×
Mobilā versija
Brīdinājums +22.1°C
Alberts, Madis
Pirmdiena, 18. jūnijs, 2018
15. februāris, 2017
Drukāt

Ilze Kalniņa: Jāattīsta profesionālā izglītība, nevis jāsēdina skolas solos sešgadnieki (42)

Kalnina

Ilze Kalniņa, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) reformas plānotas plašā amplitūdā – profesionālā izglītība, speciālās izglītības iestādes, reformas augstākajā izglītībā, pedagogu pārkvalificēšanās, mācību gada pagarinājums, valsts ģimnāziju pārņemšana IZM pakļautībā, skolas gaitu uzsākšana sešu gadu vecumā u. c.

Priekšlikums par obligātās pamat­izglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu vecuma nav viennozīmīgi vērtējams, turklāt joprojām ir vairāki jautājumi – vai ir aprēķināta tās realizācijas fiskālā ietekme, vai plānoti papildu līdzekļi? Šobrīd izglītības iestādes nav gatavas uzņemt sešgadniekus savās skolās, un, lai gan ministrijas pārstāvji apgalvo, ka sešgadnieki apgūs sākumskolas izglītību, turpinot atrasties pirmsskolas izglītības iestādes telpās, netiek precizēts, vai tas attieksies tikai uz pirmo mācību gadu vai ilgāk.

Problēma neskar tikai sešgadniekus, proti, ja esam izlēmuši pāriet uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu, tad nākas secināt, ka izglītības iestāžu telpas nav tam piemērotas, turklāt trūkst arī jaunajam skatījumam profesionālu pedagogu kapacitātes. Ja turpmāk vēlamies bērnus izglītot no zināšanu sniegšanas uz darbošanos un prasmju veidošanu, tad klasiskās telpas ar soliem tam vairs nav piemērotas. Ja runājam par to, vai bērni sešu gadu vecumā ir gatavi uzsākt skolas gaitas, tad vēlos uzsvērt, ka šādu lēmumu pieņemt var tikai un vienīgi vecāki, protams, konsultējoties ar bērnudārza audzinātāju, ģimenes ārstu u. tml., taču galavārds pieder vecākiem. Ne katra bērna attīstība ir ieliekama noteiktā rāmī – tā nevar būt regula.

Izglītības ministra viedoklis, ka jāuzlabo Latvijas labklājība un deviņpadsmitgadīgam jaunietim nav jāsēž vidusskolas solā, daļēji ir saprotams. Patiesībā mēs jau uz šādām pārmaiņām virzāmies, milzīgu akcentu un investīcijas ieguldot profesionālās izglītības infrastruktūrā un materiāltehniskajā nodrošinājumā. Ja profesionālā izglītība būs tik prestiža, ka jaunietis pēc 9. klases uzskatīs, ka viņš neiet uz profeni, bet gan uz profesionālās izglītības iestādi iegūt profesiju, kas ir prestiža un rada iespēju viņam ātrāk kļūt par savas dzīves noteicēju, tas būs risinājums. Protams, ne visiem ir jāmācās vidusskolā, taču kā notiek šobrīd? Ja jaunietis pēc 9. klases vēl nezina, ko darīt, tad visbiežāk izvēlas pamācīties vēl trīs gadus vidusskolā. Tas ir ačgārni! Uz vidusskolu jāiet tiem, kuri skaidri zina, ka nākotnē vēlas studēt augstskolā.

Nevajag koncentrēties uz to, lai sešgadnieku ātrāk dabūtu skolas solā, bet gan uz to, lai jaunietim pēc 
9. klases būtu iespēja saņemt kvalitatīvu un prestižu profesionālo izglītību. 80% skolēnu pēc pamatskolas absolvēšanas nav jāmācās vidusskolā, vēlamais sadalījums būtu 60 – 70% profesionālajā izglītībā un 30 – 40% – 
vidusskolā. Labāk, lai jaunietis divdesmit gadu vecumā ir darba tirgū kā celtnieks, šuvējs vai frizieris nekā ar vidusskolas diplomu un joprojām darba meklējumos.

Pievienot komentāru

Komentāri (42)

  1. Bet kādreiz tas jau ir bijis! Bērni sāka iet skolā no 6 gadu vecuma… Un kas notika? Mirstība palielinājās? Muļķības.

  2. 1. klasē būtu jāsāk iet no 7 gadu vecuma bērniem ar labi attīstītām prāta spējām…pārējiem no 8 gadu vecuma, jo vnk viņi neko nesapratīs un visu vnk ”zubrīs”, līdz ar to būs problēmas arī vecākiem. Un neņemiet vērā pašreizējā izglītības ministra izteikumus un priekšlikumus…jo viņš ir pilnīgs lohs. 😉

  3. Pašos pamatos nekādas reformas nav. Reforma jāsāk ar !. Pirmajā klasītē 5 bērni, otrajā 7-10, trešajā ne vairāk par 15. u.t.t. Otrkārt. Pirmajā klasītē jāieinteresē bērnu apgūt zināšanas un no 1. līdz 3. jāmāca zināšanu vieglas un ātras apguves metodes, iemaņas un atkal ar ieinteresētību. Nu ne jau ar atzīmēm. Turpmāk bērni paši ātri un ar interesi mācīsies. Mūsu skolotāji to praktiski nepārzin. Ģeniālu skolotāju no Dieva ir maz. Citus primitīvi ieinteresēt strādāt vienīgi ar algas regulatoru ir vienkārši primitīvi. Algām, protams ir jābūt kā profesionāļiem, augstām, bet arī apmācības prasmēm ir jābūt Guru līmenī. Skumi, ka Kārlis ir aizmirsis, kā veidojas izpratne un vēlme apgūt priekšmetu 🙁

  4. Pirmais jāsāk ar skolu savešanu kārtībā, nodrošinot bērniem kvalificētus pedagogus, nevis turot skolā deģenerātus kas nav spējīgi neko iemācīt, tikai caurām dienām bērniem skandināt ka viņi nemācās. Skolotājam ir jāmīl savs darbs un bērni. Piemērs, RCHV vidusskolā kura sevi uzskata par prestižu vidusskolu ir vesela virkne pedagogu, kas nezin ne kas ir bērnu tiesības, nezin kā bērnam iemācīt vielu vienīgais ko viņas māk, pazemot bērnus, apsaukājot un liekot zemus vērtējumus.

  5. …trūkst arī jaunajam skatījumam profesionālu pedagogu kapacitātes.
    ———————-
    Kamēr pedagogiem prasīs kapacitāti – elektrisko ietilpību, nevis spējas audzināt un pasniegt vajadzīgo priekšmetu, IZM kulsies pa savām reformām un plāniem kā vista pa pakulām.

  6. Un vēl tāds sīkums-lai vidusskolā savāktu vajadzīgo skolēnu skaitu,savi audzēkņi tiek “izvilkti”,lai gan atzīmes nav nemaz tik labas…Un tā tas turpinās ,kamēr skaits ir pietiekošs,lai varētu sākt atskaitīt. Respektīvi -vērtējums “par skaistām acīm”(te nav runa par prestižajām skolām).
    Tikmēr profesionālās vidusskolās mācību spēki cenšas iemācīt ne tikai izglītības programmas kursu,bet arī aizlāpīt caurumus mācību vielā,kas izveidojušies vēl pamatskolā…
    Jautājums-kuras skolas audzēkņi iegūst vairāk….
    Padomju laiki jau sen garām.Steidzami jāmaina domāšana!
    Vidusskola domāta tiem,kam tiešām sekmes ir augstākas par vidējām,lai bez problēmām tiktu budžetā augskolā.Un nevajag noteikt nekādu skolēnu skaitu. Galvenais,lai ir rezultāts!
    Profesionālajās skolās maksā stipendijas.Bērni paši tiecas pēc lielākas naudiņas,tāpēc nopietnāk pievēršas mācībām.
    Pazīstu ğimenes,kur bērni paliek vidusskolā,jo nekas nav jāmaina-taciņa jau iestaigāta,pedagogi zināmi. Vecākiem mazāk kreņķi-bērns uz vietas,nekur nav jābrauc un naktī ir savā gultā.
    Un arī tas ir fakts,ka bērna izglītība ir atkarīga no ğimenes maciņa biezuma-vidusskola savā rajonā viennozīmīgi izmaksā pat 10 reizes mazāk,nekā bērna izvēlēta profesionālā izglītība kaut kur Latvijas otrā malā.
    Bet ,nu-cik cilvēku,tik viedokļu!

  7. Nez kad cilvēki sapratīs, ka arī pēc profesionālās vidējās izglītības pabeigšanas var un pat nepieciešams turpināt studēt augstākajā izglītībā….
    Ja gribi būt akadēmiķis – vispārējā izglītība, vēlies būt labs profesionālis – profesionālā izglītība.

  8. Procentuāli..cik cilvēku strādā profesijā, kuru apguvuši pēc 9.klases? Vai 14-15 gadu vecumā cilvēks ir gatavs izlemt par nodarbošanos dzīvei?

  9. Patiesībā ir pilnīgi vienalga, 6 vai 7 gadi, viss šā vai tā atkarīgs no konkrētā bērna. Dažs jau 5 gados ir gatavs mācīties, citam vēl 8 gados ir vieta bērnudārzā.
    Vairāk jāvērtē “profeņu” jēga un profesijas, kuras tur māca. Būtu strikti jānodala tās, kuru apgūšanai ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas, īpaša materiāli tehniskā bāze utt. Piemēram, medicīna, inžniertehniskas frofesijas (elektriķi, celtnieki, un tml.) Tomēr ir virkne specialitāšu, kuru dēļ uzturēt profesionālo skolu, ir bezjēdzīgi. Lai man piedod attiecīgie meistari, tomēr…, piemēram, frizieri. Nu kādu mārrutku pēc šiem jāmācās 3 gadi bezjēdzīgā profenē? Tas pats ar pavāriem. Nekādā gadījumā negribu noniecināt šīs profesijas, taču tās mierīgi var apgūt 3 mēnešu kursos un sākt strādāt. Meistarība tiek apgūta tikai un vienīgi praksē. Lai cik dīvaini nešķistu, šo profesiju skaitā ir arī grāmatveži. Nav jēga spīdzināt jauniešus 3 un vairāk gadus skolas solā, lai iekaltu elementārās grāmatvedības teorijas un divkāršā ieraksta principus. Viss pārējais, ko parasti cenšas “sabāzt” galvā topošajam grāmatvedim, ir tīrais bleķis. Tas pats ir ar lietvežiem. Ak jā, vēl visādi stilisti un dizaineri.
    Ja nopietni tiktu revidētas profesijas, atstājot profenēm tikai tās, kur tiešām nepieciešama nopietna izglītošana, iespējams, uzlabotos arī šo skolu preztižs.

  10. Par šo bubināju jau pirms gadiem, tāpēc patīkami, ka kāds pasaka arī publiskajā sfērā.

    P.S.
    Apmācību no 6 gadu vecuma jau mēģināja ieviest pirms gadiem 15-20 (neatceros precīzi). Pasākums izgāzās. Reformas bīdītāji tā arī neskaidro, kas mainījies bērnu psihē, ka nu jau viņi ir spējīgi 6 gadu vecumā koncentrēties uz mācībām.

    • Un jāsāk pārbaudīt tās grāmatas ko šobrīd sagatavo, lai tādi jas nemāk paskaidrot bērnam normāli mācību vielu nesastāda grāmatas, kādreiz Mencim bij fantastiskas saprotamas matemātikas grāmatas, tagadējā pirmās klases mācību grāmata ir pilnīgs murgs.

  11. Nesaskatu nekā slikta, ja bērns sāk skolas gaitas no 6 gadu vecuma. Ļoti daudzās Eiropas skolās sen jau ir tāda prakse. Nav jau nekādas starpības, vai bērns tos burtus sāk mācīties un rēķināt bērnudārza pēdējā grupā, vai arī skola pārņem šo pienākumu. Formāli tikai statuss mainās. Bērns vairs nav bērnudārznieks, bet gan jau skolnieks. Par profesiju vidusskolās sen jau vajadzēja padomāt. Arī šī prakse Eiropas vidusskolās un ģimnāzijas sen jau ir. Skolēni paši izvēlas, kuru novirzienu un priekšmetus vēlas mācīties un iegūst jau kādu profesiju. Pēc tam viņi var iet studēt un šo izvēlēto profesiju studēt padziļināti un blakus studijām jau var sākt strādāt savā jomā. Bet šādai izglītībai ir vajadzīga totāla izglītības reforma. Un zinot mūsu “gudros” prātus, ļoti šaubos ka tuvākajā laikā kaut ko šajā virzienā darīs.

    • Nu var redzēt, ka esat tālu no izglītības sistēmas. Pirmsskola un skola, tās ir divas pilnīgi dažādas pieejas izglītībai. Pirmsskolā nav mācības no zvana līdz zvanam, viss lielākā vai mazākā mērā tiek realizēts caur rotaļu. Nevajag salīdzināt ar ārzemēm, pie mums arī ir mēģinājuši mācīties bērni, kuri atgriezušies no ārzemju skolām. Piektās klases skolnieks knapi trešās klases līmeni varēja pavilkt.

      • Nu jau pirms daudziem gadiem skolēni paši varēja un sāka izvēlēties – diemžēl tikai ne tos mācību priekšmetus, kuri būtu noderīgāki, bet gan vieglākos, kuri nodrošināja formālu vidējo izglītību, tādēļ tagad arī esam tur kur esam.

    • Un pēc tam bērniem depresijas un veģetatīvās distonijas, utt.

  12. Kašķēties nevajag. Bet uzklausīt vajag. Pārdomāt. Mēģināt saprast. Protams, izpratnes un atbildes būs dažādas.
    Pirmais pamatjautājums. Svarīga ir sākotne! Īpaši mājoklī. Kur gribam savu bērnu virzīt? Ko gribam savā bērnā atklāt? Viņš būs dziļu lietu sapratējs, vai veikls manipulators ar modernām tehnoloģijām? Pirmais izaugs par labu saimnieku dažādas jomās, otrais par labu kalpu sarežģītām mašīnām, kuras viņam parasti nepiederēs. Abi ir vajadzīgi. Tikai jau izglītības sākumi ir atšķirīgi… Tie kas vispirms iemācās klausīties pasakas, tie, kas iemācas lasīt pasakas bez bildēm, izraujas prikšpusē!!! Viņi izdomā un redz SAVUS tēlus un varoņus ! Vairums tie, kas vispirms redz pasakas uzzīmetas, vai televizorā, planštē, … iemācas sekot ,… nevis izdomāt!
    Otrais. Latvijai šobrīd lielākais apdraudējums ir izglītības iestāžu bezierunu pakļaušana IZM. Labi, ka mediķi tam nepakļaujas. IZM kalpo seklām LDDK un LBAS norunām, kuras degradē izglītības jēgu vispār. Kāpēc tāds nežēlīgs apgalvojums? Tāpēc, ka ir izveidota sistēma, ka valstī skolas uzņemas PROFESIJU biedrību lomu. Profesiju pašattīstība ir apstājusies, jo skolas gļēvi kalpo IZM, VISC, IKVD. To var apliecināt vairums ES valstu pieredze Duāļās izglītības organizēšanā. Mūsu bērnus piespiež kalpot DARBA VIDĒ biezo biezām mašīnām. Trešais. IZM nespēj nosaukt vienu konkrētu ierēdni vai darba devēju, kurš ir idejas autors, ka MEISTARI ne skolās, ne uzņēmumos nav vajadzīgi. Kāpēc? Tāpēc lai tautā ieaudzinātu pakļāvību naudas devējam, nevis panāktu jauno cilvēku un nozaru pašizaugsmi. Mums visu kāds no ārienes piegādās! Meistars ir augstākā kvalifikācija! Meistari parasti paši nosaka sava darba un savu prasmju cenu. To Latvija pašreizējā politikā nedrīkst atļauties.
    Par kādu sakarīgu profesionālo izglītību var runāt, ja visu skolu direktori izliekas neredzam šīs bezjēdzības un bailēs kalpo naudas devējiem.
    Ceturtais un galvenais. Kad tiks atjaunota loģiska kvalifikāciju sistēma profesijās? Jaunatne neredz kāpnes savai izaugsmei! Protams, tas jāveic kopā ar profesiju biedrību un to misiju atjaunošanu. Pajautājiet Zviedrijā, cik biedrībās esi iesaistījies? Ir beidzot jāsāk sabiedrības socializācija ne tikai sabiedrības sadzīvē, bet arī profesionālisma attīstībai profesijās. Piektais. Jau n-to reizi saku – Valsts , kas neatzīst kvalitāti, ir nolemta neveiksmei. Pagaidām runāju vienatnē. Arī tā ir labi. Veiksmi vēlu latvju saimniekiem!

  13. citas valstis pat sak ar 5 gadiem .jo artrak sak jo atrak beidz .!!! es esmu apmierinata ar maniem berniem jo saka ar 5 !!! un kadas problemas es nesaprotu ja ar 6 gadiem sak . ir berni kas lasa un raksta kapec ir jazaude 1 gads bernudarza spelejoties. protams ir ari berni kas negrib sakt 1 soli tatad ir vecakiem jaredz kas ir labaks prieks vinu berniem. vienigais ko varu teikt ka latvija kludas .!!! berniem jau no bernudarza ir jamacas vairakas valodas . 3 gadigs berns var spelejoties iemacities 5 valoda . jo musu bernu nakotne ir internets un valodassssssss!!!!

  14. Absolūti piekrītu un atbalstu!

  15. Latvijas interesēm būtu apmācīt jauniešus vadīt C un D kategoriju auto vadītājus. Tas atbilstu mobilizācijas interesēm arī X stundā. Tas vispār noderētu katram jaunietim un jaunietei.

  16. Arī esmu uzsācis skolas gaitas nebūdams vēl pilnus 6 gadus vecs. Esmu beidzis 2 augstskolas, tas vēl padomju laikos un visu darba mūžu nostrādājis vadošos amatos. Tā kā katram ir ejams savs ceļš un nav nekādas vajadzības, ka tas tiktu regulēts no augšas. Kas grib un var mācīties – lai mācās, kas nevar – tas nevar, paša darīšana.
    Kaitina tikai tas, ka vairs bez papīra neko nespējam, saprātīgu domāšanu un lēmumu pieņemšanu jau pamatīgi esam aizmirsuši. Tāpēc jau arī tautsaimniecības attīstībā uz priekšu netiekam. Nevar strādāt kamēr nav likuma, kad pieņem likumu – ir jau par vēlu.

  17. Nevaru iedomāties, kur darba tirgū ir vajadzīgs šuvējs. Latvijā nav šūšanas rūpniecības.

  18. Katrai lietai ir 2 puses. Es dziļos laukos aizgāju uz skolu 7 gadus veca, bet pēc nedēļas mani pārcēla uz 2. klasi, jo man pirmajā patiešām nebija ko darīt. Es četru gadu vecumā jau lasīju pasakas. Maniem vecākiem bija divu klašu izglītība, viņi strādāja no rīta gaismas līdz pilnīgai tumsai, jo bija darbs kolhozā un piemājas saimniecība, bet pie petrolejas lampas, plucinot spalvas spilveniem, viņi mani iemācīja gan lasīt, gan rakstīt, gan rēķināt. Tagad sīkais prot ņemties ar aipadu, bet negrib mācīties lasīt, jo spēlītēm jau nevajag sakarīgu lasītprasmi. Es apguvu IT lietas jau pēc 50 gadu vecuma.
    8-gad skolu pabeidzu ar teicamnieka Uzslavas rakstu un iestājos tehnikumā Rīgā, kur konkurss bija 4 uz vienu vietu. Tajā laikā vidusskola bija 11.klases, krievu bērniem 10.
    Kad stājos augstskolā, konkurss bija 4,5 uz vienu vietu, jo togad vidusskolas absolvēja gan vienpadsmitie, gan eksperimentālie desmitie (kuriem vēlāk studijās neveicās gludi). Ar to latviešu 10- gadīgās vidusskolas eksperiments beidzās.
    Bet kādam tak pēc 1990. gada iešāvās prātā ideja par 12.klases pielikšanu. Bija vajadzība? Visas PSRS “ticības mācības” bija noņemtas, vairs nemācījās krievu valodu no 2. klases, astronomiju un loģiku, tātad bija vieta citu zinību apguvei. Braukājot pa Eiropu, Piebalgam un Co radās tik daudz bezjēdzīgu ideju, ka strebjam ievārīto vēl tagad. Tostarp arī tehnikumu likvidēšana.Uzskatu, ka pamatskolai jāatgriežas pie 8 klasēm un to absolventiem reāli jāsadalās starp vidusskolu un labu profesionālo izglītību (jo ne visiem vajag un ir supergaišas galvas, bet vajag prasmīgas rokas).Un ir jāiztīra skolu mācību priekšmetu programmas no pārbāztā apgūstamo faktu daudzuma, un ne tikai vēsturē.

  19. Pilnībā pievienojos. Pat pārsteidza tik sakarīgs viedoklis. Nav pierasts šajos laikos tādus lasīt.
    bet gan no visādiem junkeru un sadursku un merkeļu u.c. dažāda kalibra terētu kaitnieku murgiem pārtiekam.

  20. Lielākās problēmas sākas vēlāk, kad valdības solījumi nepiepildās! Beigs jaunietis profesionālo skolu un tad? Piedāvājumā nav darba vakanču, kur doties strādāt, pieņemu, ka katru proesiju absolvēs daži desmiti. Atvēru intereses pēc paskatīties darba piedāvājumus un iesaku arī IZM ierēdņus un Šadurska kungu arī to izdarīt!

    • Diemžēl ar bezdarbu jārēķinās un ir stipri jādomā kādu profesiju izvēlēties. Bet kam derīgi caur vidusskolu izvilktie absolventi, kuri būdami ar “lielām ambīcijām” sastājas augstskolās, bet vairums netiek pat līdz 1. semestra eksāmeniem. Rezultātā, ja pieņem, ka vidusskola jau ir pieklājīga izglītība, vesela gūzma ar cilvēkiem, kuriem nav vispār nekādas profesijas un nekādu prasmju. Jāatzīst gan, ka ar tādām zināšanām, kādas viņiem bija pēc 9-gadīgas skolas, nav spējīgi mācīties arī profesionālajās vidusskolās vai pirmā desmitnieka tehnikumos.

  21. Ekspluatēt gribam, ja.. Atbildēt

    “Izglītības ministra viedoklis, ka jāuzlabo Latvijas labklājība un deviņpadsmitgadīgam jaunietim nav jāsēž vidusskolas solā, daļēji ir saprotams”
    Pareiza BIJ mana nojauta. Ka ir runa par iespējami intensīvaku cilvēku ekspluatāciju.
    Jo šī jau nav mūsu vara. Zelta stieņi neaiziet latviešu karalim. Tad kāpēc mums rauties? Par to, ko mums atdod AR ATVILKUMU??!!
    Ejiet dillēs!!! Katram latvietim arī mājas savai saimniecībai ir ko darit. ja nosmeļ krējumu sveši, NAV jacenšas. Tad laižam luni.

    • Ekspluatēt gribam, ja.. Atbildēt

      Galu gala mūsu berniem vajag bernību.
      Atcerieties likumu. Ja sveši nosmeļ krējumu, NAV jūsu interesēs arvien ātrāk skraidīt.
      Reizēm šķiet jo vairāk cilvēki iet skolās jo mazak atradinās patstāvīgi domat līdz. Pārsteidz nedomāsana un iemācīto uztrennēto štampu atkārtošana kā to dara papagaiļi.

    • Ko nu fantazējiet par mājsaimniecībām un bērnu darbu tur. Nav pat mazo piemājas dārziņu vairs, visi iepērkas veikalos. Kāda tur darba audzināšana!
      Manā laikā augstskolā, lai mācītos, bija konkurss, tikai klātiene, 10 uz 1 vietu, tagad visas, visi, kam ir nauda, mācās par skolotājiem! Vai 70 gadīgie pedagogi var tikt laikam līdz! Šaubos par dažiem saviem kolēģiem, kuri vēl strādā!

      • Varbūt neprecīzi pateicu. Vairāk domaju, ka nevajag ta ļautiees tai iespējami intensībākai labumu izspiešanai no sevis.
        bērniem vajag bērnību. Un pašiem ari savas gimenes lietas, dzimtas lietas neaizmirst.
        saprast, ka viņu interese iespējami vairāk mūs noslogot darbā. ne jau musu interese ta ir.

    • Tieši tā! ~97% 9-klašu absolventu nav pat elementāru pamatzināšanu dzimtajā valodā, svešvalodās, par eksaktajiem mācību priekšmetiem pat nav ko runāt. Ja tehnikuma 2. kursā no kādiem 20 jauniešiem kāds māk aprēķināt %, tad tas jau ir SUPER ģēnijs. Diemžēl ar rūgtumu jāatzīst, ka pēc pamatskolas vairums ir tukšgalvji ar lielām ambīcijām (mēs visu protam un varam) bez reāla seguma. To ko zināja un prata vairums p-skolas beidzēju 70., 80. gados tagad diemžēl spēj tikai retais – tas ir fakts. Jaunieši nav iemācīti – mācīties! Kamēr nesakārtosim pamatskolu kritīsim vēl dziļākā bedrē.

  22. 6 gadīgie jau ir skolas solos. Un pareizi.

  23. ESMU MACIJUSIES NO 6G VECUMA UN NOMIRUSI NEESMU MAZAK VAJAG RUNAT MULKIBAS VAI NE IZRSASOTA NEZINITE

  24. Ilze laikam neko nezina par pasaules attīstību un to, ka daudzus darbus tagad veic datori, nevis cilvēki. Un pasaulei nevajag vairs daudz mazos strādniekus, bet vajag cilvēkus, kas prot strādāt ar datoriem un izdomāt ko jaunu.
    Un iesaistīt darba tirgū 19-20 gadīgus jauniešus ir vienkārši ļoti liela vēlme vastij kaut kā aizlāpīt sociālo budžetu.
    Par to, ko šobrīd māca profenēs nav vērts pat rakstīt.

    • Jā vajag arī datorspeciālistu, nenoliegšu, bet paskaties sludinājumos vajadzīgi šoferi un citi vienkārša darba darītāji. Paši meklējām autovadītāju un speciālistu uz mežizstrādes mašīnas, tā arī neviens nepieteicās – tā lūk.

  25. Es sāku iet skolā 6 gados un ne mirkli to neesmu nožēlojis. Jā, man bija skolā, kad klasesbiedri (baigie kuiļi toreiz) darīja pāri- vai vismaz mēģināja. Taču man dzīvē pēc tam bija gads forā, un tos “kuiļus” esmu dzīvē pēc tam saticis- pat pašam lielākajam toreiz (Latvijas čempionam toreiz kkurā sportā 7. klasē), pēcāk dzīvē bija labi, ja 1,70 (man 1,86).

    Ņemot vērā, ka rakstīt un lasīt mācēju jau pirms skolā iešanas (tas bija 1961. gads), man pirmos 2 gadus skolā vispār nebija ko darīt.

    Es ieteiktu nenovērtēt mūsdienu sešgadniekus par zemu, ja man 4 gados ļāva spēlēties ar saplēstu telefona aparātu, tad manas kaimiņu draudzenes 4 gadus vecs sīkais, atnākot ciemos un piekļūstot manam datoram, bez problēmām pieslēdzas Pentagona serveriem… (Labi, par Pentagonu pārspīlēju, atzīstos, bet daudziem serveriem gan. Man acis uz kātiņiem, kur viņš pamanījies ielīst…).

    Bet tā ir cita paaudze- viņi ir “technology-friendly”, kamēr mēs labi ja tehnoloģijas zinoši, nu man, lai pēc elektrības pārrāvuma uzliktu plītij apakaļ laiku, vajag minūtes 10 + manuāli. Manam dēlam tas prasa sekundes 15 bez jebkāda manuāļa. A tur vienlaicīgi jāoperē ar 3 pogām, ne divām, citādi jau arī es to spētu…

    Ko es ar visu to gribēju teikt- nu nevaram mēs, 30-60 gadnieki spriest par jauno ražu, vadoties no savas pieredzes. Es 4 gados ar koku pļāvu nātres un biju laimīgs, a kaimiņienes dēls tais pašos 4 gados krīt histērijā, jo viņam no aifona neizdodas iekļūt kkādā saitā.
    Nu, tā kaut kā.

  26. Darba iemaņas jāmāca jau no bērnu dārza. Vismaz sakopt aiz sevis, lai katram sīkajam nav jāstaigā pakaļ apkopējai. Slaistu inkubatori, ne skolas.

    • Jāmāca aiz sevis savākt mantas ar to brīdī, kas bērns pats spēlējas ar tām mājās. Viss mīļie sākas ģimenē. Un kā bērni taisa copy paste , var pārsmieties taisni! Vīrs uz lauka strādā, izkāpj no traktora, rokas kabatā un apiet apkārt traktoram. Mazbērns dara identiski tāpat- rokas bikšu kabatā un apiet apkārt traktoram! Es ilgi smejos!

  27. dzemdību nams,skola,darbs,kapi.šarikov-šadurin ej d!rst.

  28. Tā ir diskriminācija!
    Jebkuram idiotam ir tiesības mācīties vidusskolā, to pabeigt uz 2 un tad iestāties augstskolā, kur juristi, ārsti un inženieri arī tiek pabeigti uz divniekiem, un beigās tiek iedots diploms par nopirktu diplomdarbu!
    Nedrīkst cilvēkus diskriminēt pēc prāta spējam. A priori jāpieņem, ka visi ir vienādi gudri, bet dažiem apstākļi traucē iemācīties matemātiku vai citu priekšmetu.

  29. Svēti vārdi! Tikai Šaduriks nedzirdēs, jo šim, pašam sevi slavinot, kā riestojošam mednim ausis aizkritušas …

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. VID vadītāja krēslam ies apkārt ar līkumu?

Pēc tam, kad konkursa uzvarētājs Māris Skujiņš atteicās ieņemt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, tika paziņots, ka VID vadītājs atkal tiks meklēts jaunā konkursā. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis intervijā “LA” izteicies, ka “būs liels izaicinājums noorganizēt jaunu konkursu”, “būs jāpieliek milzīgas pūles, lai pārliecinātu cilvēkus piedalīties konkursā,” un “ja neatradīsies pietiekami kvalificēti, godīgi cilvēki, situācija būs neapskaužama”.

Vai šogad Jāņu svinēšanai nebūs par maz laika?
Draugiem Facebook Twitter Google+