Vai mazās saimniecības ar piešķirtajiem ES tiešmaksājumiem nākamajā plānošanas periodā ir lemtas iznīcībai?

Lasītākie

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85

Lasīt citas ziņas

Mārīte Anna Grīna, 
Durbes novada z/s “Viesturi” saimniece: “Mums ir četras gotiņas un 25 hektāri zemes. Labi jau ir, ka lielākus maksājumus piešķīra, tomēr tie mazi. Jābankrotē gan nebūs. Esam kooperatīva “Dzēse” biedri, mums ir pajas SIA “Latvijas piens” piena pārstrādes rūpnīcā. Ar piešķirto tiešmaksājumu atbalstu var darboties. Ārzemniekiem, kas mums visapkārt saimnieko, savu zemi gan nepārdosim. Man ir dēls, meita un divi mazbērni, viņi būs mantinieki. Dēls dzīvo un darbojas kopā ar mums, viņš varētu saimniecību pārņemt. Par saimniecības paplašināšanu gan nedomājam.”

Ilona Andreviča, 
Nītaures pagasta bioloģiskās z/s “Plumpaiņi” saimniece:
 “Mēs gandrīz vienā hektārā audzējam dārzeņus, tad vēl ogas un kartupeļus. Ir vēl piena govis. Pavisam apsaimniekojam divus hekt­ārus zemes. Esam četru cilvēku ģimene, viens no bērniem jau savā dzīvē. Ir prieks par līdz šim sniegto atbalstu bioloģiskajiem lauksaimniekiem, par viņu neiegūto ražu, tomēr ir acīm redzams, ka tiešmaksājumi ir negodīgi. To saprot arī citās ES valstīs un iestādēs. Kā mēs varam konkurēt ar Polijā vai Lietuvā izaudzētajiem bioloģiskajiem dārzeņiem, ja šajās valstīs zemnieki saņem lielāku atbalstu? Uzskatu, ka negodīgā konkurence var reāli apdraudēt saimniecības darbošanos.”

Kokteilis

FOTO. Čārlzs III apmeklējis vēža ārstniecības centru, un mediķi par viņa veselību ir noskaņoti optimistiski

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā

ASV paziņo par sešus miljardu dolāru militāro palīdzību Ukrainai: “Viņiem ir vajadzīgi ne tikai “Patriot””

Ruta Eglīte, 
Naukšēnu novada z/s “Eglītes” saimniece:
 “Man ir piecas gotiņas un 27 hekt­āri zemes. Rodas iespaids, ka Latvija sen ir pārdota, valda princips “kas izdzīvos – izdzīvos, kas aizlaidīsies – aizlaidīsies”. Kā teica Inguna Sudraba, valstij būs teritorija, karogs un labākajā gadījumā – himna. Nevajag būt ekonomistam, lai saprastu, ka, pērkot resursus par ES cenām un saņemot vismazākās subsīdijas, mēs nevaram vienlīdzīgi konkurēt ar citu valstu saimniekiem. Ir jārada nosacījumi un es esmu pārliecināta, ka to var izdarīt, lai ģimenes saimniecība ar 20 govju lielu ganāmpulku saņemtu labu maksu par pienu un varētu laukos labi dzīvot. Es un lauksaimnieki, kam galva ir uz pleciem, ar piešķirto atbalstu nākamajā plānošanas periodā izdzīvosim, tomēr ir cilvēki, kuri vēlas dzīvot, attīstīt savu saimniecību, bet to darīt nevarēs. No manas meitas klases neviens no 25 absolventiem nepalika laukos. Jaunieši vēlas normālus darba apstākļus un labi pelnīt.”

Kaspars Butkus, 
saimnieko Tadaiķu pagasta z/s “Graviņas”:
 “Es labību audzēju 19 hektāros. Tas man vienlaikus ir hobijs un papildu naudas ienākumu avots, jo strādāju arī algotu darbu. Ja nesamazina platību maksājumus, nav tik traki. Brīvajā tirgū zaudējam konkurences cīņā nevienlīdzīgo tiešmaksājumu dēļ, nevaram piedāvāt izdevīgāku cenu. Man nav grūti izaudzēto pārdot, jo esmu kooperatīva “Durbes grauds” biedrs. Aizvadītajā gadā bija labas graudu cenas un arī graudu raža. Ja graudu cenas kritīs, tad paredzu – daudzi mazie ražotāji atteiksies no ražošanas.”

Edgars Ivbulis, 
Līksnas pagasta z/s “Ceļtekas” saimnieks:
 “Apstrādāju 80 ha zemes un aprūpēju 20 slaucamo govju ganāmpulku. Ar mazajām un lielajām saimniecībām lieta ir ļoti vienkārša. Pavērtēsim, kas ir labāk – vai 3000 ha apsaimnieko viens saimnieks vai 30 saimnieki, kas kopā apgroza miljonu latu? Ja ir viens saimnieks, iespējams, viņš izdomās visu zemi pārdot ārzemniekam. Mēs Līksnā esam 30 – 35 zemnieki un nav neviena ārzemnieka. Dzimst bērni, uzturam infrastruktūru un varam dzīvot. Es savu atlikušo mūžu lauksaimniecībā nostrādāšu, bet mani bērni nevēlas to darīt. Iznīcības mazajām saimniecībām gan nebūs, tā ir galējība. Neviens plinti krūmos nemetīs!”