Ekonomika
Bizness

Mēģinās pievērst godīgai uzņēmējdarbībai – paplašinās “balto” sarakstu0

Foto: Pixabay.com

Valsts ieņēmumu dienests (VID) iecerējis uzņemt tā dēvētajā uzņēmēju baltajā sarakstā jaunus dalībniekus, mēģinot pievērst viņus godīgai uzņēmējdarbībai.

Kopš 2012. gada, kad ieviesa šo balto sarakstu jeb Padziļinātās sadarbības programmu, tajā ieskaitīja ap 80 uzņēmumu, kuri atbilda tolaik izvirzītajām prasībām – laikus maksāja valstij nodokļus, neslēpa ienākumus un darbinieku patieso skaitu, nemaksāja darbiniekiem atalgojumu aploksnēs.

Diemžēl kopš tā laika saraksts nav kļuvis garāks, pāris uzņēmumu no tā pat labprātīgi izstājušies.

Kā atklāj VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā, tāpēc šogad VID piedāvā jaunus, atvieglotus noteikumus, kuriem būtu jāveicina plašāka uzņēmēju loka veidošanās, kas savukārt mazinātu ēnu ekonomikas izplatību.

Jaunie noteikumi paredz sarakstā uzņemtos iedalīt trijās grupās, izvirzot katrai atšķirīgas prasības.

Pirmajā grupā jeb bronzas līmenī iekļūtu uzņēmēji, kuriem:

• iepriekšējā gadā pārskatu un deklarāciju iesniegšanas termiņu kavējumu skaits nepārsniedz 10 reizes;

• pēdējo triju gadu laikā nodokļu gada ieņēmumu kopsumma pārsniedz 10 000 eiro;

• darbinieku vidējā alga ir vismaz 80% apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) uzrādītajiem datiem.

Otrajā grupā jeb sudraba līmenī ieskaitītu uzņēmējus, kuri:

• iepriekšējā gadā pārskatu un deklarāciju iesniegšanas termiņu kavējuši tikai vienreiz;

• pēdējo triju gadu laikā gada neto apgrozījums pārsniedz 4 000 000 eiro;

• pēdējo triju gadu laikā nodokļu ieņēmumu kopsumma pārskata gadā pārsniedz 500 000 eiro;

• darbinieku vidējā alga ir lielāka par CSP datiem.

Trešajā grupā jeb zelta līmenī iedalītu tos uzņēmējus, kuri:

• nav kavējuši pārskatu un deklarāciju iesniegšanas termiņus;

• pēdējo triju gadu laikā gada neto apgrozījums pārsniedz 4 000 000 eiro;

• pēdējo triju gadu laikā nodokļu gada ieņēmumu kopsumma pārsniedz 700 000 eiro;

• darbinieku vidējā alga ir lielāka par CSP datiem;

• ieviesta nodokļu risku vadības sistēma.

Visiem kopīgas prasības: saimnieciskā darbība vismaz trīs gadus; nodokļu parādi nepārsniedz 150 eiro; administratīvo sodu summa par nodokļu saistību un darba tiesisko attiecību pārkāpumiem gada laikā nepārsniedz 500 eiro; amatpersonas nav pieķertas noziedzīgās darbībās un citas.

Uzņēmumu atbilstību prasībām VID vērtēs vienu reizi ceturksnī. Jauni dalībnieki tiks iekļauti sarakstā ik gadu 1. janvārī. Lai no bronzas līmeņa paceltos augstāk, tajā pavadāmais laiks ir vismaz viens gads. Bet, lai no sudraba līmeņa tiktu visaugstākajā, – vismaz divi gadi.

Sola ieguvumus

VID Nodokļu pārvaldes Starptautisko un lielo nodokļu maksātāju apkalpošanas daļas Koordinācijas un uzraudzības nodaļas vadītājs Eduards Masaļ­skis skaidro, ka baltajā sarakstā iekļuvušajiem VID ātrāk atbildētu uz uzdotajiem jautājumiem, dotu vajadzīgus padomus, kā arī ātrāk atmaksātu pārmaksātos nodokļus.

Pārmaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) sudraba līmeņa dalībnieki saņemtu desmit darba dienu laikā. Savukārt zelta līmenī ieskaitītie – septiņu darba dienu laikā.

Sudraba un zelta līmeņa dalībniekiem izsniegtu vai pārreģistrētu speciālo atļauju komercdarbībai ar akcīzes precēm ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas un valsts nodevas samaksas.

Tāpat VID nesāktu piedzīt nodokļa maksājumus bezstrīda kārtībā laikā, kad uzņēmumam ir tiesības nomaksāt nodokļu parādu, vienlaikus saglabājot tiesības reģistrēt ķīlas atzīmes un citus aizliegumus.

Zelta līmeņa dalībniekiem par saviem darbiniekiem viena mēneša laikā VID atmaksātu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja vien nav atklājies, ka nodokļa maksātājs nav pārkāpis likumu.

Ja uzņēmumā ieviesta nodokļu risku vadības sistēma, tad visiem solīti arī atviegloti nosacījumi atkārtotai kases aparātu sertificēšanai.

Piedāvājot jaunos noteikumus iekļūšanai baltajā sarak­stā, VID cer, ka bronzas līmenī šogad varētu ieskaitīt ap 2000 uzņēmumu. Bet sudraba līmenim atbilstu un nodokļu maksāšanas atvieglojumus saņemtu ap 200 uzņēmumu.

Par jaunu dalībnieku uzņemšanu VID sola pavēstīt līdz šī gada 1. februārim. Pēc “Lursoft” statistikas datiem, 2019. gada 7. janvārī Latvijas pilsētās un novados bija reģistrēti 203 735 strādājoši uzņēmumi.

Baltajā sarakstā pašlaik ir 79 uzņēmumi, lielākoties lielie, piemēram, “Latvenergo”, “Rīgas siltums”, “RIMI Latvija”, “Skonto Būve” un citi, kuriem mazāk iespēju un nav arī vajadzības no­blēdīties ar nodokļu maksājumiem valstij, maksājot darbiniekiem algas aploksnēs.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas lietās Jana Salmiņa skaidro, ka atbalstu un dažādas priekšrocības uzņēmējiem pašlaik piesola arī citās valsts pārvaldes iestādēs, tostarp Finanšu ministrijas paspārnē esošā Centrālā un finanšu līgumu aģentūra.

Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, piemēram, piedāvā atvieglot darbaspēka ieplūdināšanu Latvijā no citām valstīm.

VĒRTĒJUMS: Ko saka uzņēmēji

SIA “Arčers” valdes priekšsēdētājs Jānis Markulis: “VID Padziļinātās sadarbības programmas ideju uzskatu par noderīgu rīku veiksmīgai valsts sadarbībai ar nodokļu maksātājiem. Bet tās trūkums ir nelielais ieguvumu skaits.”

“2012. gadā to plānoja paplašināt. Piemēram, sasaistīt ar publiskajiem iepirkumiem, veicināt plašāku sadarbību ar VID un citām valsts iestādēm. Septiņu gadu laikā tas diemžēl nav noticis. Apsveicams ir VID plāns baltajā sarakstā iekļaut arī mazos un vidējos uzņēmumus.”

Ja tiks paplašināts dalībnieku ieguvumu spektrs, tad varētu gaidīt lielāku uzņēmumu atbalstu.

“Būvniecības uzņēmums “Arčers” ir viens no pirmajiem septiņiem VID baltā saraksta dalībniekiem. Mūsu ieguvums pašlaik ir ātrāka VID rīcība: PVN atmaksa pirms termiņa, ātrāk saņemtas atbildes uz jautājumiem un iesniegumiem.”

“Daļa no citiem ieguvumiem gan neskar būvniecības uzņēmumu, kurš nenodarbojas ar preču eksportu un importu vai tirdzniecību. Taču citu nozaru uzņēmumiem tie varētu būt svarīgi. Tāpēc vairāk būtu jādomā arī par tādiem ieguvumiem, kuros ieinteresēti konkrētu nozaru uzņēmumi.”

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS valdes locekle Anda Ozoliņa: “LATRAPS piedalās nodokļu maksātāju Padziļinātajā sadarbības programmā kopš 2014. gada 21. marta.”

“Sabiedrībai piešķirtais VID iedalījums – Padziļinātās sadarbības programmas zelta līmeņa dalībnieks – mums ir pagodinājums. Uzņēmumam tas nodrošinās lielāku atpazīstamību gan biznesā, gan sabiedrībā.”

“Kaut arī pašiem saistībā ar ieviesto PVN reversu graudaugiem nav nepieciešamības izmantot priekšrocību atgūt PVN pārmaksas septiņu darba dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas, uzskatu to par ļoti nozīmīgu iespēju, kas uzlabos Latvijas uzņēmumu naudas plūsmu.”

“Protams, izmantosim gan iespēju ar samazinātiem termiņiem saņemt atļaujas, atbildes uz mūsu jautājumiem, gan iespējas akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma piemērošanā.”

Metāla apstrādes uzņēmuma “VALPRO” Finanšu un ekonomikas dienesta vadītāja Indra Salmiņa: “Esam Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieks kopš 2012. gada. Mums līdz šim reālais finansiālais ieguvums bijis ātrāka PVN atmaksa, bet dalība programmā uzņēmumam uzliek papildu atbildību un pienākumus.”

“Tāpēc šis pasākums vairāk ir uzņēmuma labās gribas apliecinājums savstarpējai sadarbībai ar VID. Ar interesi gaidām jau sen izteikto solījumu izpildi par papildu ieguvumu piedāvāšanu no citu ministriju un valsts iestāžu puses.”

Biodīzeļdegvielas ražošanas uzņēmuma “Bio-Venta” valdes priekšsēdētājs Egils Staris: “No pašreizējām priekšrocībām mums pati būtiskākā ir akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apmēra piemērošana.”

“Ar pašreizējām akcīzes nodokļa likmēm tas ļauj samazināt nodrošinājumu 100% par tām ražošanas izejvielām, kas atrodas glabāšanā mūsu noliktavās. Pilnībā no galvojuma neesam atbrīvoti, jo, pārvietojot šīs izejvielas, jābūt nodrošinājumam.”

“Šeit arī saredzu vienu no uzlabojumiem, ko varētu iekļaut programmas priekšrocību sarakstā, proti, tiek samazināts galvojums par precēm, kuras tiek pārvietotas.”

Saistītie raksti

“Varbūt Padziļinātās sadarbības programmā jāizdala vēl kāda platīna grupa, kurā papildus vērtē arī uzņēmuma vēsturiskās darbības ar akcīzes precēm, piemēram, vai nav bijuši pārkāpumi.”

“Ikdienā vēl saskaramies ar dažādu veidu galvojumiem, ko prasa valsts, piemēram, ar muitas galvojumu. Tāpat galvojums būtu nepieciešams, ja vēlētos uzsākt biodegvielas ražošanu no atkritumiem. Arī šiem galvojumiem varētu ieviest priekšrocības Padziļinātās sadarbības pro­grammas dalībniekiem.”

LA.lv