Latvijā
Izglītība

Neziņa par finansējuma avotu pedagogu algu celšanai sakaitē gaisotni valdības namā 16


Ministru prezidents Māris Kučinskis valdības sēdē.
Ministru prezidents Māris Kučinskis valdības sēdē.
Foto – LETA/Edijs Pālēns

Valdībai otrdien lemjot finansiālu palīdzību pašvaldībām atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem internātskolu likvidācijas un reorganizācijas gadījumā, starp atsevišķām amatpersonām un pašvaldību pārstāvi izcēlās saspringtas diskusijas, tai skaitā premjeram Mārim Kučinskim (ZZS) norādot uz lielo summu, kas vajadzīga citam mērķim – pedagogu minimālās algas celšanai.

Vēl pirms valdības sēdes Kučinskis paziņoja, ka ir panākta vienošanās no septembra pedagogu minimālo algu par likmi celt par 30 eiro, tai sasniedzot 710 eiro. Viņš pastāstīja, ka nedēļas laikā tiks meklētas iespējas papildu nepieciešamo finansējumu rast arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā, atlikušo summu gūstot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kopumā šogad tam nepieciešami 6,7 miljoni eiro.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) otrdien žurnālistiem apliecināja, ka pagaidām nav zināms viss pedagogu minimālās algas pieaugam nepieciešamais finansējuma avots.

Ministre informēja, ka koalīcijas partneri vienojušies daļu no nepieciešamajiem 6,7 miljoniem eiro rast budžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, bet daļa tiks meklēta IZM iekšējās rezervēs.

“IZM rezervēs tiks meklēts finansējums tajās jomās, kur patlaban plānotais līdzekļu apjoms netiek pilnībā izmantots. Finanšu ministrija (FM) palīdzēs IZM atrast nepieciešamos līdzekļus, bet vēl nav zināms, kur tieši tie tiks rasti,” teica Reizniece-Ozola.

Vaicāta, vai gadījumā, ja IZM savās rezervēs neatradīs nepieciešamo finansējumu, pedagogu algu pieaugumu šim gadam varētu finansēt no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, ministre bija noraidoša. “Pedagogu algu palielināšana nav klasisks neparedzēts gadījums, bet gan jauna politikas iniciatīva, kas tiek piedāvāta gada vidū. Tāpat ir jārēķinās, ka daudzām citām jomām vēl būs nepieciešami līdzekļi no šīs programmas,” sacīja Reizniece-Ozola.

Pēc Šadurska valdības sēdē paustā, viņam esot norādīs, ka apmēram puse pedagogu minimālās algas celšanai nepieciešamā finansējuma ir jārod IZM programmās, kurās izpilde nav bijusi 100% apmērā. Ministrs apliecināja, ka neredz pusi šīs summas programmu neizpildē.

Diskusijas par šo jautājumu valdības sēdē raisījās, kad tika lemts par finansējuma novirzīšanu piecām pašvaldībām, lai kompensētu likvidējamo un reorganizējamo internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstus. Klātesošie sprieda, vai vajadzētu izmaksāt kompensāciju 50% apmērā no kopējā atlaišanas pabalstu finansējuma, vai tomēr 100%, jo pērn atsevišķām skolām tika izmaksāti 50%. 100% kompensācijai papildus nepieciešami 112 877 eiro.

Šadurskis uzsvēra, ka atbalsta Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) viedokli par 100% kompensāciju, vienlaikus norādot, ka šis lēmums nekādā veidā nedrīkst apdraudēt panākto vienošanos par pedagogu minimālā atalgojuma celšanu.

LPS pārstāve Ināra Dundure vairākkārt uzrunāja valdības sēdē klātesošos, uzsverot, ka vairākas pašvaldības bija spiestas ņemt aizņēmumus atlaišanas pabalstu izmaksai. Tāpat viņa norādīja, ka, pašvaldību ieskatā, iecere piešķirt šo kompensāciju tikai pedagogiem, kuri internātskolu likvidācijas un reorganizācijas rezultātā darba tiesiskās attiecības neturpina nevienā izglītības iestādē, ir pretrunā Darba likuma 112.pantam, kas paredz, ka, uzteicot darba līgumu, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu.

Tam gan oponēja Šadurskis, paužot, ka šajā gadījumā valdībai “nav nekāda pienākuma kompensēt”. “Nejauksim labo gribu ar likuma prasību,” uzsvēra ministrs.

Tikmēr Kučinskis vaicāja, vai nākamnedēļ, ja “Šadurskis teiks, ka viņam nav naudas [pedagogu atalgojuma] likmes celšanai”, pašvaldību viedoklis būs tāds pats.

Dundure atbildēja, ka visi pedagogi cer un gaida, ka būs algas pieaugums, piebilstot, ka viņa nesaprot, vai atlaišanas pabalstu kompensēšanai nepieciešamie papildus 112 877 eiro tiešām būs šķērslis lēmuma pieņemšanai par pedagogu algu celšanu. “Mēs saprotam, ka mums ir jāizmaksā, bet mēs lūdzam ņemt vērā situāciju, ka jāņem aizņēmumi,” aicināja Dundure.

Premjers vēlreiz teica, ka šādas kompensācijas ir valdības labās gribas žests. “Ja nākamajā otrdienā sēdēsim un neatradīsim līdzekļus [pedagogu minimālā atalgojuma celšanai], mēs, protams, atradīsim, bet es brīdinu, ka ministram var būt sāpīgi,” izteicās Kučinskis.

Šadurskis piebilda, ka jau iepriekš sapratis, ka “būs sāpīgi”, vēlreiz norādot uz salīdzinoši nelielo summu, kas nepieciešama atlaišanas pabalstu kompensācijām, salīdzinot ar 6,7 miljoniem eiro pedagogu algu celšanai.

Premjers piemetināja, ka saprot, ka šī summa neko neizšķir, bet vienlaikus uzsvēra, ka tā lēnām var nonākt līdz 6,7 miljoniem eiro.

Valdība tomēr vienojās par kompensāciju 100% apmērā. Lai nodrošinātu atlaišanas pabalstus pedagogiem internātskolu likvidācijas un reorganizācijas gadījumā, Ministru kabinets šim mērķim šodien piekrita novirzīt kopumā vairāk nekā 225 700 eiro.

LA.lv