Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
31. janvāris, 2013
Drukāt

Mednieku kolektīvs “Vāverītes” pret lūšiem

Mednieku kolektīva “Vāverītes” biedrs un Ainažu apgaitas mežzinis Mārtiņš Puriņš labprāt pajoko par sava kluba nosaukumu un tūdaļ piebilst, ka tas vīriem netraucē būt labiem medniekiem. Par lūšu medību līderiem ilgtermiņā viņus nosauc Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš.


Ainažu un Salacgrīvas apkārtnes meži par lūšu trūkumu nevar sūdzēties, pēdas redzamas ļoti bieži, un “Vāverīšu” mednieki reti kad paliekot tukšā. “Mūsu iecirknis ir tikai 2,5 ha liels, taču mums iet diezgan veiksmīgi. Gadā noteikti viens trāpās, citreiz – divi un pat trīs. Gandrīz visiem, kas pie mums medī desmit gadus, ir pa kādai lūša trofejai,” stāsta Mārtiņš, kura rēķinā jau četri meža kaķi. Viņa paziņu vidū tikai vienam medniekam uzsmaidījusi šāda veiksme.

Šogad – pagaidām viens kritušais. Arī kaimiņi Korģenē tikko lūsi nomedījuši. “Vāverīšu” mednieki uz nejaušu satikšanos nepaļaujas, tāpēc speciāli rīko lūšu medības. 80% no nomedītajiem dzīvniekiem trāpījušies tieši šādās reizēs. Saprotams, ka sniegs ir mednieku sabiedrotais. Ja uzsnieg tikai pavasara pusē, tad pie medīšanas netikt, jo lūšu limitu jau izmantojuši sniegoto novadu mednieki.

Lūšu medniekiem nepieciešama īpaša pacietība, uzsver mednieks: “Bieži vien gadās, ka dzīvnieku ielenc, bet neko nenomedī. Diena pagalam, un atkal gaidām nākamo iespēju. Lūši ir lieli staigātāji – dodas vai nu uz Igauniju, vai pie mūsu kaimiņiem, kuri viņus maz medī.”

Medību veiksmes stāsts atkarīgs no daudziem faktoriem, skaidro Mārtiņš, tomēr pats svarīgākais – pazīt pēdas, pareizi dzīt un galu galā – trāpīt.

“Lielai daļai mednieku jāmācās pazīt pēdas! Šodien pat – no rīta zvanīja, ka pie Korģenes ielenkts vilks, bet izrādījās, ka lūsi izdzinuši. Sajauca vilka un lūša pēdas.” Jāzina arī meža kaķa paradumi – tie iet pa savām pēdām, stigu šķērso pa nokritušu koku, ceļam tiek pāri, lienot caur caurteku utt.

Līdz marta beigām “Vāverītēm” vēl gana laika lūšu medībām, ka tikai būtu sniegs un pietiktu nomedīšanas atļauju. Bet kāpēc “Vāverītes”? Mārtiņš paskaidro: “Tā sauca mūsu mednieku mājiņu, šo vārdu iedevām arī kolektīvam. Nosaukums ir labs!”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+