Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. novembris, 2012
Drukāt

Mazās algas dēļ pedagogi spiesti piestrādāt par apkopējiem

Foto - CAN STOCKFoto - CAN STOCK

Lielāko stresu pedagoga ikdienā tomēr rada nepietiekamais finansiālais nodrošinājums, nevis attiecības ar skolēniem, viņu vecākiem vai skolas vadību.
 Tas bija viens no galvenajiem secinājumiem, kas izskanēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības konferencē “No stresa un vardarbības brīva pedagoga darba vide”. 


 

Viens no iemesliem, kāpēc šāda konference tika rīkota, ir nesen veiktais starptautiskais pētījums par pedagogu darba vidi. Tajā secināts, ka Latvijas skolotāji ikdienā sastopas ar krietni lielāku stresu nekā vidēji pedagogi Eiropas Savienībā (ES). Latvijas pedagogu stresa līmenis novērtēts ar 37 procentpunktiem, kamēr vidējais ES līmenis – ar 22.

Pētījumā arī noskaidrots, ka skolotāja darbs ir otrais saspringtākais aiz medicīnas darbinieka amata. Galvenie stresa iemesli ir pārlieku lielā darba slodze un intensitāte, pārāk lielais skolēnu skaits klasē un nepieņemamā skolēnu uzvedība, kā arī atbalsta trūkums no izglītības iestādes vadības.

 

Maza alga – 
liela atbildība

Latvijas skolotāji jau pirms konferences tikās četrās fokusgrupās, kurās tika runāts par to, kas izraisa stresu pedagogiem, kuri strādā dažādās izglītības pakāpēs. Izrādījās, ka ar līdzīgām problēmām pedagogi sastopas gan bērnudārzos, gan skolās, gan arī augstskolās. Visur galvenais stresa avots ir pedagoga finansiālā nestabilitāte. Visvairāk tas skar bērnudārza audzinātājas, kurām ir viszemākās algas. Šā iemesla dēļ audzinātājas bieži vien strādā vairākos “dārziņos”, jo viņām atšķirībā no skolotājiem nav atļauts vienā iestādē strādāt vairāk par vienu slodzi. Noslodzes dēļ cieš arī ģimenes dzīve. Noskaidrots, ka vidējā bērnudārza audzinātāja ir sieviete virs 40 ar vienu vai diviem bērniem, turklāt šķīrusies.

Pirmsskolas pedagogiem ir visciešākā saskare ar bērnu vecākiem, bet diemžēl bieži vien arī tā rada stresu. “Vecāki ir ļoti izglītoti psiholoģijā un pedagoģijā,” sacīja Ogres bērnudārza “Riekstiņš” vadītāja Vita Kravale. “Nāk ar uzbrūkošu stāju un grib, lai viņu bērnus ne tikai izglītojam, bet arī audzinām.”

Nākas tikt galā ar piedzērušiem tēviem, kuri nesaprot, ka audzinātāja nevar uzticēt bērnu vecākiem, kuri ir alkohola reibumā, arī – ar vecākiem, kuri iedomājas, ka bērnudārzam jānodrošina mazuļiem arī autiņbiksītes. Smagi ir situācijā, ja audzinātājām rodas aizdomas, ka bērns cietis no vardarbības, iespējams, pat seksuālas vardarbības. Stresu rada arī hiperaktīvie bērni, ar kuriem mūsdienās pilni bērnudārzi.

Elejas vidusskolas direktore Sarmīte Balode atzina, ka dažkārt skolotāju stresu pastiprina kolēģi, kuri neapmierinātību ar dzīvi izgāž gan uz skolēniem, gan kolēģiem.

Pedagogu stresā tika vainots arī tiesībsargs. “Varbūt viņam vajadzēja padomāt, vai par bezmaksas izglītību ir atbildīga skola un cietumā jāliek direktori vai tomēr valsts un pašvaldība,” sacīja S. Balode.

Problēma ir arī skolotāju ierobežotās karjeras iespējas – nav vertikālās izaugsmes iespēju. Uzsāktā skolotāju kvalitātes pakāpju dalīšana situāciju neuzlabo – tā rada neveselīgu konkurenci pedagogu vidū.

Profesionālajā izglītībā papildu stresu rada audzēkņu uzturēšanās kopmītnēs. Skolēniem mēdz būt nekontrolējamas agresijas lēkmes. Daļa lieto narkotikas vai alkoholu. Vienam pedagogam bieži vien uzticēts uzraudzīt pārāk daudz audzēkņu. Sliktā materiālā stāvokļa dēļ pedagogiem jārisina skolēnu sadzīves problēmas.

 

Nebeidzamais maratons

Augstskolās pedagogiem stresu sagādā lielā konkurence un aug-stās prasības – jāpiedalās konferencēs, jāraksta zinātniskas publikācijas, jāprot svešvalodas, jāiz-strādā jauni studiju kursi un programmas. Cīņā par lielāku slodzi rodoties neveselīga konkurence. Esot mācībspēki, kuri uzņemas savai specialitātei un spējām neatbilstošu darbu tāpēc vien, lai vairāk nopelnītu. Liepājas Universitātes pārstāve Diāna Oļukalne atzina, ka ir mācībspēki, kuri “ņem” slimības lapas tāpēc, ka ir pārguruši.

Skolotāju darba vides pētniece Kristiāna Lapiņa gan atzina, ka par pedagogu darbu jau ilgstoši tiek runāts kā par “frustrējošu, pilnu ar vilšanos un dažādām problēmām”. Turklāt skolotājam nemitīgi jāpilnveidojas – viņš it kā piedalās maratonā, kas nekad nebeidzas.

Aizvien pieaug skolēnu un viņu vecāku prasības pret skolotājiem. Tāpēc daudzi jaunie pedagogi darbu šajā profesijā ātri vien pamet.

Vairākkārt tika uzsvērts arī pedagoga amata zemais prestižs, kas turklāt krīt vēl vairāk, jo ir skolotāji, kuri zemā atalgojuma dēļ spiesti piestrādāt arī, piemēram, par apkopēju. K. Lapiņa piebilda, ka mazais atalgojums varētu būt tieši amata zemā prestiža sekas.

Pētniece uzskata, ka skolotāja amata prestiža kritums saistīts ne tikai ar mazo algu, bet arī ar to, ka mūsdienās skolotājs vairs netiek uzskatīts par viedo cilvēku kā savulaik. Mūsdienu pedagogs šauri specializējas – viens skolotājs vairs nevar dot plašas zināšanas.

Stresa dēļ pedagogiem bieži rodas psiholoģiskās un veselības problēmas, pastiprinās atkarību riski.

Lai skolotāji labāk tiktu galā ar stresu, K. Lapiņa ieteica topošo pedagogu studiju programmās iekļaut kursus, kurā iemācītos pārvarēt stresa situācijas. Arī jau strādājošiem pedagogiem jābūt iespējai apmeklēt kursus, kur apgūstamas šādas prasmes. Svarīgi arī, lai skolotājs kopumā būtu apmierināts ar savu darbu, tad vieglāk būšot tikt galā ar stresa situācijām. Konferencē pieņemtajās rekomendācijās stresa mazināšanai pedagogi valstij un pašvaldībām prasa gan motivējošu atalgojumu, gan iespēju saņemt profesionāla psihologa palīdzību, gan gādāt par skolotāju veselības apdrošināšanu.

 

Fakti

Skolotājiem visstresainākā darba vide ir Grieķijā – 55 procentpunkti.

Otrajā un trešajā vietā – Slovēnija un Zviedrija – 38 procentpunkti.

Ceturtajā vietā – Latvija – 37 procentpunkti.

Vismazāk par stresu sūdzas pedagogi Lielbritānijā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+