Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
8. februāris, 2013
Drukāt

Man bites un dubultnodoklis


Foto - LETAFoto - LETA

Gribu raksturot, kāds stāvoklis ir laukos dzimtajā pusē. Kā zinām, mūsdienās ir uzņemts kurss uz mazo saimniecību, sīkzemnieku likvidāciju, jo tiekot piesārņoti ar nezāļu sēklām lielsaimnieku plašie lauki… Viens no cīņas līdzekļiem – palielināt nodokli par t. s. “aizaugušo zemi”.


 

Mēs savā zemē iespēju robežās ar roku darbu apstrādājam zemi, stādām kartupeļus, kopjam ābeles, uzpošam apkārtni, likvidējam krūmus utt. Esam kustībā no rīta līdz vakaram. Mūsu izmantotajai zemes daļai pašvaldība uzliek dubultnodokli it kā par “aizaugušu” teritoriju. Tā ir nekaunīga ierēdņu rīcība. Zemes appļaušana rudenī, ko praktizē bagātnieki, mums nav pieņemama, jo, piemēram, kokrozēm, kas te ir galvenais bišu augs, tad nenogatavojas sēklas nākamā gada augšanai.

Blakus pusi platības lieto lielsaimnieks. Lielsaimnieki izpļauj visas mežmalas, viņiem par to vēl piemaksā. Bet vēl ir platības, kas vispār netiek apstrādātas. Nepārtraukti notiek zemes lētāka pirkšana un dārgāka pārdošana. Pagājušajā gadā mūsu zemei pie robežas vienā pusē esošajā īpašumā saimnieki mainījās trīs reizes! Citi divi kaimiņi zemi par lētu naudu arī ir pārdevuši. Pircēji nāk “kaut kur no tālienes”, te nekas nenotiek. Lauki aizaug, vienīgi meži tiek izcirsti. Šos pārpircējus, spekulantus pašvaldība neierobežo, tiem ir rīcības brīvība. Bet sīkie īpašnieki, pārsvarā pensionāri, kuri ar smagu darbu, primitīviem līdzekļiem cenšas kaut ko izaudzēt, sakopt, tiek diskriminēti, lai, nespējot samaksāt lielos nodokļus, tādējādi pārdotu zemi uzpircējiem. Nekas šajā jomā, liekas, tuvākajā laikā nemainīsies, jo tāda ir t. s. mežonīgā kapitālisma daba.

Jānis Fridrihsons

 

Komentāri

Aija Supe, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Gulbenes nodaļas uzņēmējdarbības konsultante: “Par dubultnodokļa piemērošanu tiesīga lemt dome, ja Lauku atbalsta dienests secinājis, ka zeme netiek pienācīgi apkopta un tā iekļauta “melnajā sarakstā”. Ja saimniecībā ir bites un par to ir informēts Lauku atbalsta dienests, tad tam būtu jāņem vērā tas, ka līdz 15. septembrim var notikt vēlā pļaušana. Pretējā gadījumā var būt sankcijas. Protams, neviens nevar uzlikt saimniekam par pienākumu zemi art, sēt. Taču, ja pats nespēj apsaimniekot, varianti ir dažādi. Piemēram, var iznomāt zemi – ļaut citam ganīt lopiņus u. tml.”

 

Māris Jansons, Rankas pagasta pārvaldes vadītājs: “Nodokli jau nenosaka pašvaldība, bet Ministru kabineta noteikumi, un administrē Lauku atbalsta dienests. Zinu, ka vēstules autoram Fridrihsonam pieder saimniecība Rankas pagastā, bet viņš tajā uzturas tikai vasarā, ziemā dzīvo Rīgā. 2011. gadā viņš vērsās domē ar sūdzību, ka sarēķināts pārāk liels nodoklis par neapstrādātu zemi, bet pēc pārrunām ar Lauku atbalsta dienestu nodokli samazināja. Kungs jau bija pārmaksājis, bet pēc gada viņam attiecīgi samazināja maksājumu, tā ka jautājums tika atrisināts. Nepiekrītu, ka lielsaimnieki būtu kādā prioritārā stāvoklī. Viņi saņem dotācijas par zemes apstrādāšanu, un uz tādām var pieteikties arī Fridrihsons, ja vēlas. Nav arī taisnība, ka pagastā būtu kādi ārzemju uzpircēji. Ir viens dānis, kurš nopircis zemi, bet tā tiek apstrādāta, turklāt, cik zinu, viņš saņem dotācijas no Dānijas. Nesaskatu tajā problēmu.”

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+