Kāpēc advokāti nevēlas kļūt par valsts amatpersonām? 2
Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, nosakot ierobežojumus maksātnespējas administratoriem, kuri ar jauno gadu kļūs par valsts amatpersonām. Aptuveni puse no 300 maksātnespējas administratoriem ir arī zvērināti advokāti, un viņiem valsts amatpersonas statuss nozīmēs valsts iestādēm sniegt informāciju ne tikai par maksātnespējas procesiem, bet arī ziņas par visiem advokātu darījumu partneriem. Tas radījis iebildumus advokātu aprindās. Tiesa, valsts amatpersonas kontrolējošais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norāda, ka gan administratoriem, gan advokātiem ir bijis pietiekami laika sagatavoties, lai pildītu valsts amatpersonu saistības un vienlaikus nepārkāptu saistības, ko šīm profesijām uzliek citi likumi. Pretestība valsts amatpersonas statusam bijusi arī no to maksātnespējas administratoru puses, kuri nav advokāti.
Andris Rukmanis, zvērināts advokāts, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis: “Advokātu konfidencialitātes pamatprincipi nav savienojami ar valsts atklātības principu. Tās ir pilnīgi dažādas lietas. Likums jau līdz šim noteica kārtību, kādā advokātiem jāsniedz informācija par klientiem, bet paredzētās izmaiņas pārkāps informācijas neizpaužamību. Lai arī dati par klientiem būs jānorāda deklarācijas slēgtajā daļā, jebkura tiesībsargājošā iestāde tiem brīvi piekļūs. Mēs nebaidāmies no informācijas izpaušanas, baidāmies no tā, ka tiks aizskartas cilvēka tiesības. Noskaidrosim starptautisko advokātu organizāciju viedokli šajā lietā. Iespējams, vērsīsimies Eiropas cilvēktiesību tiesā.”
Guna Kaminska, zvērināta advokāte, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece: “Runa ir par to, ka amatpersonu deklarācija sastāv no publiskas un slēgtas daļas. Slēgtajā daļā jānorāda savi partneri, kas advokāta gadījumā ir viņa klienti. Tas ir pretēji jebkurai prasībai par advokāta pienākumu nodrošināt klienta konfidencialitāti. Šobrīd advokātam ir aizliegts strādāt valsts institūcijās. Ar likuma izmaiņām valsts maksātnespējas administratorus padara par tās kalpiem, piemirstot, ka atsevišķās lietās var rasties situācija, kad jānostājas pret valsti. Savukārt valsts amatpersonas to nedrīkst darīt.”
Jānis Muižnieks, zvērināts advokāts: “Advokāts nav amatpersona, jo viņš nepieņem nekādus valstiskus lēmumus. Šajā gadījumā būtu jānodala maksātnespējas administratori un advokāti. Ja advokāts nevarētu būt maksātnespējas administrators un otrādi, tas būtu loģiski. Šobrīd tas ir iespējams, bet uzņēmējdarbība ir brīva darbība peļņas nolūkos. Par administratoriem klīst dažādas runas, bet negribu spriest – viņi ir balti vai melni, bet vēlme advokātu padarīt par valsts amatpersonu ir ačgārna. Pienākums izpaust savu klientu informāciju nav pieņemams. Ja šim likumam ir cēlonis, tad viss ir kārtībā, bet izskatās, ka te notiek cīņa ar sekām. Vispirms jāsaprot, kāds ir mērķis, un tad jālemj, kā to sasniegt. Šobrīd šīs darbības īsti neatbilst demokrātiskas valsts pamatprincipiem.”
Gatis Flinters, advokātu biroja “Borenius” zvērināts advokāts: “Vēl jādiskutē, vai šis ir saprātīgākais veids, kā panākt maksātnespējas administratoru uzraudzību. Veidojas ideoloģiska pretruna, jo likumā ietverts, ka advokātam, pārstāvot klientu, jābūt neatkarīgam. Kad notiks tiesvedība pret valsti, klienti teiks, ka advokāts nav objektīvs, jo kā valsts amatpersona pārstāv arī valsti. Ja šo lēmumu apstrīdēs Satversmes tiesā, ko, visticamāk, darīs, tad Konstitucionālā tiesa vērtēs, vai attiecīgais lēmums ir samērīgs, vai likumdevējs izvēlējies pareizo risinājumu. Ja advokātam būs jānorāda visa informācija, arī tā, kas nav saistīta ar maksātnespēju, rodas jautājums, vai advokāts var nodrošināt klienta informācijas konfidencialitāti, kas ir obligāta prasība.”
