Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
4. augusts, 2015
Drukāt

NATO par pusi samazinās Baltijas valstu gaisa telpā patrulējošo lidmašīnu skaitu

Foto-LETAFoto-LETA

Lai gan pēdējā laikā ir kļuvuši biežāki gadījumi, kad NATO iznīcinātājiem ir jāpaceļas gaisā tuvojošos Krievijas militāro lidmašīnu dēļ, alianse septembrī samazinās Baltijas valstu gaisa telpā patrulējošo lidmašīnu skaitu par pusi – no pašreizējām sešpadsmit līdz astoņām, aģentūrai BNS paziņoja NATO spēku virspavēlniecības Eiropā sakaru ar medijiem vadītājs pulkvežleitnants Džejs Džanzens.

Pēc Džanzena teiktā, paredzamā patrulējošo lidmašīnu skaita samazināšana ir “atbilstoša uzdevuma mērogam”.

“No 1.septembra NATO Baltijas gaisa patrulēšanas misijā būs norīkotas astoņas lidmašīnas,” viņš sacīja.

“Šobrīd mums misijā ir norīkotas 16 lidmašīnas, bet tas ir krietni vairāk nekā mūsu militārā nepieciešamība, kas tika noteikta pēc Krievijas – Ukrainas krīzes sākuma (…) Mēs domājam, ka astoņas lidmašīnas pilnībā atbilst nepieciešamajam skaitam, lai veiktu gaisa patrulēšanas misiju,” piebilda Džanzens.

Viņš atklāja, ka ir pieņemts lēmums, ka no septembra līdz decembrim Šauļu bāzē Lietuvā tiks dislocētas četras Ungārijas lidmašīnas “Gripen”, bet Emari bazē Igaunijā tiks dislocētas četras Vācijas lidmašīnas “Eurofighter Typhoon”. NATO vairs nesūtīs lidmašīnas uz Malborku Polijā.

Lietuvas Aizsardzības ministrijā norādīja aģentūrai BNS, ka “šobrīd ar NATO amatpersonām tiek koordinēts” jautājums par papildspēku sūtīšanu uz Šauļiem.

“Baltijas valstis vēlas, lai galvenais kontingents, kas veic gaisa patrulēšanas misiju Šauļos, tiktu atbalstīts ar papildu spējām Igaunijā un Lietuvā. Lietuva vēlas, lai vēl viens pastiprinājums septembrī vai vēlāk tiktu nosūtīts uz Šauļiem. Jautājums šobrīd tiek koordinēts ar NATO amatpersonām un sabiedrotajiem,” informēja ministrija.

Tā norādīja, ka Lietuva kopā ar Latviju un Igauniju visiem sabiedroto kontingentiem nodrošina plašu atbalstu kā kontingentus uzņemošās valstis, sniedzot arī loģistikas atbalstu, kopā tam gadā tērējot 15 miljonus eiro.

Lietuvas aizsardzības ministrs Juozs Oleks uzsvēra, ka lidmašīnu skaita samazināšana neietekmēs Baltijas valstu drošību.

Viņš norādīja, ka šāds lēmums ir pieņemts, lai racionālāk izmantotu militārās spējas un finansējumu.

“Es domāju [drošību] tas neietekmēs. Ar piešķirtajām spējām tā tiks nodrošināta,” Oleks otrdien sacīja aģentūrai BNS.

Ministrs norādīja, ka Lietuva veido NATO komandvadības štāba elementu (NFIU), no pērnā gada valstī rotācijas kārtība ir sabiedroto karavīri, bet 2016.gadā tiks izvietota ASV smagā militāra tehnika.

“Tam visam ir nepieciešami aprēķini,” viņš piebilda.

Ministrs paziņoja, ka pēdējā laikā Krievija Baltijas valstu gaisa telpu nav pārkāpusi, bet “bija daudzi gadījumi”, kad tika pavadītas Krievijas militāras lidmašīnas.

NATO dalībvalstis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpas patrulēšanu rotācijas kārtībā veic kopš 2004.gada marta, kad Baltijas valstis tika uzņemtas aliansē.

Līdz pagājušā gada pavasarim patrulēšana tika veikta no Šauļiem ar četrām lidmašīnām, bet saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā patrulēšanu veicošo iznīcinātāju skaits tika palielināts līdz 16, un iznīcinātāji bāzējas ne tikai Šauļos, bet arī Emari un Malborkā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+