD darbiniekiem topošais mājražotājs var konsultēties gan tieši, gan pa telefonu, gan sarakstīties e-pastā. Tiek pieļauta pat iespēja atcelt uzlikto sodu, ja līdz galīgā lēmuma pieņemšanai vainīgais ir izpildījis noteiktās prasības un piereģistrējis uzņēmumu.

 

Mājražotāju ābece

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros ir izdota “Rokasgrāmata labas prakses vadlīnijām pārtikas amatniecībā” (lejupielādēt var http://www.losp.lv/node/624)

Tajā ir visa nepieciešamā informācija par gaļas, piena un miltu izstrādājumu ražošanu mājas apstākļos, par mājražotāju sektora regulējošo likumdošanu, par pārtikas uzņēmuma reģistrēšanu un atzīšanu, par higiēnas prasībām, kā arī to, kas ir jāievēro, tirgojot šos produktus, un daudz kas cits noderīgs.

 

Uzziņa

Latvijā produkciju mājās pārstrādā 0,2%, Eiropas Savienības valstīs – vidēji 8%, bet, piemēram, Rumānijā – 41% iedzīvotāju.

Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta datiem, Latvijā reģistrēti 836 mājražotāji: visvairāk ražo augu izcelsmes produktus, piena produktus un gaļas izstrādājumus.

Pārtikas amatnieku darbību nosaka un kontrolē PVD atbilstoši Pārtikas uzraudzības likumam, Ministru kabineta noteikumiem un ES regulām.

Latvijā par mājražotājiem nav atsevišķa likuma, kurā būtu reglamentēts šis uzņēmējdarbības veids, un nav noteikta uzņēmējdarbības forma: mājas apstākļos pārtiku var ražot SIA, zemnieku saimniecība, individuālais komersants, piemājas saimniecība, bet mājražotājs var reģistrēties kā privātpersona vai individuālā darba veicējs.

72% oficiāli nav reģistrējuši mājražošanas statusu.

Latvijas mājražotāju statistikā 81% ir sievietes, vecumā no 36 līdz 55 gadiem – 64%.

81% uzskata, ka mājražošana ir vienīgais veids, kā izdzīvot laukos.

82% uzskata, ka galvenais šķērslis mājražošanas attīstībai ir likumdošanas un birokrātijas barjeras.

51% atzīst, ka pietrūkst zināšanu.

(PVD dati, biedrības “Latvijas Lauku forums”, Latvijas Lauku sieviešu apvienības un 
Lietuvas lauku kopienu asociācijas kopīgi veiktā pētījuma dati)

 

Turpinājums seko

LAP pasākumā “Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” turpmāk paredzēta iespēja saņemt atbalstu arī mājražotājiem – fiziskām personām, kas ražo, apstrādā vai pārstrādā pārtiku mājas apstākļos vai arī plāno sākt nodarboties ar mājražošanu, reģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēji un Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Tā kā projektu pieņemšana notiek katrā vietējā rīcības grupā, tad aktuālai informācijai var sekot līdzi LAD mājas lapā www.lad.gov.lv.

Martā un aprīlī pieteikšanās mājražotāju atbalstam būs iespējama trīs vietējās rīcības grupās:
biedrība “Sateka” 27.03. – 27.04.
biedrība “Alūksnes lauku partnerība” 4.03. – 10.04.
biedrība “Baldones partnerība” 5.04. – 7.05.

Informācija: Zemkopības ministrija

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+