Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
15. februāris, 2014
Drukāt

Martins Dukurs atzīst, ka Tretjakovs šoreiz bija stiprāks (1)

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

Martins Dukurs pēc otrā olimpiskā sudraba izcīnīšanas atzina, ka trases saimnieks Aleksandrs Tretjakovs šoreiz bija labāks un pauda gandarījumu par izcīnīto otro vietu. Savukārt Tomass Dukurs bija pamatīgi vīlies par ceturto vietu otrajā olimpiādē pēc kārtas.

„Šoreiz par sudraba medaļu esmu priecīgāks kā pirms četriem gadiem Vistlerā. Toreiz viss bija manās rokās, uzvaru izlaidu pēdējā braucienā un bija sarūgtinājums. Šeit es braucu ar citām domām, nedzīvojot ilūzijās, ka visus vienkārši uzvarēšu. Gribēju nobraukt četrus stabilus braucienus, kas kopumā arī izdevās. Es nevarēju paredzēt, kādā līmenī šeit būs konkurenti. Piemēram, no Tretjakova negaidīju tik lielu pārsvaru startā, ka šeit bija ļoti būtiski. Bez liekuļošanas varu teikt, ka nobraucu apmēram 80-90 procentu līmeni no savām iespējām. Mazliet var piekasīties pie starta, tomēr arī tie nebija slikti. Rupju kļūdu nebija, kamana slīdēja. Tretjakovs šoreiz bija labāks. Kad trešajā braucienā, kas man izdevās ļoti labi, atspēlēju tikai divas simtdaļas, viss bija skaidrs,” savu startu komentēja Soču olimpiskais vicečempions Martins Dukurs.

„Visa dzīve nesastāv no olimpiādes. Nav pienācis pasaules gals tamdēļ, ka te neizdevās uzvarēt. Man tāpat joprojām katrs Pasaules kausa izcīņas posms ir izaicinājums. Turpināšu izbaudīt skeletonu, turpināšu strādāt un pilnveidoties. Varbūt būs lemts pēc četriem gadiem. Varbūt mazliet nepaveicās, ka Vankūverā un Sočos ļoti labā formā bija mājinieki, turpināja Martins Dukurts, skaidri liekot noprast, ka priekšā gaida vēl viens olimpiskais cikls.

Iespējams, maza atkāpšanās notiks nākamajā sezonā. „Esmu četrus gadus maucis bez apstājas un sevi izdedzinājis. Vajag pārstartēt emocijas, atpūsties. Varbūt nākamo sezonu es paņemšu vieglāk. Tad atkal sāksim kāpināt tempu, jo es tiešām godprātīgi katru Pasaules kausa posmu, katru Eiropas čempionātu mēģināju cīnīties par katru centimetru. Neskatoties, cik liels ir mans pārszvars – piecas desmitdaļas vai divas sekundes. Arī šodien nedomāju par otrās vietas nosargāšanu, gāju uz visu banku” saka Martins. Līdzīgi plāni bijuši arī pēc Vistleras, taču nākamajā gadā Martins uzvarēja Pasaules kausa izcīņā. Varbūt toreiz vajadzējis piebremzēt, taču aizbraukt uz sacensībām, slēpties un nebraukt ar pilnu spēku Dukuri nemākot. „Mierīga nākamā sezona – tas nozīmē, ka vairāk testēsim tehniku, eksperimentēsim un mēģināsim realizēt trakas idejas. Mēģināsim uzbūvēt kaut ko kardināli jaunu,” sola sudraba medaļas ieguvējs.

Pavisam savādākā, drūmā noskaņojumā Sanku olimpisko trasi pameta Tomass Dukurs, kurš otro olimpiādi pēc kārtas paliek pirmais aiz pjedestāla. Šoreiz īpaši sāpīgi, jo Pasaules kausa izcīņas pēdējie posmi un tajos iegūtās godalgas solīja, ka Tomass būs medaļas pretendents arī Sočos. „Cerība uz medaļu, visdrīzāk, aizgāja jau otrajā braucienā. Vakar padomāju, nomainīju slieces, šodien bija mazliet labāk. Bet kopumā šoreiz man bija sliktāks ekipējums – slidas, kamana, viss… Man šobrīd nav atbilde, kādēļ tā. Vai turpināšu? Vēl nezinu, jāapsēžas, jāpadomā.”

Martinam pat bijusi doma nebraukt pēdējo braucienu, lai bronzas medaļa tiek brālim. „Mēs kopā strādājam un lejam sviedrus, tādēļ viņš medaļu ir pelnījis ne mazāk par mani. Jā, es stāvēju uz starta un redzēju, ka viņš būs ceturtais. Tas bija baigi sāpīgi. Pēc trešā brauciena jautāju arī tēvam – ja tā situācija būs, varbūt nebraukt? Lai mani nomētā akmeņiem vai tomātiem, to situāciju daudzi saprastu,” atklāja Martins. Tomēr tāds lēmums netika pieņemts, jo vēl pastāvēja teorētiska iespēja cīnīties par zeltu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Jā, tā ir stipra cilvēka runa. Respekts Martinam. Nav vēl laiks padoties. Turieties, brāļi!

Draugiem Facebook Twitter Google+