Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
17. janvāris, 2013
Drukāt

Ņem pogu līdzi un esi klāt!


Publicitātes fotoPublicitātes foto

Latvijas Nacionālajā operā atgriežas kādreiz tik populārā bērnu opera – Bendžamina Britena “Spēlēsim operu “Mazais skursteņslauķis”!”.

 

Jauniestudējuma pirmizrāde 25. janvārī tāpat kā pirms trīsdesmit gadiem aicina sekot līdzi mazā skursteņslauķu puikas Sema gaitām un, protams, piedalīties operas iestudēšanas procesā kopā ar Rīgas Doma kora skolas dziedātājiem – šajā reizē jaunā skatuviskā ietērpā, ko veidojis Prāgas Nacionālā teātra operas mākslinieciskais vadītājs Rocc.

 

Operas komponists Bendžamins Britens, kuram šogad 100. jubileja, ir pirmais britu mūziķis, kuram Anglijas karaliene piešķīrusi lorda titulu. Viņš 1949. gadā radīja operstāstu par Mazo skursteņslauķi – brīnišķīgu draugu, kas bērniem palīdz spert pirmos soļus opermākslas pasaulē un mūsdienās kļuvis par iemīļotu uzvedumu visā pasaulē.

Tātad uz skatuves top operas iestudējums, kur stāsta centrā – astoņus gadus vecais Sems, kam, nabadzības spiestam, jāsāk darba gaitas. Viņš kļūst par vienu no tiem puišeļiem, kam par vēdera tiesu jāberž dūmvadi un skursteņi bagāto ļaužu mājās, visu vēl grūtāku padara Melnais Bobs un viņa dēls Klems.

Latvijā “Mazais skursteņslauķis” iestudēts vairākkārt: plašu popularitāti piedzīvoja 1981. gada iestudējums LNO Aleksandra Viļumaņa vadībā, 2004. gadā opera tika iestudēta Siguldas Opermūzikas svētkos, bet pagājušajā sezonā to piedāvāja “Latvijas koncerti” diriģenta Andra Veismaņa koncertiestudējumā.

“Kopš iestudējuma pirmizrādes Latvijā tikko apritēja 30 gadi – tolaik zēnu korī dziedāja viss mūsu tagadējais diriģentu zieds – gan Māris Sirmais, gan Ints Teterovskis,” stāsta dziedātāja Evita Zālīte, kura jaunajā iestudējumā iejūtas Džuljetas lomā.

Viņa atzīst, ar interesi gaidot pirmizrādi, lai vērotu publikas reakciju – kā nekā “Mazais skursteņslauķis” ir viena no retajām operām, kurā autors paredzējis aktīvu skatītāju iesaistīšanu. “Jāteic, savulaik publika nemaz nebija tik kautrīga, droši iesaistījās procesā,” pasmaida E. Zālīte.

“Domāju, būs interesanti atnākt daudziem vecākiem, kas bērnībā piedzīvojuši iepriekšējo iestudējumu – atminēties tā laika sajūtas, salīdzināt. Vispirms jau kopš tā laika mainījusies pati operas ēka. Protams, jaunā iestudējuma estētika būs pilnīgi citāda – iespējams, šoreiz tā vidi var nosaukt par diezgan abstraktu, režisors Rocc uzsvēris domāšanu asociācijās, fantāziju, kurā galvenās ir nevis dekorācijas, bet mēs paši, iesaistītie – dziedātāji un skatītāji, un man prieks, ka viņš labi zina, kā panākt šīs lietas. Tas galu galā ir stāsts par mājas operas iestudēšanu, kurā ikvienam jābūt vērīgam dalībniekam.”

Rocc, jauns režisors ar jau pieklājīgu iestudējumu pagātni Eiropas operteātros, ir jauniestudējuma režisors, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks reizē. Veidojot iestudējumu, viņš izmantojis ļoti vienkāršas dekorācijas un kostīmus, kādus varētu pagatavot paši bērni. Rocc norāda – izrādes varoņiem nepiemīt burvju vara vai kādas īpašas spējas – tie ir parasti bērni, kas atbalsta viens otru. “Taču, kā ikviens varēs pārliecināties, tas ir viss, kas nepieciešams, lai notiktu mazs brīnums.”

“Šis ir stāsts par mūsu ikdienu,” piebilst E. Zālīte. “Svarīgs nav reālais skurstenis, kurā mūsdienās zēnus vairs nelaiž. Mūsu stāsts ir par cilvēkiem, kuri nokļuvuši nelaimē, šādos skursteņos, un to, kā varētu viņiem palīdzēt.”

Jauniestudējuma mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Andra Veismaņa pirmā iepazīšanās ar “Mazo skursteņslauķi” notikusi, mācoties vēl J. Mediņa mūzikas vidusskolā un noskatoties leģendāro 80. gadu iestudējumu LNO. Diriģents teic: “Šī ir neparasta izrāde – tajā ir ne vien aizraujošs stāsts un lieliskas melodijas, bet tiek arī parādīta operas tapšana, darbībā iesaistot publiku. Turklāt galvenās lomas izpilda bērni! Kā diriģents varu teikt: strādāt ar bērniem ir brīnišķīgi. Spēju vien brīnīties par viņu enerģiju – no tās katliņš varētu uzvārīties!”

Pieskaršanās skursteņslauķa apģērba pogām nesot lielu veiksmi, tāpēc iestudējuma veidotāji lielos un mazos skatītājus aicina: nākot uz izrādi, katram līdzi jāņem viena poga. Kā pogas palīdzēs izglābt Semu, noskaidrosies operas gaitā!

 

VARBŪT NODER

Diriģenti: Andris Veismanis, Valdis Butāns.

Režisors, scenogrāfs, kostīmu mākslinieks – Rocc.

Lomās: LNO solisti Armands Siliņš, Juris Ādamsons, Kristīne Zadovska, Ilona Bagele, Inga Šļubovska, Evija Martinsone, Evita Zālīte, Olga Jakovļeva, kā arī Dainis Skutelis un Viesturs Jansons, Rīgas Doma kora skolas audzēkņi.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+