Kārlis Pamše.
Kārlis Pamše.
Foto: LETA

Mūžībā aizgājis aktieris, režisors un pedagogs Kārlis Pamše 1

Mūžībā aizgājis aktieris, režisors, pedagogs un rakstnieks Kārlis Pamše, aģentūru LETA informēja Latvijas Teātra darbinieku savienības sabiedrisko attiecību speciāliste Māra Dzene.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
TESTS. Atbildi uz 10 jautājumiem un uzzini, kādu vērtējumu tu iegūtu šajā latviešu valodas testā!
Lasīt citas ziņas

Pamše dzimis 1917.gada 31.martā Virānes pagastā kalpotāju ģimenē, bet mūžībā aizgāja vakar, 9.septembrī.

Viņš bija beidzis Jaungulbenes lauksaimniecības skolu, Drāmas teātra studiju (1947), Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļu (1953). No 1944.gada līdz 1965.gadam Pamše darbojies Drāmas teātrī – sākumā kā aktieris, bet no 1953.gada kā režisors.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kopš 1966.gada viņš bija režisors Rīgas Operetes teātrī. Operetē viņš iestudējis izrādes “Trejmeitiņas”, “Cirka princese”, “Peldētāja Zuzanna”, dziesmu spēli “Zaļā pļava” un daudz ko citu.

Pamše pasniedza aktiera meistarības stundas Teātra fakultātes studentiem, radio iestudēja vairākus radiolasījumus un darbojās arī teātra kritikā.

Nozīmīgākie iestudējumi bija Andreja Upīša “Balss un atbalss” (1954), Nikolaja Pagodina “Trešā patētiskā” (1958), Alejandro Kasonas “Trešais vārds” (1958) un Teodora Dreizera “Amerikāņu traģēdija” (1960).

Jau mācoties Jaungulbenes lauksaimniecības skolā, Pamše rakstījis dzejoļus, kas publicēti periodiskajos izdevumos, arī ar pseidonīmu Māris Klajs. Pirmā publikācija – dzejolis “Zem baltzaļā karoga” publicēts 1935.gadā žurnālā “Mazpulks”. Viņš sarakstījis tādas grāmatas kā “Es zagu”, “Anta Klints: sarunas”, “Operetes karuselī: Stāsts par Edgaru Zveju” un citas.

2008.gadā Pamše saņēmis “Spēlmaņu nakts” balvu “Par mūža ieguldījumu teātra mākslā”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.