Mobilā versija
+0.2°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
29. augusts, 2017
Drukāt

Merkele: Robežas atvēršana bēgļiem bija “humanitārs izņēmums” (10)

Foto - AP/LETAFoto - AP/LETA

Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien paziņojusi, ka viņas lēmums pirms diviem gadiem atvērt Vācijas robežu simtiem tūkstošiem patvēruma meklētāju bijis “humanitārs izņēmums”, nevis “pamats ilgtermiņa stratēģijai”.

Savā ikgadējā vasaras preses konferencē, kas šogad notiek nepilnas četras nedēļas pirms Bundestāga vēlēšanām, Merkele norādīja, ka pēc tam veikti pasākumi, kuru rezultātā šāda masveida imigrantu pieplūduma atkārtošanās vairs neesot iespējama.

24.septembrī notiekošajās vēlēšanās Merkele pretendē uz ceturto pilnvaru termiņu kanclera amatā, un šobrīd viņas pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) kopā ar savu Bavārijas meitaspartiju – Kristīgi sociālo savienību (CSU) – savus galvenos sāncenšus – sociāldemokrātus (SPD) – apsteidz par 13 procentpunktiem.

Taču kampaņas noslēgumā imigrācija atkal kļuvusi par galveno jautājumu, un Merkele otrdienas preses konferenci izmantoja, lai demonstrētu savu stingro nostāju ar imigrāciju saistītajos drošības jautājumos.

Viņa aicināja Eiropas Komisiju (EK) pagarināt robežkontroli, kas uz laiku atjaunota uz Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām, piebilstot, ka viņa šo jautājumu vēl pārrunāšot ar EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru.

Merkele arī norādīja, ka, pirmdien tiekoties ar Francijas un Itālijas līderiem, kā arī ar vairāku Āfrikas valstu vadītājiem, ir panākta vienošanās par kopīgu cīņu pret nelegālo imigrantu plūsmu pār Vidusjūru, kas līdzinās pagājušajā gadā noslēgtajam līgumam ar Turciju.
Tomēr sīkākas ziņas par šo vienošanos kanclere neatklāja.

Tajā pašā laikā kanclere norādīja, ka Eiropa joprojām neesot izpildījusi “savu mājasdarbu”. “Mums joprojām nav taisnīgas [patvēruma meklētāju] pārdales sistēmas. Mums šajā sakarā vēl daudz darāmā. Mums jācīnās pret cilvēku bēgšanas cēloņiem. Mums nepieciešami līgumu ar vairākām Āfrikas valstīm,” uzsvēra Merkele.

Viņa brīdināja, ka Vācijai neizdosies norobežoties un ka tai nāksies risināt citu valstu ekonomiskās problēmas, jo migrācijas jautājums ir “globāla problēma”.

Vienlaikus kanclere preses konferencē pievērsās arī Berlīnes un Ankaras attiecībām, kas pēdējo mēnešu laikā strauji pasliktinājušās.

Viņa atzina, ka abu valstu attiecības šobrīd atrodas “ļoti sarežģītā fāzē”.

“Mēs vēlētos labākas attiecības, taču tam ir zināms sakars ar likuma varas principu ievērošanu,” piebilda Merkele, uzsverot, ka Vācijas pilsoņu aizturēšana Turcijā esot “nepamatota” un ka Berlīne pieprasa viņu tūlītēju atbrīvošanu.

Viņa arī norādīja, ka Vācija “nevar klusēt” jautājumā par likuma varu kaimiņos esošajā Polijā, kas esot kļuvusi par “nopietnu problēmu”.

Kā ziņots, Polija pirmdien noraidīja EK rekomendācijas par tās uzsākto tiesu sistēmas reformu.
“Lai kā es vēlētos labas attiecības ar Poliju, mūsu kaimiņiem, (..) mēs nevaram klusēt un neko nesacīt miera saglabāšanas vārdā,” uzsvēra Vācijas konservatīvo līdere, piebilstot, ka likuma vara ir “pamats savstarpējām attiecībām ES”.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. tak humanitārs vai humāns???

  2. Āfrika ir milzīgs kontinents un visur taču nekaro. Guldiet savus humanitāros līdzeklus tur, lai cilvēki pārceļas uz miera vietām kaut kur sev blakus, nevis nāk uz Eiropu, kur ir viņiem svešs dzīves stils un pavisam cita mentalitāte. Pie reizes likvidētu arī cilvēku kontrabandu.

  3. ATDOD NAUDU, SLEPKAVAS! Atbildēt

    mūs vairāk interesē kad ģermāneļi, šie nacistreļu-zemcilvēku epigoņi sāks atmaksāt Latvijas tautai 142 miljardu eiro parādu.Procenti aug, žurkas, un ja kas, – mūsu kaimiņi Krievija, Baltkrievija un Ukraina palīdzēs !

  4. Mutti Theresai ,ka vina saka,esot stingra ES ieksejo robezu kontrole,un tas esot vinas nopelns.Pirms paris menesiem vina vel blaustijas ka ieksejo robezu noslegsana starp dazam ES valstim neatbilst ES humanitarajiem likumiem.Nav izpildits ari Sengenas likums ,1980.+atkartoti 1990.gada par ES arejo p robezu kontroles pastiprinasanu.2004.gada Hagas programma : atkartoti noteikts stingri parbaudit patveruma mekletaju dokumentus censoties atmaskot viltojumus.Parbaudes laika patveruma mekletajiem jabut stingra uzraudziba.Ta ka neviens no siem likumumiem nav ieverots un izpildits,lidz ar to apdraudot Eiropas valstu un tautu eksistenci,atbildigas personas un institucijas ir janodod tiesa par likumu nepildisanu ar katastrofalam sekam.Valsts nodeviba.Tas pats attiecas ari uz tiem Latvijas politikiem un par Valsts drosibu atbildigajam intitucijam kuras nepildot likumus atbalsta kremla cekistus.Valsts nodeviba.

  5. Kads #humanitars iznemums# drizak#humanitara musulmanizesana tu veca grabaza#ka noriebusies si FITLERIENE ar saviem gajieniem ,atrak vinu velns pievaktu.

  6. boļševicene melo acīs skatīdamās !
    Vācijai – “humanitārs izņēmums”,
    toties Polijai un citai Eiropai – “ilgtermiņa saistības” !!!

  7. Velesanas par CDU & CSU, bet bez Mutti Theresa.Kur bija 1683.gada vacu krustnesi, kad Osmanu musulmani centas iekarot Eiropu ? Vine bija ielenkta no musulmanu ordam.Toreiz musulmanus pie Vines sakava Lietuvas un Polijas karaspeks. Tagad Vacija ar Mutti Theresa prieksgala parpludinaja Eiropu ar islamistu galvugriezeju ordam .Nedrikst ari aizmirst dazu Vacijas politiku un dalu no Vacijas tautas neizprotami sizofreniskas simpatijas ar Launuma Imperiju.Vai Vacija ir civilizeto valstu un tautu drosibas garants,vai ari apdraudejums civilizetas pasaules drosibai ?

    • Šo vēstures pamācošo faktu daudzi pat nezina. Eiropu reiz izglāba poļu, arī leišu noteiktība, tagad atkal Polija ir strikta savā nostājā.

    • regulārās armijas izdeva vilka pasi algotņiem Atbildēt

      1683. gadā friču pirdeļi bija gaudenie luteraņi kas atsevišķos gadījumos, pret stingri nolīgtu (ordnung!) samaksu bija gatavi kādu sievišķi aiz matiem pavilkt zināmu distanci pa zemi, bet ta īsti šos Eiropā nelīga neviens, nācās piesmērēties angleniem, frančiem un doties stiept gumiju uz jaunskotiju, jaunangliju, Pondišeri Indijā vai pie velna.

Draugiem Facebook Twitter Google+