Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
1. aprīlis, 2014
Drukāt

Avoti: NATO lems par “militāro resursu” izvietošanu austrumu dalībvalstīs (3)

-

NATO Secretary General Anders Fogh Rasmussen (C) delivers a speech in front of NATO's Foreign Affairs ministers during a ceremony to mark the anniversaries of NATO enlargement and official photo on the first day of the Foreign Affairs ministers' meeting at the NATO headquarters in Brussels on April, 1 2014. AFP PHOTO / POOL / JOHN THYS

Reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas aneksiju, NATO izvērtēs savas iespējas alianses militāro resursu izvietošanai austrumu pierobežā esošajās dalībvalstīs, ziņo avoti aliansē.

NATO dalībvalstu ārlietu ministri sanāksmē Briselē “izlēmuši uzdot militārpersonām sagatavot plānu, kas varētu ietvert iespējamo papildspēku un militāro resursu izvietošanu,” aģentūrai DPA pavēstījis avots, kas vēlējies saglabāt savu anonimitāti.

Savukārt kopīgajā paziņojumā ministri paziņojuši, ka nodrošinās “redzamu apliecinājumu NATO (..) kolektīvajai aizsardzībai pret jebkādiem agresijas draudiem aliansei”.

“Mūsu mērķis par Eiroatlantiskā reģiona pilnību, brīvību un mieru nav mainījies, taču Krievija tam metusi nopietnu izaicinājumu,” teikts ministru paziņojumā. “Neatkarīga, suverēna un stabila Ukraina ir svarīga Eiroatlantiskajai drošībai.”

Pēc dalības NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) skaidrojis, ka NATO Baltijas valstu drošībai plāno vairākus būtiskus pasākumus – jau drīzumā Baltijā izveidot vēl vienu NATO patruļlidmašīnu bāzi un kādu ostu pielāgot NATO militāro kuģu piekļuvei, ziņo “Diena.lv”.

Ministrs skaidrojis, ka patlaban NATO militārā pavēlniecība izvērtēs no aizsardzības interešu viedokļa, kas un kurā valstī būtu izvietojams. Par bāzes iespējamo atrašanās vietu viņš nevēlējās izteikties. Minētie pasākumi pagaidām plānoti līdz šā gada beigām un tiks koriģēti atkarībā no reāliem riskiem un situācijas, piebilda ministrs.

Rinkēvičs neatklāja, kur plānots izveidot papildu patruļlidmašīnu bāzi un ostu, jo pašlaik izvērtēšanas darbus veic NATO militārie eksperti. Tomēr neoficiāli izskanējis, ka vēl vienu patruļlidmašīnu bāzi papildus esošajai bāzei Šauļos, Lietuvā, plānots izveidot Igaunijā, bet Latvijā kādu ostu pielāgot NATO militāro kuģu piekļuvei.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis otrdien jau bija aicinājis aliansi izvietot militārās brigādes Polijā, taču citu valstu ministri par karavīru izvietošanu izteikušies piesardzīgi.

“Nē, mums nav vajadzīgi NATO karavīri uz robežas ar Krieviju,” ierodoties uz sanāksmi, uzsvēra Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timmermans.

Viņa Norvēģijas kolēģis Berge Brende piebilda, ka NATO “nevajadzētu nevajadzīgi saasināt situāciju”.

Diplomāti norāda, ka vairākas dalībvalstis uzstāj, ka būtu jāizvairās no Krievijas provocēšanas.

“Militāro resursu” izvietošana varētu iekļaut militāro aprīkojumu. Alianse jau pastiprinājusi gaisa spēku patruļas Baltijas valstu gaisa telpā.

NATO apņēmusies pastiprināt sadarbību arī ar Ukrainu, tostarp palīdzot reformēt tās bruņotos spēkus un palielinot to kaujas spējas.

Kā ziņots, ministri otrdienas sanāksmē vienojušies arī iesaldēt visu sadarbību ar Krieviju gan civilos, gan militāros jautājumos.

Tomēr NATO joprojām ir atvērta augsta līmeņa dialogam ar Krieviju, taču “pirmkārt un galvenokārt” jautājumā par Ukrainas krīzi.

“Krīze apšauba pamatprincipus, uz kuriem veidota mūsdienu Eiropa – teritoriālā integritāte, starptautiskās tiesības un suverēnu valstu tiesības lemt pašām savu likteni,” uzvēra alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ņemot vērā Krievijas agresivitāti — kā Ukrainā tā pie ES valstu robežām — NATO nav liela izvēle, jo dalībvalstis ir jānosargā. Situācijas tālāka attīstība atkarājas no Maskavas. Viens ir skaidrs, ja būs konflikts — auksts vai karsts — Krievija zaudēs.

  2. Latvijai nevajag svešas algotņu bandas savā teritorijā. Aiz tām paliek civiliedzīvotāju masu kapi. Kamēr Latvijā nav svešs karaspēks, tikmēr Latvija nav mērķis. Tiklīdz šeit izvietos svešu karaspēku, tā Latvija kļūst par mērķi. Vai tiešām tautieši ir tik stulbi, ka nesaprot, ka scenāriju raksta citur un režisors ir cits. Bet tautieši kā blējošs aitu bars uzvedās. Un pamanās maksāt par pasaules pārdalīšanu.
    Vai ir Irākā, Afganistānā, Lībijā iestājies miers un laimība. Nē, tur ir nebeidzams pilsoņu karš. Vai to gribam Latvijā? Cik miera uzturētāji ir tiesāti par civiliedzīvotāju slepkavībām? – maz dzirdēts – gali aiz dīķa.

    • Latvija ir mērķis abos gadījumos ar vai bez svešām vai savām algotņu bandām,tikai parādoties ,,svešām,, bandām pokera spēlētājam var sākties dusmu lēkme un tas nebūtu sevišķi labi.

Vācijā afgāņu pusaudzis izvarojis un nogalinājis studenti (1)Vācijā ir aizturēts 17 gadus vecs patvēruma meklētājs afgānis, kuru tur aizdomās par 19 gadus vecas studentes izvarošanu un slepkavību, sestdien paziņoja policija un prokuratūras darbinieki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+