Mobilā versija
+2.4°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
2. marts, 2017
Drukāt

Neiespējamā misija: meklē taisnīgāko Dziesmu svētku biļešu tirdzniecības modeli (7)

Foto: LETAFoto: LETA

Biļetes uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku koncertiem.

Martā Dziesmu un Deju svētku padome spriedīs par Dziesmu un Deju svētku biļešu izplatīšanas modeļiem. Kā liecina iepriekšējo svētku pieredze, pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu uz Noslēguma koncertu un Deju lieluzvedumu Daugavas stadionā. Tā kā pēc iepriekšējiem svētkiem tika runāts par dalībnieku pārslodzi, Noslēguma un Deju lieluzveduma koncertu būs mazāk. Līdz ar to šķēres starp biļešu piedāvājumu un pieprasījumu veidosies vēl platākas. Lai kādus risinājumus arī meklētu, atrast visu sabiedrību apmierinošu lielā mērā ir kā neiespējamā misija.

Šobrīd darba grupa izstrādājusi četrus biļešu izplatīšanas modeļus.

Pirmais paredz pilnveidot un būtiski uzlabot esošo mehānismu, kas tika izmantots vairākos iepriekšējos svētkos. Tikšot domāts par vienā iegādes reizē vienam cilvēkam nopērkamo biļešu skaita samazināšanu. Tādējādi tikšot mazinātas biļešu iegādes laiks,spekulāciju iespējas un vairota biļešu pieejamība. Sola pārskatīt un saīsināt iepriekšējos svētkos nesamērīgi garo ielūgumu sarakstu. Vēl daudziem atmiņā nepatīkamais pārsteigums, ka ielūgumu saņēma ne vien Saeimas priekšsēdētājs, bet arī vai visi simts deputāti. Tāpat tikšot pārlūkotas iepriekšējās rezervācijas kvotas un būs vairākas grupas, kurām iepriekšējā rezervācijā atlicinās krietni mazāk biļešu.

Otrs – izlozes mehānisms. Saskaņā ar to biļešu izloze notiktu starp visiem Latvijā dzīvojošiem biļešu gribētājiem – noteiktā laika periodā interesenti, reģistrējoties interneta vietnē vai vietējā bibliotēkā un pastā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, var laimēt tiesības iegādāties biļeti, kura jāizpērk līdz konkrētam datumam. Pēc loģikas un pasaules prakses izlozes mehānisms būtu visgodīgākais un visefektīvākais, bet tā ieviešana saistīta ar lielām tehnoloģiskām un arī cilvēkresursu izmaksām. Būtiskākais risks – jaunieveduma funkcionalitāte un drošība, jo rīkotājprāt, Dziesmu un deju svētkiem nav jābūt izmēģinājuma poligonam. Šādu modeli noteikti būtu jātestē darbībā uz kādu citu valstiski nozīmīgu notikumu.

Trešais – reģionālās sadales mehānisms izlozes vai brīvās tirdzniecības ceļā. Biļetes tiktu virzītas proporcionāli iedzīvotāju skaitam katrā Latvijas reģionā, kur izloze notiktu starp visiem attiecīgajā reģionā deklarētajiem cilvēkiem, kuri vēlas iegādāties biļetes.

Un ceturtais ir lojalitātes mehānisms. Šis modelis paredz ieviest sistēmu, ka iespēju iegādāties biļetes cilvēks var nopelnīt svētku starpposmā – sakrājot punktus par katru apmeklēto Dziesmu svētku procesa maksas pasākumu, piemēram, nopērkot biļetes uz reģionālajiem svētkiem Rīgā vai novados. Šī modeļa lielākais ieguvums ir to cilvēku novērtēšana, kas ikdienā dzīvo līdzi Dziesmu un deju svētku tradīcijai, kā arī jaunatnes aktīvai piesaistei. Savukārt šī modeļa mīnuss esot cilvēku atšķirīgās finansiālās iespējas – ne visiem ir gana laiks un nauda svētku un koncertu apmeklējumiem.

Ko vēl iecerējuši dziesmu svētku rīkotāji Dziesmu svētku pieprasītāko koncertu biļešu tirdzniecības sakarā lasiet 2. marta “Latvijas Avīzē” vai e-izdevumā.

Atbilde uz Sieviete komentāru

Atcelt atbildi

Komentāri (7)

  1. Biļetes ir jāatdod kolektīviem. Tie ir viņu svētki. Kolektīvi lai lemj, kam viņi šos galā koncertus dāvina.

    • Politmafijas pārstāvis Atbildēt

      Nē un nekad! Lai bezalgas pašdarbnieki dejo par prieku kungiem! Kolektīviem nekas nepienākas!

  2. Galvenais nedāļāt biļetes pa velti pa labi un pa kreisi. Piemēram ministri un deputāti ir salīdzinoši maksātspējīga publika, tāpēc loģiski būtu tautas kalpiem pādod biļetes par pilnu cenu vai arī dubultā, lai parāda labo gribu un atbasta dziesmusvētkus.

  3. Variantu neiedzīvoties uz pašdarbnieku sviedriem Melbārdes kliķe laikam neizskata vispār. Biļetes ir jāatdod kolektīviem, jo tas ir viņu darbs, viņu resursi, kas tur gadiem ieguldīti. Kolektīvi paši arī zina, kam viņi grib dziedāt un dejot noslēgumā. Deputāti un ministri, lai velk savas pakaļas uz Vērmanes dārzu un Ķīpsalu.

  4. Par taisnīgāko veselības apdrošināšanas modeli jau aizmirsts?

  5. Kur šeit ir problēma? Viena tirdzniecības vieta, viena rinda, viena biļete vienās rokās.

  6. Manuprāt, ņemšanās ap “taisnīgi” ir ļoti plakātiska rīcība. Ļoti.
    Vienkārši un saprotami – tikko top skaidrs, kādi būs pasākumi, lieki nebļaustoties (neafišējot), biļetes vajag sākt tirgot. Nebūs skaļas reklāmas, nebūs trača. Galu galā runa jau nav par Mežaparka vai Stadiona lielkoncertiem vien – noteikti daudz labu pasākumu notiks arī citviet Rīgā. Pie tam – jau laikus iepriekš jānosaka – kurus koncertus rādīs TV, kurus nē. Zinātāji un patiesie gribētāji varēs lemt – iešu turp, tur ietaupīšu utt.
    Bet atsevišķā lemšana ir tikai izskatam: Redziet, mēs rūpējamies par taisnīgumu! Paies svētki un rūpes vēl nebūs beigušās…

Draugiem Facebook Twitter Google+