Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
16. februāris, 2014
Drukāt

Saimniekošanas iespējas mežā, kas atrodas dabas lieguma zonā
 (3)

Foto - Velga VītolaFoto - Velga Vītola

Dzīvoju Gaujas nacionālā parka teritorijā. 1995. gadā sagatavojām meža apsaimniekošanas projektu. Pēc pāris gadiem parka 
darbinieki paziņoja, ka projekts nav derīgs, lai izstrādājot jaunu. Tolaik naudas nebija, projektu neizstrādājām un mežā neko 
nedarījām. Tagad nauda būtu un gribētu pasūtīt jaunu projektu. Atbrauca GNP pārstāvis, apskatīja mežu un teica, ka tas nav kopts, tāpēc uzskatāms par biotopu. Biotopā mums paliekot tikai 10 ha, lai gan kopumā īpašumā bija 25 hektāri. Tagad GNP gatavo savu projektu. Vai viņi var bez mūsu piekrišanas atņemt mežu?
 AUGUSTS LĪGATNĒ

Acīmredzot minētais zemes īpašums atrodas Gaujas nacionālā parka dabas lieguma zonā, ainavu aizsardzības zonā vai kultūrvēsturiskajā zonā, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 2. maijā pieņemtajiem Gaujas nacionālā parka individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem (Nr. 317) meža resursu saimnieciskai izmantošanai dabas lieguma zonā vai galvenās cirtes veikšanai ainavu aizsardzības zonā un kultūrvēsturiskajā zonā nepieciešams atbilstīgi šiem noteikumiem izstrādāts meža apsaimniekošanas plāns. Tas top, pamatojoties uz aktuāliem meža inventarizācijas datiem, kā arī uz īpaši aizsargājamo sugu, biotopu un dabas pieminekļu inventarizācijas datiem. Šo inventarizāciju veic meža biotopu jomā sertificēts eksperts, kuru līgatnietis, iespējams, noturējis par GNP pārstāvi.

Īpaši aizsargājamas sugas un īpaši aizsargājamus biotopus reglamentē normatīvie akti: Ministru kabineta “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” (2000. gada 
14. novembrī Nr. 396); “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” 
(2000. gada 5. decembrī Nr. 421); “Noteikumi par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu” (2006. gada 21. februārī Nr. 153).

Dabas pieminekļus nosaka iepriekš minētie Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (8. nodaļa), piemēram, tādi ir aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi (dižakmeņi, iežu atsegumi), aizsargājamie koki (dižkoki, dendroloģiskie stādījumi, alejas).

GNP negatavo savus projektus, kā to nepareizi norādījis žurnāla lasītājs. Meža īpašnieks pats pasūta meža apsaimniekošanas plānu izgatavotājam, kas nav ne Dabas aizsardzības pārvalde, ne arī GNP. Plāna izgatavotājs piesaista meža inventarizācijas veicēju un meža biotopu jomā sertificētu ekspertu, kurš izvērtē, vai meža īpašumā ir sastopamas normatīvajos aktos minētās īpaši aizsargājamās sugas, īpaši aizsargājamie biotopi, dabas pieminekļi.

Atbilstīgi Gaujas nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos noteiktajai meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanas kārtībai meža īpašnieks izstrādāto meža apsaimniekošanas plānu iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē, kuras pārstāvji veic īpaši aizsargājamo sugu, īpaši aizsargājamo biotopu un dabas pieminekļu inventarizācijas datu pārbaudi dabā un pieņem lēmumu par šā plāna apstiprināšanu.

Mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi atkarībā no funkcionālā zonējuma izriet gan no Gaujas nacionālā parka likuma (piemēram, dabas lieguma zonā aizliegta kailcirte), gan iepriekš minētajiem individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Piemēram, nacionālā parka teritorijā aizliegts veikt mežsaimniecisko darbību (izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi) šādās vietās:

› ozolu, ošu, liepu, kļavu, vīksnu, gobu un vītolu tīraudzēs un mistrotās mežaudzēs, ja šo koku sugu kopējais sastāvs ir vairāk par 40% un to vecums lielāks par 60 gadiem;

› dumbrāja un liekņas meža tipos;

› upju un ezeru palienēs, izņemot palieņu pļavu atjaunošanu un apsaimniekošanu;

› upju un ezeru krastos, senkrastos un gravās, kur nogāzes slīpums pārsniedz 25 grādus;

› īpaši aizsargājamos biotopos un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs, kam noteikti mikroliegumi vai kas norādīti meža apsaimniekošanas plānā.

Pēc jautājumā sniegtās informācijas nevar pateikt, kādi aizliegumi attiecas konkrētajā gadījumā, bet, ņemot vērā iepriekš minēto, mežsaimnieciskā darbība būs aizliegta meža apsaimniekošanas plānā norādītajā īpaši 
aizsargājamā biotopā. P

Uzziņa


Par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās zemes īpašniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju ikgadēja atbalsta maksājuma veidā (saskaņā ar likumu “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”).

Ikgadēju atbalsta maksājumu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000) izmaksā normatīvajos aktos par lauku attīstības atbalsta piešķiršanu noteiktajā kārtībā no attiecīgo Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, ko administrē Lauku atbalsta dienests. Sīkāku informāciju par kompensācijas piešķiršanas nosacījumiem un kārtību var iegūt Lauku atbalsta dienesta mājaslapā 
http://www.lad.gov.lv.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Amatas novada gan nevienu neinterese tas ka seit ir dsbas liegumi.mezi tika izzageti kailcirte. Runaju par mezu saulites pie Karliem

  2. kapec partrauca kompensaciji 2014gada par liegumiem gaujas nac parka, ludzu atbildiet

  3. Man ir jautājums – kāpēc J. Žagars varēja izcirst hektāriem koku GNP teritorijā sava kalna izbūvei (citiem “zaļo” priekšā jāatskaitās par katru celmu) un kāpēc uzraugošās iestādes piever acis, ka viņš tur saved kalniem būvatkritumus jaunu kalniņu veidošanai un MAINA AINAVU UN RELJEFU! Vai LA varētu veikt izpēti, kurš un uz kāda normatīvo aktu pamata to ir pieļāvis?

Draugiem Facebook Twitter Google+