Foto – LETA
Foto – LETA
Foto – LETA

Krievija lūdz piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no “airBaltic” 0

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības “airBaltic”, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189
Lasīt citas ziņas

Prasība saistīta ar bijušajam “Latvijas Krājbankas” lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku “Investbank”, kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo “airBaltic” akcionāri SIA “Baltijas aviācijas sistēmas” (BAS) un “airBaltic” kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no “airBaltic” un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

CITI ŠOBRĪD LASA

TM ir pieprasījusi Krievijas Tieslietu ministrijai papildus informāciju, kas nepieciešama tiesiskās palīdzības lūgumu pieņemšanai izpildē. Pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas TM pārsūtīs tiesiskās palīdzības lūgumus piekritīgajai Latvijas rajona tiesai lēmuma pieņemšanai par spriedumu atzīšanu un izpildi vai neatzīšanu, norādīja TM pārstāvji.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šo spriedumu neatzīšanas gadījumā Krievija varētu censties parādu atgūt ar citām metodēm, piemēram, arestējot “airBaltic” lidmašīnas un citu mantu.

Valsts kancelejā aģentūrai LETA pauda, ka konkrētā lieta neesot ar valsti tiešā veidā saistīta tiesvedība. Proti, tā nav valsts tiesvedība, bet gan “airBaltic” tiesvedība – valsts nekādā veidā šajā strīdā nav iesaistījusies, tas ir civiltiesisks strīds.

Arī “airBaltic” valsts kapitāldaļu turētājas, Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji norādīja, ka ikdienas operacionālie jautājumi, tai skaitā iespējamās tiesvedības lietas, ir lidsabiedrības kompetences jautājumi. SM nav lietu dalībniece.

SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, kurš ir “airBaltic” valsts kapitāldaļu turētāja pilnvarotais pārstāvis, uzsvēra, ka jebkura tiesvedība, kurā ir iesaistīta lidsabiedrība “airBaltic”, ir tikai un vienīgi kompānijas pārziņā.

“Cik zināms, pret valsti nekādu prasību nav. Ja kaut kas tiek prasīts no “airBaltic”, tad tas ir jautājums kompānijas valdei un padomei, jo gan valdes, gan padomes pienākums ir gādāt par uzņēmuma stratēģiju, attīstību, tostarp arī iespējamiem riskiem, ko var radīt tiesvedības. Valdei un padomei par to tiek maksāta alga,” skaidroja Ozoliņš.

Viņš apgalvoja, ka viņa rīcībā nav informācijas par konkrētajām prasībām par vairāk nekā 20 miljonu eiro piedziņu no “airBaltic” strīdā ar “Investbank”.

Savukārt “airBaltic” pārstāvji, lūgti komentēt konkrētās lietas statusu, norādīja, ka “visa informācija par būtiskākajām tiesvedībām ir atspoguļota uzņēmuma gada pārskatā”. “airBaltic” juristi turpinot darbu pie tiesvedībām, procesi vēl turpinās, tādēļ pašlaik kompānija nevarot plašāk komentēt to gaitu.

Reklāma
Reklāma
Pēdējais lidsabiedrības gada pārskats tika publiskots 2017.gada sākumā un attiecas uz situāciju 2016.gada nogalē. Svaigāku informāciju aģentūrai LETA no kompānijas neizdevās iegūt.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.