Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
23. jūlijs, 2014
Drukāt

Metropolīts Aleksandrs svin kalpošanas jubileju (3)

Foto-LETAFoto-LETA

Šodien Rīgas un visas Latvijas metropolītam Aleksandram ir bīskapa hirotonijas 25 gadu jubileja – 1989. gada 23. jūlijā viņš tika iesvētīts bīskapa kārtā un pēc gada kļuva par Latvijas Pareizticīgās baznīcas vadītāju.

Pareizticīgie no visas Latvijas draudzēm šodien dodas uz Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli sveikt savas baznīcas vadītāju. Par godu nozīmīgajam notikumam – Virsgana hirotonijas (grieķu val. “hirotonija” nozīmē roku uzlikšana jeb iesvētīšana svētkalpotāja kārtā) jubileja īpaši izcelta Latvijas Pareizticīgās baznīcas (LPB) kalendārā – katedrālē notiek svētku dievkalpojums, uz kuru ierodas arī Latvijas tradicionālo kristīgo konfesiju vadītāji un valdības pārstāvji, lai sveiktu metropolītu nozīmīgajā jubilejā. Vakarā Latviešu biedrības namā paredzēta svinīga pieņemšana, kur ielūgti diplomātiskā korpusa pārstāvji, Latvijas valdības vadītāji un citi augsti viesi, arī Valsts prezidents Andris Bērziņš un Ministru prezidente Laimdota Straujuma paredzējuši doties uz Latviešu biedrības namu un teikt apsveikuma uzrunas.

Metropolīts Aleksandrs (laicīgā vārdā Aleksandrs Kudrjašovs) nācis no Latgales, strādājis par krievu valodas un literatūras skolotāju, tad iestājies Maskavas Garīgajā seminārā un Permas Svētās Trijādības katedrālē iesvētīts par diakonu. Drīz vien viņš kļuva par priesteri, tad par virspriesteri un kalpoja Kunga Apskaidrošanās baznīcā Rīgā. 1989. gadā metropolīts Leonīds (Poļakovs) viņu Valgundes klosterī iesvētīja par mūku un iecēla igumena kārtā, pēc tam jau par arhimandrītu un lūdza Maskavas un visas Krievzemes patriarhu Pimenu, lai viņam Rīgas eparhijā kā palīgu norīko vikāro bīskapu Daugavpilī. Tā paša gada 23. jūlijā Maskavas Kunga parādīšanās katedrālē notika arhimandrīta Aleksandra hirotonija bīskapa kārtā. Pēc metropolīta Leonīda nāves 1990. gada 7. septembrī jaunais Daugavpils bīskaps Aleksandrs tika iecelts par baznīcas vadītāju. Viņa kalpošana deviņdesmitajos gados bija ļoti sarežģīta, turklāt vajadzēja nostiprināt baznīcas statusu – tika saņemta atzīšana no neatkarīgās Latvijas valsts, atgūts baznīcas īpašums un saglabāta baznīcas vienotība. Latvijas Republikas Saeimā 2008. gadā tika pieņemts Latvijas Pareizticīgās baznīcas likums.

Šo gadu laikā ir atdzimuši daudzi pareizticīgo dievnami, tajā skaitā arī Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle, ir pieaudzis ticīgo skaits, uzceltas jaunas baznīcas, svēto kārtā kanonizēts svētmoceklis Rīgas un visas Latvijas arhibīskaps Jānis (Pommers). Viena no metropolīta Aleksandra prioritātēm ir labu starpkonfesionālo attiecību uzturēšana. LPB vadītāja darbs novērtēts ar augstiem LR apbalvojumiem: 2002. gadā pasniegts otrās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, bet 2010. gadā par nopelniem sabiedriskajā un kultūras darbā, lielu personīgo ieguldījumu sociālās kalpošanas jomas attīstībā un nostiprināšanā metropolīts Aleksandrs tika iecelts par Atzinības krusta lielkrusta komandieri. Baznīcas vadītāja ieguldījums augstu novērtēts arī no garīgās vadības puses: 2002. gadā Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Aleksijs II arhibīskapu Aleksandru iecēla metropolīta kārtā.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. viņš kremļa galvenā popa Alekseja padotībā ?

    • Patriarhs Aleksejs arī darbojās VDK vadībā, bet tagadējo metropolītu Aleksandru šim amatam speciāli sagatavoja, lai būtu skaidrs. Baznīca ir atdalīta no valsts, bet ne Krievijā un diemžēl arī Latvijas Pareizticīgā Baznīca ar šādu vadītāju nav tīra.

  2. Cik diženi! Darbi gan ir pretēji viņa diženumam. Šis ieceltais KGB bīskaps ir tik ļauna nodarījis sava kalpošanas laikā pareizticīgajiem latviešiem, pat apziņu latviešos mainījis. Visam jabūt krieviski, izņemot vienā baznīcā Latvijā – Debesbraukšanas baznīcā, parādot kā sunim būdu – te ir tava vieta. Visi pareizticīgie latvieši tam piekrīt, klanoties, izņemot 1%, kuri vēlas to, ko Kristus ir teicis – sludināt Evaņģēliju visām tautām – tas nozīmē tai valodā, kurā cilvēks saprot. Metropolīts Aleksandrs, saprotams to nedara, jo viņš nav nācis sludināt Evaņģēliju. Tad, kad pareizticība starp latviešiem tiks iznīcināta un latvieši kaunēsies no tā, ka Dievs viņus ir radījis par latviešiem, šis ieliktenis un viņa pakalpiņi – tostarp arī savtīgi, lišķīgi, gļēvi latvieši, varēs korītī saukt “Slava KPSS!”
    1988. gada martā Maskavā notika slepena un slēgta sanāksme, kuru vadīja PSRS Reliģijas lietu priekšsēdētājs biedrs Harčevs. Uz šo slēgto tikšanos tika uzaicināti arī pārstāvji no katras republikas. Uzkāpjot tribīnē Harčevs savu runu sāka ar to, ka atzina, ka 70 gadu ilgajā cīņā ar Baznīcu viņi ir spiesti atzīt savu sakāvi. No gada uz gadu arvien vairāk cilvēku apmeklē Baznīcu, kristības turpinās, ļaudis piedalās Svētajā Vakarēdienā. Ir jāmaina cīņas taktika. Ir ļoti neefektīvi strādāt ar savervētiem aģentiem no garīdznieku vidus, jo viņi tik un tā negrib atklāt grēksūdzes noslēpumus, viņi stāsta visādas pasakas un tāpēc nevar uzsākt nevienu krimināllietu. Harčevs žēlojās: “Mēs savus
    ļaudis sūtam mācīties garīgajās mācību iestādēs, bet viņi kļūst par pareizticīgajiem un tālāk strādāt nav iespējams.” Tālāk reliģijas lietu speciālists iepazīstināja klātesošos ar savu turpmāko rīcības plānu:
    “Mēs nolēmām rīkoties savādāk, mēs gatavosim savus kadrus mūsu sienās un turpinājumā iesvētīsim par bīskapiem mūsu pulkvežus un ģenerāļus. Mums vairs nav vajadzīgi aģenti starp priesteriem,
    mūkiem, jo tas ir ļoti neefektīvi. Mēs nepieļausim, lai bīskapu kārtā nonāk cilvēki no Baznīcas vides, tikai no mūsu vides.”
    Katru koku var pazīt pēc tā augļiem!

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+