Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
3. septembris, 2015
Drukāt

Minhenē ik stundu 100 bēgļu (3)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Minhenes dzelzceļa stacijā katru stundu ieradās aptuveni simt bēgļu ar vilcieniem no Ungārijas, šķērsojot Austriju.

Bēgļu straume no Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīm uz Eiropu pieaug. Šogad Vidusjūru šķērsojuši jau vairāk nekā 350 000 nelegālo imigrantu, no kuriem 235 000 izkāpuši krastā Grieķijā un 115 000 Itālijā. Aptuveni 2600 imigrantu gājuši bojā, mēģinot šķērsot Vidusjūru. Dramatiski pieaudzis migrantu skaits, kas dodas uz Rietum­eiropu caur Maķedoniju, Serbiju un Ungāriju. Vācijā nelegālo imigrantu pieplūdums vakar sasniedzis nepieredzētus apjomus, stundā ierodoties aptuveni 100 cilvēku. Vairākums no viņiem ieradās Minhenē ar vilcieniem no Ungārijas, šķērsojot Austriju. Simtiem pasažieru vakar bija iesprostoti “Eurostar” pasažieru vilcienos vai palika gaidām stacijās, jo vairāki nelegālie imigranti bija sakāpuši uz sliedēm pie Francijas pilsētas Kalē, aizkavējot vilcienu satiksmi Lamanša tunelī.

 

Austriju kritizē par sliktiem apstākļiem

Austrija pēdējo nedēļu laikā tiek asi kritizēta par bēgļu situāciju valstī. Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija “Amnesty International” un “Ārsti bez robežām” novērtējusi higiēnas, medicīniskos un sanitāros apstākļus bēgļu uzņemšanas centrā Traiskirhenā Lejasaustrijā kā veselībai bīstamus un cilvēktiesības pārkāpjošus. “Amnesty International” kontroles laikā uzņemšanas centrā bija aptuveni 1500 bēgļu bez pajumtes, viņu vidū arī bērni, kuriem nācās gulēt uz grīdas. Šībrīža situācijā bieži tiek vainota iekšlietu ministre Johanna Mikla-Leitnere, jo par gaidāmo bēgļu plūsmu uz Eiropu bija zināms jau iepriekš, taču atbildīgās Iekšlietu ministrijas iestādes nepieciešamos sagatavošanās pasākumus neveica. Lielākā daļa pašvaldību bēgļus atraida, tāpēc uzņemšanas centrs ir pārpildīts. Sākotnēji tas tika būvēts kā kazarmas aptuveni 1800 personām, šobrīd tajā mitinās vairāk nekā 4300 bēgļu. Pēc publikācijām presē par Traiskirhenēs bēgļu likteni daudzi austrieši, sašutuši par valsts attieksmi, nolēmuši paši saviem spēkiem bēgļiem palīdzēt. Austrietis Raouls Haspels, protestējot pret situāciju Traiskirhenē, tīmeklī par vienu eiro pārdod “klusuma minūti”, kas jau nonākusi “iTunes” hitu sarakstā. Ienākumi tiek ziedoti apstākļu uzlabošanai bēgļu uzņemšanas centrā. Ne vien klosteri piedāvā pajumti un cita veida atbalstu bēgļiem, bet arī daudzas privātpersonas, kuru skaits pieaug. Taču netrūkst arī iedzīvotāju, kurus bēgļu pieplūdums Austrijā biedē. Iekšlietu ministrija to min kā vienu no iemesliem pajumtes trūkumam Traiskirhenā, jo lielākā daļa pašvaldību bēgļus atsakās uzņemt. No šī gada rudens Iekšlietu ministrijai būs tiesības izvietot bēgļus valstij piederošās ēkās arī federālajās zemēs, kur valda negatīvs noskaņojums pret bēgļu uzņemšanu.

 

Pārmet solidaritātes trūkumu

Arī politisko spēku vidū nav vienotības šajā jautājumā. Zaļie un Austrijas sociālā partija ir bēgļu uzņemšanai atvērti, Austrijas Brīvības partija ir pret. Tautas partiju pārstāvošais integrācijas un ārlietu ministrs Sebastians Kurcs kritizējis solidaritātes trūkumu Eiropā bēgļu problēmas risināšanā. Ministrs citējis pro­gnozi, ka imigrantu skaits ar oficiāli apstiprinātu bēgļa statusu no šobrīd aptuveni 10 000 pieaugs līdz 30 000, kuri ar lielām grūtībām, taču esot integrējami. Viņaprāt, integrācijas problēmas saasinātos, ja Austrijā tiktu uzņemts vēl lielāks skaits bēgļu. Šogad Austrija kopumā sagaida aptuveni 70 000 iesniegumu bēgļa statusa iegūšanai, tāpēc ministrs uzsvēris atklātas diskusijas nepieciešamību. Ārlietu ministrs Kurcs kopā ar citiem vadošajiem politiķiem (bundeskancleru Verneru Fajmanu, iekšlietu ministri Johannu Miklu-Leitneri, aizsardzības ministru Geraldu Klugu u.c.) reizi nedēļā tiekas īpaši izveidotas darba grupas ietvaros, lai apspriestu bēgļu problēmas risinājuma virzību un ministriju darba koordināciju. Darba grupa vienojusies iesaistīt pagaidām 550 militāro spēku pārstāvjus bēgļu aprūpē, transportēšanā un apgādē, ko finansēt nāksies Iekšlietu ministrijai. Iekšlietu ministre uzsvērusi Dublinas regulas nozīmi bēgļu skaita samazināšanā, kas paredz legālu bēgļu nosūtīšanu uz valsti, kurā tie pirmo reizi reģistrējušies kā patvēruma meklētāji. Ministre pauda pārliecību, ka šādi ne vien tiktu samazināts bēgļu skaits, bet arī Austrijas pievilcība šo bēgļu ģimenes locekļu acīs, kuri plānotu pievienoties Eiropā bēgļa statusu ieguvušajiem radiniekiem. Šādu pieeju kritizē bēgļu tiesību aizstāvji, iesaistoties publiskās diskusijās, kur morālās vērtības konkurē ar eksistenciālām bailēm finanšu un demogrāfijas līmenī.

Bundeskanclers Verners Fajmans kritizējis Baltijas valstu, Čehijas un Polijas negatīvo attieksmi pret kvotām, kas apgrūtinot Dublinas regulas īstenošanu, jo četrām dalībvalstīm esot jāuzņemas 28 valstu pienākumi bēgļu krīzes risināšanā. Turklāt nevarot sagaidīt, ka šīs valstis būs ieinteresētas ārējās robežas kontrolēšanā, ja pastāv risks, ka simtiem tūkstošu bēgļu paliks viņu teritorijā.

 

Slinkojoši bēgļi nesaņem pabalstu

Lai cik smaga būtu patvēruma meklētāju bez oficiālā bēgļu statusa stāvoklis bēgļu uzņemšanas centrā Traiskirhenā, oficiālo bēgļu statusu ieguvušie ir tiesīgi baudīt tās pašas finansiālās priekšrocības, kas pienākas austriešiem. Tā rezultātā ģimene ar trim bērniem, kurā vecāki intensīvi meklē darbu, mēnesī no valsts saņem kopumā 2200 eiro pabalstu. Ja darba meklējumos tiek slinkots, valsts finansējumu pārtrauc. Tas neattiecas uz bēgļiem, kuriem oficiāls bēgļa statuss vēl nav piešķirts. Pabalsti šajā gadījumā ir atkarīgi no mītnes vietas. Ja bēglis dzīvo pa­tversmē, mēnesī no valsts viņam pienākas 40 eiro, bet izmitinātajam 19 eiro dienā. Ja bēglim pašam jāsagādā sev pārtika, viņam tiek piešķirti no 105 līdz 195 eiro mēnesī. Ja bēglis patstāvīgi apmaksā gan mītni, gan pārtiku, valsts pabalsts mēnesī nepārsniedz 320 eiro. Bēgļi bez oficiāla statusa drīkst strādāt tikai stingri noteiktos izņēmuma gadījumos, un viņu mēneša papildu ienākumi nedrīkst pārsniegt 110 eiro.

Viena no problēmām, kas apgrūtina bēgļu integrāciju, ir izglītības trūkums. Augsts izglītības līmenis ir bēgļiem no Irānas, Irākas un Sīrijas. Viņu vidū ir daudzi ārsti un citi speciālisti, kurus no šī gada rudens plānots integrēt ar jaunās programmas “Kompetences pārbaude'” palīdzību. Tās ietvaros bēgļi brīvprātīgi varēs kārtot eksāmenus savas profesionalitātes apliecināšanai. Labu sekmju gadījumā viņiem tiks piedāvāta iespēja apgūt vācu valodu un integrēties Austrijas darba tirgū. Somālijas bēgļu vidū ir liels skaits analfabētu, jo valsts izglītības sistēmas trūkuma dēļ tikai 40% bērnu apmeklē skolu. Līdzīga situācija radusies Afganistānā talibu režīma laikā. Austrijā tiek piedāvāti kursi 750 lasītnepratējiem, aptuveni tikpat daudz imigrantu gaida savu kārtu.

Vīnē (atšķirībā no Traiskirhenas) dzīvojošie skolas vecuma bērni, kas apguvuši vācu valodas pamatus, tiek nekavējoties integrēti skolās. Organizatoriskas problēmas sagādā fakts, ka skolotāju skaits katru gadu tiek noteikts 1. oktobrī, taču bēgļu bērni klasēm pievienojas visa gada garumā. Traiskirhenā skolas vecuma bērni tiek apmācīti īpašā pārejas klasē. Izglītības ministrija šogad rēķinās ar nepieciešamību skolās iesaistīt aptuveni 5800 bēgļu bērnu.

 

Mudina vērsties pret pārvadātājiem

Nelegālais bēgļu transports uz Eiropu ir viens no galvenajiem punktiem, pret kuru vēršas Austrija. Šo tēmu politikas līmenī saasināja šī gada 27. augustā tehnisku problēmu dēļ pārbaudīts kravas auto, kurā atradās 71 līķis. Viņu vidū bija arī četri bērni. Pastāv aizdomas, ka sīriešu bēgļi nosmakuši slēgtajā kravas auto. Bēgļu pārvadātāji izmanto imigrantu izmisumu un Eiropas robežu atvērtību, kas noziedzniekiem ļauj gūt pamatīgus ienākumus. Laikraksts “Falter” informē, ka nelegāla pārvešana no Sīrijas uz Austriju bēglim izmaksā no 8000 līdz 12 000 eiro, no Turcijas – no 6000 līdz 10 000 eiro, no Grieķijas – no 3000 līdz 5000 eiro un no Serbijas – no 700 līdz 1200 eiro. Daudzi eksperti kritizē ideju par patvēruma meklētāju uzņemšanas centriem ārpus Eiropas, jo citās valstīs neesot iespējams veikt pietiekamu bēgļu patiesās situācijas pārbaudi.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tās pseidorganizācijas “ārsti bez robežām” jālikvidē, jo tās ir kriminālas ! Vai tiešām salmi galvā Eiropa -attopies, melnie mēsli -musulmaņi pārņems visu un kristieši savās valstīs būs apdraudēti jau pavisam drīz !!!

  2. tie nav nekadi begli, tie ir svesu valstu pilsoni kuri nelegala veida parkapjot likumus atrodas valsti un maksā noziedzniekiem lai tur atrastos (noziedznieki) un vinus uzturet nakas valsts nodoklu maksatajiem kuri sanem mazak no valsts budzeta un viņi ari atnem vietejiem darabavietas medicinu utt. Redzesim kas bus pec gadiem 50 kad viņi bus vairakuma un politikani kuri pasi savai valstij to izdarija jau bus meslaine sen un viņi bus vairakuma un ieveles valdiba visus savejos un kad vietejie bus pilniba izstumti no savas valsts, vares pateikt paldies siem politikaniem.

  3. Tie ir tikai ziediņi ogas būs vēlāk jo bēgļu straume tikai palielināsies un ES pienaks pieņet pēc aplēsēm kopumā 60 miljonus vai tas notiks nezinu bet viens ir skaidris vienā diena būs liels konflikts un daudz upuru.
    Tad neviens nedomās par berniem un pārejiem.

Poliju piemeklējis spēcīgs sniegputenis; daudzviet bloķēti ceļiSpēcīga sniegputeņa dēļ piektdien Polijā aptuveni 180 000 mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un daudzviet valstī ceļus nobloķējuši nolūzuši koki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+