Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
20. marts, 2014
Drukāt

Miljonus vērtā Gogoļa darba “Vijs” ekranizācija


vijs_IVAN_KOBYAKOV_7

Padomju Savienības pirmās un vienīgās šausmu filmas “Vijs” rimeika producenti galvenajai lomai vēlējās pievilināt Vensānu Kaselu, Šonu Penu vai Kianu Rīvzu, taču viņiem nācās samierināties ar mazākas raudzes angli Džeisonu Flemingu. Bet skatītājiem nākas apmierināties ar Holivudas tradīcijās veidotu Gogoļa darba lielbudžeta ekranizāciju, kas, kaut arī atpelnījusi ieguldīto, neko augstu neizlec virs daudzo līdzinieču latiņas.

Pret klasikai piederīgiem darbiem jāizturas uzmanīgi – vislabāk tos neaiztikt un katru nākamo gadu uzsmidzināt zelta putekļu kārtiņu, jo, nedod dies, kāds tiem ķersies klāt, lai naudas pelnīšanas nolūkos radītu jaunu, attiecīgi – modernāku un modernākām tehnoloģijām atbilstošāku – versiju. Šādi noticis ar Gogoļa darba “Vijs” 1967. gada ekranizāciju, kas tiek uzsvērta kā padomijas pirmā un arī vienīgā šausmu filma, budžetu apaudzējot līdz 23 miljoniem ASV dolāru, tās realizācijā septiņu gadu garumā piedaloties Krievijai, Ukrainai, Čehoslovākijai, Vācijai un Lielbritānijai un galveno lomu uzticot britu aktierim Džeisonam Flemingam, kurš pavīdējis gan Gaja Ričija darbos, gan Holivudas megabudžetu projektos.

Džonatana Grīna dzīve apmet krietnu kūleni, kad viņa mīļotās sievietes tēvs to puspliku ar visām parpaliņām izmet no sava acurauga buduāra, sak, ne tev naudas, ne ietekmes, ne vārda, lai ar manu mantinieci čubinātos. Taču mīlnieki ir citās domās, un, kad Grīns devis tālēs zilajās, kur viņu sagaida baisi piedzīvojumi, vēstules baložu knābīšos ir vienīgais, kas uztur abu komunikāciju, taču arī tai ir lemts pārtrūkt. Tikmēr pilnā sparā kārtējo rokādi veic Grīna dzīves scenārijs, jo, nonācis noslēpumainajā Transilvānijā, viņš ir nolēmis uzzīmēt apkārtnes kartes, tā aizkrāsojot baltos un puspelēkos laukumus Eiropas kartē un nemaz nenojaušot, ka vietējie, īsteni tumsoņas būdami, baidās no kāda mošķa, kas pirms kāda laiciņa laupījis daiļas jaunuves, apriņķa bagātākā vīra vienīgā bērna, dzīvību, un to savos sprediķos un apkārtējo musināšanā nebeidz izmantot vietējais garīdznieks.

Jaucot žanrus un valodas, “Vijs” no klasiskas šausmenes pārtapis par piedzīvojumu filmu, kura piebārstīta ar šausmu filmu elementiem, bet kurā netrūkst arī komisku un pat farsam piederīgu elementu, un tā vienlaikus arī ir šīs filmas lielākā problēma, ko noslēpt nespēj ne ļoti pieklājīgie specefekti un grims, ne drūmā vide. Un senais mīts, apaudzis ar biezu romantikas devu, ieguvis mūsdienīgas aprises, kas gan nenozīmē, ka tas atbilstoši laikmetam, kas pieprasa ideālu, tāds arī uztjūnēts. “Vijs” neapšaubāmi ir viena no pēdējo gadu Krievijas filmām, par kuru runāts visvairāk, turklāt tās producentu ambīcijas starptautiskajā kinotirgū var tikai apbrīnot, taču aumaļām pār skatītāju galvām līstoša publicitātes kampaņa un vēl joprojām modīgās 3D tehnoloģijas nav glābušas to no kritikas, kaut arī vairums epizožu uzņemtas vienā no Eiropas labākajām – Čehoslovākijas “Barrandov” – kinostudijām, un acīgākie rekvizītu vidū pamanīs arī tādus, kas jau redzēti piedzīvojumu filmas “Van Helsings” kadros, un vispār vairāk nekā divas stundas ekrāna laika tā arī nepamet sajūta, ka viss, kas notiek uz ekrāna, redzēts ne reizi vien. Taču tāds pašbrūvēto daudzums gan sen nav manīts, un ne velti “Vijs” saņēmis pamatīgu pārmetumu šalti alkohola reklamēšanā, jo ieteicamais skatītāju vecums ir vien 12 gadu.

UZZIŅA:


“Vijs”/”Вий”


Krievija, Ukraina, Čehoslovākija, Vācija, Lielbritānija, 2014

Režisors: Oļegs Stepčenko

Lomās: Džeisons Flemings, Aleksejs Čadovs, Agnija Ditkovskīte, Jurijs Curilo, Andrejs Smoļakovs, Olga Zaiceva, Viktors Bičkovs, Čārlzs Denss, Anna Čurina

No 21. marta “Kino Citadele”, “Cinamon”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+