Mobilā versija
+7.1°C
Lilija, Liāna
Svētdiena, 30. aprīlis, 2017
10. jūlijs, 2012
Drukāt

Nākamie Dziesmu svētki paies Līgo zīmē

Foto-LETAFoto-LETA

XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki, kas notiks no 2013.gada 30.jūnija līdz 7.jūlijam, paies Līgo zīmē, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde.

Līgo latviešu tautas identitātes, kultūras tapšanas vēsturē un tradīcijās ir viens no nozīmīgākajiem dzīvajiem simboliem. Līgo apvieno sevī filozofiju un svētkus, dabas un cilvēka dzīves ritu, mītisko tautas pirmssākumu un sakrālās domas dzimšanu.

Atšķirībā no iepriekšējiem svētkiem šoreiz vairāk tiek domāts par svētku kopējo konceptuālo vēstījumu. Svētku vienojošais moto būs “Gaisma līgo Latvijā”, kura autors ir svētku galvenais režisors Uģis Brikmanis. Svētku galvenais mākslinieks ir Ivars Mailītis, kura uzdevums ir izveidot vienotu svētku māksliniecisko tēlu.

Pēc Melbārdes teiktā, nākamie Dziesmu un deju svētki turpinās attīstīt pēdējos 15 gados izveidojušos modeli, kad Dziesmu un deju svētki ir ne tikai trīs lielu nozaru: koru, deju un pūtēju orķestru nozares kopā sanākšana, bet arī latviešu tautas kultūras un identitātes svētki.

Tradicionāli Dziesmu un deju svētku kulminācija ir Noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Noslēguma koncerta koncepcijas atslēgas vārds ir “Līgo”. Koncerta ideja pieder diriģentei Airai Birziņai, koncerta otrs mākslinieciskais vadītājs ir Ivars Cinkuss. Svētku kopējās mākslinieciskās koncepcijas autore ir rakstniece Nora Ikstena, kura arī turpina darbu pie Noslēguma koncerta scenārija. Koncerts iecerēts trijās daļās un scenogrāfiski norisināsies Ivara Mailīša veidotā simboliskā kalnā, pār kuru Līgo rituāla gaitā pārvietojas saules gaisma.

Noslēguma koncerts sāksies ar Pētera Barisona “Dziesmai šodien liela diena” un Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju”. Koncertā skanēs arī latviešu tautasdziesmas “Pūt, vējiņi!”, “Gaismiņa ausa”, “Saule brida rudzu lauku”, Emīla Dārziņa “Senatne”, Jāņa Mediņa “Tev mūžam dzīvot, Latvija”, Emiļa Melngaiļa “Jāņuvakars”, Jāzepa Vītola “Gaismas pils”, Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava” un daudzi citi latviešu kora klasikas skaņdarbi, kā arī Uģa Prauliņa jaundarbs, kas tiek speciāli rakstīts XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem.

Deju svētku lielkoncertos tiks izdejotas latviešu tautas vērtības septiņās deju pīnēs jeb septiņās laipās. “Liepu laipa” atspoguļos cilvēka mūža ritumu, ģimenes un radu dzīvi, “Bērzu laipa” – cilvēka saimniecisko darbību, “Egļu laipa” – gada svētkus un svinamās dienas, “Mežābeles laipa” – nerātnās dziesmas un nerātnās dejas, “Apses laipa” – ierašas un māņus, “Īves laipa” – tēvzemes mīlestību, karu un karavīrus, “Ziedu laipa” – mītiskās dziesmas un dejas.

Savukārt pūtēju orķestra dižkoncerts tiks veidots kā “Novadu stāsti”. Koncerta programma pirmo reizi ir sastādīta tikai no latviešu komponistu skaņdarbiem, pie tam katra novada pūtēju orķestri gatavo tikai savu programmu. Kā koporķestra programma tiek iestudēti tikai divi skaņdarbi: koncerta sākumā visi pūtēju orķestri atskaņos Gunāra Ordelovska “Parādes maršu”, bet noslēgumā – Jura Karlsona jaundarbu.

2013.gads ir izcilā latviešu komponista Jāzepa Vītola 150.dzimšanas dienas gads. Var teikt, ka nākamie Dziesmu svētki paies komponista Jāzepa Vītola 150.gadadienas zīmē, norādīja Melbārde. Svētku noslēguma koncerta programmā iekļautas vairākas Vītola komponētās dziesmas. Noslēguma koncerta kulminācija būs Vītola “Gaismas pils, bet koncerta programmā būs arī jau mazliet piemirstā “Ziemeļblāzma” un “Upe un cilvēka dzīve”.

2.jūlijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā būs Jāzepa Vītola 150.dzimšanas dienai veltīts koncerts, kurā dziedās Latvijas kordiriģentu koris. Gatavošanās šim koncertam sākās jau Ogres novada festivālā, kura laikā notika arī kordiriģentu nometne.

Svētku laikā īpaši tiks akcentēta latviešu tradicionālā kultūra, lielāka loma tiks pievērsta tautas tērpam. Mēģināsim padarīt tradicionālo tautas tērpu skati vēl spožāku un interesantāku skatītājiem.

Svētku nedēļas laikā, 3.jūlijā, notiks arī vokāli simfoniskās mūzikas koncerts “Arēnā Rīga”, kur labākie amatierkori un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris atskaņos pasaules un latviešu klasikas skaņdarbus.

Dailes teātrī, Rīgas Latviešu biedrības namā, E.Smiļģa Teātra muzejā un Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā varēs skatīties amatierteātru labākās izrādes, notiks kokļu ansambļu konkurss un koncerts, Vērmanes dārzā būs viesu kolektīvu koncerti un amata meistaru darinājumu gadatirgus.

Ir pieaugusi interese par Dziesmu un deju svētkiem no ārzemju tūristu puses. Jau tagad tiek saņemts daudz jautājumu svētku sakarā. Tūristi no daudzām valstīm vēlas apmeklēt Latviju tieši 2013.gada Dziesmu un deju svētku laikā. Tāpēc rīkotāji ir ieviesuši viesiem īpašu pasākumu – Saieta namu, kas darbosies vakaros izstāžu centrā “Ķīpsala”, kur tūristiem brīvā atmosfērā būs iespējams sajust svētku gaisotni.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+