Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
5. oktobris, 2015
Drukāt

Vai iespējams novērst skolotāju streiku? (6)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apņēmusies no nākamā gada 1. septembra ieviest jaunu skolotāju algošanas modeli, kas paredz skolotājiem noteikt 36 stundu darba nedēļu un aprēķināt algu pēc skolēnu skaita klasē. Paredzams, ka mazāko algu saņēmējiem atalgojums pieaugtu, bet labāk atalgotajiem tas varētu sarukt. Tomēr valdība vēl nav piešķīrusi papild­finansējumu, kas nepieciešams modeļa ieviešanai. Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība (LIZDA) izvirzījusi dažādas prasības modeļa uzlabošanai, kuru ieviešana prasītu vēl lielāku papildfinansējumu. Esot neapmierināta ar to, ka šīs prasības netiek pildītas, un to, ka nav piešķirts pat IZM prasītais finansējums, tā uzsākusi streika procedūru. Vai bijušie izglītības ministri redz izeju no radušās situācijas?

 

Roberts Ķīlis: “Kad vēl pats biju ministrs, noslēdzām ar arodbiedrību vienošanos, ka jāizstrādā jauns skolotāju algošanas modelis. Toreiz plānojām, ka algu jautājums būs tikai viena no pārmaiņām izglītībā, ka ieviesīsim pārmaiņas arī mācību saturā un skolu darba organizācijā. Tagad toties priekšplānā izvirzījies algu jautājums. Bija plāns arī lielāku daļu no nodokļu ieņēmumiem novirzīt pašvaldībām, lai tās varētu pašas maksāt algas skolotājiem un valstij vairs nebūtu jāalgo skolotāji, kuri strādā pašvaldību skolās. Labi ir tas, ka modelis vismaz lielos vilcienos ir saskaņots ar arodbiedrību. Radies iespaids, ka lēmumi par jaunā modeļa ieviešanu tiek atlikti tieši tāpēc, ka IZM un Finanšu ministrija nespēj atrast kopīgu valodu, nevis skolotāju iebildumu dēļ. Iespējams, modeļa ieviešanu grib novilcināt, cerot, ka vispirms tiks slēgtas daļa skolu, skolotāju būs mazāk un tad vairs nevajadzēs papildu finansējumu modeļa ieviešanai. Runājot par streiku, jāsaka: ja politiķi to patiesi vēlētos, viņi spētu no streika izvairīties. Uzskatu, ka ir iespējams atrast finansējumu, lai kaut daļēji apmierinātu arodbiedrības prasības. Taču valdošā koalīcija to nedarīs. Iepriekšējam premjerministram Valdim Dombrovskim ļoti negribējās redzēt cilvēkus ielās, bet pašreiz pie varas esošos politiķus streiks uztrauc maz. Vēlēšanas arī vēl tālu. Politiķi zina, ka skolotāji pastreikos stundas trīs un viss. Nedēļu jau nestreikos, tāpēc arī politiķi neuztraucas.”

 

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Kārlis Šadurskis: “Jauno skolotāju finansēšanas modeli kopumā atbalstu, kaut atsevišķas detaļas tajā ir diskutablas. Uzskatu arī, ka līdz ar jaunā modeļa ieviešanu vienlaikus jāsakārto vidusskolu tīkls. Nav runa tikai par skolēnu skaitu. Būtu jāformulē, kas tad Latvijā ir vidusskola. Jānosaka tām skaidras prasības ne tikai par skolēnu skaitu, bet arī par izglītības kvalitāti. Tikai tad, kad skola būtu akreditēta atbilstoši jaunajām prasībām, tai būtu jāpiešķir tāds finansējums, kādu paredz jaunais modelis. Izbēgt no streika nav iespējams, jo LIZDA ļoti grib streikot. Par to liecina tas, ka tā uzstādījusi absolūti neizpildāmas prasības. Lai izpildītu tikai to prasību daļu, kas attiecas uz augstāko izglītību un zinātni, būtu vajadzīgi 100 miljoni eiro. Domāju, ka IZM savu nostāju ir pietiekami skaidrojusi. Tā ka streika draudi nav radušies informācijas trūkuma dēļ. Tie, kuri gribējuši, ir saņēmuši informāciju par jauno modeli un problēmām, kas saistītas ar tā ieviešanu. Diemžēl iespējams, ka dažkārt pedagogi smeļas informāciju no apšaubāmiem avotiem.”

 

 

 

rivzaBaiba Rivža: “Tas nu ir fakts, ka algas ir jāceļ gan skolotājiem, gan akadēmiskajam personālam. Krīzes laikā šīs algas samazināja uz pusi, un zaudētais nav atgūts. Tāpēc vajag skaidru plānu algu palielināšanai un pārliecību, ka tiks piešķirts tām nepieciešamais finansējums. Ja tā nav, skaidrs, ka valda satraukums un cilvēki briest streikam. Iespējams, streikos ne tikai skolotāji. Streikam varētu pievienoties arī augstskolās strādājošie. Jaunais modelis var nepatikt lielajām skolām, jo tās var būt zaudētājas. Taču skaidrs arī tas, ka mazajām skolām nepieciešams lielāks atbalsts, nekā tās līdz šim saņēmušas.”

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Vesela banda nespējīgu izglītības ministru(izņemot Ķīli) , kuri spēja tikai murmulēt .bet nespēja uzlabot izglītības sistēmu Latvijā. Rezultāts ir redzams- pamatizglītības un vidusskolas izglītības dokuments tiek iedots skolniekam par to ka viņš atsēdējis tos gadus skolā(protams izņemot dažas labās skolas).
    80% beidzēju nav sagatavoti ne mācībām augstskolā ,ne darbam , ne dzīvei.
    Tiek degradēta latviešu tauta. Piekrītat rivža, druviete, piebalgs, broks, vitols un pārējie jau aizmirstie bandas locekļi.

  2. Jā ir iespējams! Turklāt pavisam vienkārši – jāpalielina algas vienlaicīgi un proporcionāli ar deputātu algām. Pacēla tauku galvām par 100%, tad arī skolotājiem tikpat. Un nebūs nekādu problēmu.

  3. ja streiko, tad ir jāstreiko tā, lai valdošie nekauņas sadzirdētu un beidzot saprastu!!? KĀPĒC BĒRNI NEVAR CIEST, BET SKOLOTĀJI PAR PUSVELTI GAN STRĀDĀT PIESPIESTI???????? Citās valstīs streiko pa īstam un panāk savu prasību ievērošanu, bet pie mums ĀKSTĀS… Valdība un Saeima ņirdz!?! ĶĪLIS ARĪ ŅIRDZ – PASTREIKOS UN VISS…….. KĀPĒC JĀBŪT SKOLĀ, JA STREIKA LAIKĀ NEMAKSĀ??? SKOLOTĀJS IR MĀJĀS UN VISS!!! Liekas, ka Šadurskis GRIB, lai skolotāji streiko, ja savā dumjajā galvā NEVAR SAGREMOT ELEMENTĀRAS LIETAS!!! Skaidrs, ka viņš dzīvo PILNĪGI citā dimensijā!!! Nebūs taču no tramvaja izkritis ar galvu uz leju????????

  4. Nesaprotu, kāpēc vajadzīgi tik daudzi miljoni jaunajam algu modelim – jāprot sadalīt to naudu, kas ir, tā, lai pietiek visiem. Vai ir normāli, ka cits skolotājs saņem pāri 1000, bet cits – ap 300 eiro? Jāprot sadalīt slodzi (lai cits nestrādā 2 slodzes), tad pietiks arī algām. Bet, ja rodas skolotāju pārpalikums, tad jāprot pensionāriem pateikt paldies, jo maize jāpelna līdz pensijas vecumam. Vienkārši! Vienmēr viss ģeniālais bijis vienkāršs!

  5. Trīsstundu vai trīsdienu streiks nav nekāds streiks . Taču streika laikā algu nemaksā ,arodbiedrībām arī nav streika fonda un vispār daudzi skolotāji ir izstājušies no ardobiedrībām. Uzkrājumu taču arī nav un vēl ir kredīti un līzingi ,līdz ar to nekāds nopietns streiks nesanāks. Pie tam ,iepriekšējā pieredze ir tāda ,ka bērni drīkstēja apmeklēt skolu un skolotājam tāpat bija jābūt skolā ,tikai mācību stundas nenotika un algu nemaksāja un tad vēl mācību gadu pagarinās ,jo bērni jau nedrīkstot ciest Īsts streiks ir tad ja skolas slēdz uz streika laiku un streiks ilgst līdz panāk kompromisu un streiks ilgst mēnešus ,pusgadu vai vairākus gadus.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (27)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+