Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
11. marts, 2016
Drukāt

Korupcijas pētnieks: jaunā kārtība KNAB derēs stipram vadītājam (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimas deputāti vakar pilnīgā vienprātībā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumā, kas šīs iestādes vadītājam ļaus vieglāk ierosināt disciplinārlietas un atlaist biroja darbiniekus.

Saeimas Korupcijas apkarošanas apakškomisijas vadītāja Alekseja Loskutova (“Vienotība”) sagatavotie un Juridiskā biroja pieslīpētie grozījumi iepriekš bija raisījuši plašas diskusijas Saeimas komisijās un kuluāros, bet atklātās debatēs un balsojumā neviens deputāts neuzdrošinājās pret tiem iebilst.

Saeimā skaidro, ka izmaiņas esot bijušas nepieciešamas, lai pielāgotu KNAB darbību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām, kas Latvijai sniegtas korupcijas apkarošanas jomā. Regulējumā precizēts biroja statuss, nosakot, ka tā ir tiešās pārvaldes iestāde un biroja institucionālo pārraudzību īsteno ar Ministru prezidenta starpniecību. Pārraudzība nozīmē premjera tiesības pārbaudīt KNAB priekšnieka pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus. Pārraudzība neattieksies uz lēmumiem, ko KNAB pieņem, īstenojot savas funkcijas korupcijas novēršanā.

Turpmāk viena un tā pati persona par KNAB priekšnieku varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Līdz šim šāds termiņš likumā nebija noteikts. Grozījumi pilnveido arī procedūru, atbrīvojot KNAB priekšnieku no amata. Izmaiņas precizē atbrīvošanas tiesiskos pamatus, kā arī nosacījumus komisijai, kas lemj par biroja priekšnieka atlaišanu. Turpmāk pēc Ministru prezidenta vai ģenerālprokurora sniegtās informācijas iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata vērtēs komisija, kuru vadīs ģenerālprokurors. Komisijas sastāvā būs Valsts kancelejas direktors, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks, kā arī ar padomdevēja tiesībām – ne vairāk kā trīs Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji. KNAB priekšnieks komisijas lēmumu turpmāk desmit dienu laikā varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, un šo tiesas nolēmumu nevarēs pārsūdzēt. Ja komisijas lēmums nebūs pārsūdzēts vai tiesa to būs atzinusi par tiesisku, premjers varēs iesniegt Saeimā attiecīgu lēmuma projektu par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata. Savukārt Saeimas lēmumu par biroja priekšnieka atbrīvošanu no amata vairs nevarēs pārsūdzēt.

Attiecībā uz pārējiem biroja darbiniekiem un amatpersonām likuma grozījumos noteikts, ka turpmāk viņi būs valsts dienesta attiecībās (pašlaik KNAB darbinieki atrodas darba tiesiskajās attiecībās līdzīgi kā privātajā sektorā strādājošie). Tāpat noteikts, ka biroja amatpersonas dienesta attiecību izbeigšanai un atbrīvošanai turpmāk nebūs nepieciešama arodbiedrības piekrišana. 
KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība iepriekš paudusi bažas, ka Loskutova ierosinātie grozījumi palielināšot KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka patvaļu, ļaujot viņam iznīcināt biroju. Arodbiedrības ieskatā, tie ir klajā pretrunā ar OECD pamatnostādnēm un apdraud KNAB iespējas veikt izmeklēšanu neatkarīgi no ārējās ietekmes, kā arī dod iespēju ar administratīvām metodēm izrēķināties ar darbiniekiem, piemēram, lai nepieļautu valstiski svarīga nozieguma atklāšanu, ļaus izmeklētāju, kas izmeklē krimināllietu, “aizrotēt” uz kādu nekaitīgāku iestādes nodaļu.

Korupcijas pētnieks Valts Kalniņš intervijā Latvijas Radio vērtējis, ka Saeimas apstiprinātie likuma grozījumi ievērojami stiprinās KNAB neatkarību, kas atbilst OECD rekomendācijām. Taču vienlaikus tie būtiski pastiprinās KNAB priekšnieka varu, kas rada riskus iestādei vāja vadītāja gadījumā. “Tas ir labi tādā ziņā, ka KNAB priekšnieks kļūst pasargātāks no politiskas iejaukšanās savā amatā, bet tur ir arī liels risks. Ja mēs KNAB priekšnieka amatā iegūstam cilvēku, kas ir vājš vadītājs, tad neko pret viņu īsti nevar izdarīt. Jaunajā likumprojektā ierakstīts, ka KNAB priekšnieks var vērtēt savus darbiniekus, bet viņa paša darba vērtēšanas procedūra vairs nepastāv, kamēr viņš tīši nepārkāpj likumu, kas rada būtisku kaitējumu. Ja pastiprinām spēcīga vadītāja pilnvaras, tad varam sagaidīt uzlabojumus KNAB darbā. Ja tiek pastiprināta vāja vadītāja neatkarība, pilnvaras un institūcijas kontrole, tad nekādu kvalitātes uzlabojumu kopumā sagaidīt nevaram,” sprieda pētnieks.

Pieņemtie likuma grozījumi gan ir tikai starpposms nemitīgajām pārmaiņām KNAB. Valdība jau iepriekš uzdevusi birojam izveidot augsta līmeņa darba grupu jauna KNAB likuma izstrādei, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma efektivitāti korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumos, kā arī partiju finanšu kontroles un priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumos. Darba grupai līdz šā gada 14. septembrim likumprojekts jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Piekriitu,ka stipram vadiitaajam,bet ne jau nemaakulim Strelcenokam.Tik vien var,kaa atbriivoties no speeciigaakiem par sevi darbiniekiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+